Ieguvums mākslas cienītājiem

A. Gorgocs dzimis Omskā. 1974. gadā absolvējis Sverdlovskas (Jekaterinburga) mākslas arodskolu, tas zināmā mērā izskaidro darbu augsto līmeni. 1991. gadā viņš pārbrauca uz Latviju, Jūrmalu, bet pašlaik dzīvo Krāslavā. Mākslinieks ir ar lielu pieredzi, viņš piedalījies izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Krievijā. A. Gorgoca darbi atrodami privātkolekcijās Krievijā, Vācijā, Izraēlā, ASV, Spānijā, Latvijā. Gleznotājs sevi uzskata par neoakadēmiskā virziena piekritēju. Gleznās viņš runā par mīlestību, nāvi, nesasniedzamu harmoniju — mūžību. Psihodēlisma manierē uzgleznotajos darbos dominē skumju un traģisma motīvi. Gleznotājs rosina skatītāju uz aktīvu dialogu un ievada simbolu un asociāciju labirintā.

Mākslinieks krāslaviešus pārsteidza ne vien ar savu gleznošanas manieri un darbu sižetiem, bet arī ļoti trāpīgiem nosaukumiem: “Marijas Magdalēnas kaisle”, “Pēteris I”, “Bēthovena mēness sonāte”, “V. Putina portrets”, “Eņģelis priedē”, “Krāslavas ārstnieciskās zāles”, “Flora” un virkne citu Andreja Gorgoca darbu burtiski aizrauj elpu. A. Gorgocs viennozīmīgi ienesīs jaunas vēsmas Krāslavas mākslinieku pulkā, dažs labs jau izstādes atklāšanā atzina, ka vietējiem otas meistariem nesasniegt šādu līmeni. Andrejs, kā arī viņa mūza un dzīvesbiedre Ņina tam nepiekrita, uzsverot mākslas daudzšķautnainību un dažādību. Tā sakot, vietas zem saules gana visiem.

GleznaDienās, kad pūš stipri vēji, muzejā nav daudz apmeklētāju. 11. janvāris bija patīkams izņēmums — sanāca krietns pulks apmeklētāju, turklāt šoreiz muzeja zāle bija pilna arī bez mākslas skolas audzēkņiem, kurus pedagogi tradicionāli atved bezmaz uz katras izstādes atklāšanu. Kā muzejam vai māksliniekam izdevās ievilināt muzejā tik daudz ļaužu, paliek noslēpums. Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka simtprocentīga taisnība ir muzeja direktoram Voldemāram Gekišam, kurš savā uzrunā sacīja: “Domāju, ka darbi iepriecinās ne tikai klātesošo, bet arī citu krāslaviešu un pilsētas viesu sirdis un dvēseles. Esam pateicīgi, ka mākslinieks piekrita izstādīt savus darbus mūsu muzejā.”

Katram lielam māksliniekam jābūt menedžerim. Ne katram tāds ir, bet A. Gorgocam tāds ir — viņa dzīvesbiedre un mūza Ņina, kura uzņēmās pastāstīt pasākuma dalībniekiem un muzeja apmeklētājiem par šo izstādi. Pirmām kārtām viņa akcentēja faktu, ka Krāslavā mākslinieks dzīvo kopš maija, bet šajā īsajā laikā jau paspējis iemīlēt mūsu pilsētu līdz sirds dziļumiem.

“Šajā muzeja zālē jūs redzat gan Jūrmalas, gan Rīgas perioda mākslas darbus, bet daļa no tiem ir tapusi tepat Krāslavā, piemēram, “Krāslavas ārstnieciskās zāles”,” stāsta Ņina. “Krāslava ir brīnumaini interesanta un silta pilsēta, mūs tas priecē. Esam pateicīgi muzeja darbiniekiem, ka viņi atvēlēja izstāžu zāli, lai parādītu dažādu periodu darbu izlasi.

Raugoties šajos darbos, izstādes apmeklētāji var redzēt, ka mākslinieks par kaut ko sapņojis, kaut ko pārdzīvojis un centies to visu nodot citiem. Tā viennozīmīgi ir asociatīvā māksla plus neoakadēmisms. Darba pamatā ir akadēmiskais zīmējums, bet ar avangarda, sirreālisma, modernisma elementiem. Viņš tā savērpj sižetu, ka var ļoti ilgi nostāvēt pie viena darba un mēģināt izprast, ko mākslinieks gribējis sacīt ar šīm spilgtajām krāsām, zīmējumu, sižetu un tēmu. Ja kaut kas nebūs skaidrs, varēsiet pienākt — mākslinieks izskaidros.”

Mākslinieks bija sarūpējis dažus pārsteigumus. Vispirms tika paziņots, ka mākslinieks gatavo dāvanu ticīgajiem ļaudīm. Pašreizējie izstādes darbi būs apskatāmi līdz 1. aprīlim, tuvāk lieldienām būs daļēja ekspozīcijas maiņa — tiks izstādīti sakrālās mākslas darbi — ikonas un gleznas ar reliģiozu tematiku, kuras būšot vērts apskatīt ikvienam. Iespējams, tiks prezentēts kāds jauns darbs, pie kura šobrīd strādā A. Gorgocs.
Viens no izstādes darbiem bija apsegts ar sarkanu pārvalku un visi mīņājās nepacietībā uzzināt, kas gan īpašs zem tā paslēpts?

“Krāslavas tēma, pils tēma, kas šodien stāv nolaista un gaida savu atdzimšanas stundu, mūs uztrauca no pirmās dienas, kā esam atbraukuši,” turpina Ņina. “Gribējās dot savu ieguldījumu, sākt pils atjaunošanu nevis tiešā veidā, mūrējot ķieģeļus un veicot citus remontdarbus, bet garīgi, proti, uzgleznojot cilvēkus, kuri devuši milzīgu ieguldījumu šīs pilsētas attīstībā.”

Pēc šiem vārdiem Andrejs un Ņina noņēma pārvalku, atklājot skatītājiem pārsteidzoši skaistu gleznu, kurā attēloti grāfs Konstantīns un grāfiene Augustīna tā laika drēbēs, ko nēsāja, ar tiem grāfa apbalvojumiem, kas viņam bija piešķirti, ar ģimenes ģerboni un viņu mīļajiem sunīšiem. Darbs kā radīts grāmatas vākam par Krāslavu. Nezinātājs to noteikti noturētu par pilnvērtīgu darbu, taču klātesošajiem tika paskaidrots, ka tā ir tikai skice, jo lielam darbam vajag daudz laika, kura šoreiz māksliniekam nebija.

Atsaucoties uz vietējo mākslinieku paškritiku, Andrejs un Ņina pauda gatavību palīdzēt izaugsmē. Savā laikā mākslinieks Jūrmalā rīkoja nodarbības bērniem. Ja būs gribētāji, arī Krāslavā var organizēt bērnu un pieaugušo grupas, kurās katrs varēs sākt gleznot kaut no nulles. Tās nebūs zīmēšanas nodarbības, bet uzreiz darbs ar otu un molbertu.

Kad tika saņemti apsveikumi, mākslinieks sacīja: “Dārgie draugi! Esmu priecīgs, ka esat atnākuši. Baudiet mākslu!”

— Cienījamais Gorgoca kungs! Jūs esat piedāvājis krāslaviešiem un pilsētas viesiem patiesi pārsteidzošu izstādi! Taču grūti izprast, kā te iederas darbs “V. Putina portrets”? Vai tā būtu tāda kā nodeva dzimtenei?

— Nē, viņš vienkārši ir labs prezidents. Tas nav konkrēts portrets — etīdes plāna.

— Kur ne skaties — sievietes, sievietes un atkal sievietes! Kailas sievietes... Kāpēc viņu te tik daudz?

— Sieviete ir skaistuma simbols, dažādu tēlu simbols. Caur sievieti vīrieši kaut kādā ziņā iepazīst pasauli. Sieviete ir cilvēces skaistākā pusīte, kāpēc gan viņu negleznot?

— Tie ir konkrēti modeļi?

— Nē, nav. Ja es zīmēju sižetu, cenšos izmainīt cilvēku. Es uztaisu kāda sejas etīdi vai uzmetumu, bet tad pārveidoju un iestrādāju gleznas sižetā. Ja man pasūta portretu, tad gan jāglezno konkrēta seja.

— Kurš no darbiem Jums pašam patīk visvairāk?

— Pēc kāda laika skatos savus vecos darbus un atrodu tur kaut ko tādu, ko tagad darītu citādāk. Tas ir nemitīgs process, ja nomierināsies, nebūs progresa. Tā ka pateikt, kura glezna mīļāka, es vienkārši nevaru. Izstādē redzamie darbi ir pabeigti, bet šī tēma var attīstīties arī citos darbos.

— Paldies par atbildēm! Gaidīsim jaunus darbus.

Juris ROGA