Varavīksnes skolas rīkoto pasākumu režisori un organizētāji prot pārsteigt viesus un skatītājus. Lūk, arī tradicionālā sponsoru balle Jaungada priekšvakarā noritēja atbilstoši īpašam scenārijam. Kaut arī Ziemassvētku vecītis, kurš bija nepatīkami pārsteigts par pavasarīgu siltumu janvārī un ātri devās projām un savām ziemeļu zemēm, neaizmirsa atstāt dāvanas dāsniem cilvēkiem.
Kas tie tādi ir, tā saucamie sponsori? Pirmkārt, tie ir labestīgi, devīgi un atsaucīgi cilvēki. Otrkārt, viņi ir tieši saistīti ar krievu vidusskolu: vai nu te mācījušies paši, vai arī te zinību ābeci apgūst viņu meitas, dēli un pat mazbērni. Trešos ar radošo pedagogu kolektīvu saista vienkārši amata attiecības. Kārtējais tradicionālais pasākums bija ekskluzīvs ar to, ka katram viesim bija sagatavota dāvana uz ekrāna: humoristiskas multfilmu fragmentu improvizācijas, pretendējot uz sponsorfirmu preču un pasūtījumu reklāmu. Video-šovs mijās ar īsām runām, apsveikumiem, pateicības vārdiem, piemiņas suvenīru pasniegšanu.
Mācības ir mācības, bet, kā runā, ar maizi vien paēdis nebūsi. Varavīksnes skolas kolektīvs (bet tā ir pedagogu, skolēnu un vecāku savienība) pastāvīgi rada idejas, reizēm tik grandiozas, ka bez sponsoru palīdzības nekādi neiztikt. Ar labdaru finansiālo atbalstu turpina plaukt tāds brīnums kā lieliskas Ziemassvētku karnevāla izrādes.
Lūk, arī jautro un atjautīgo klubs uzsācis savu četrpadsmito spēļu sezonu. Daudzi braucieni, komandējumi, tajā skaitā uz ārzemēm, arī nepaiet bez sponsoru palīdzības. Starp citu, nosaukšu tikai vienu piemēru. 1990. gada absolvente Anna Stankeviča ar savu dzīvesbiedru Aleksandru Petrovu nu jau septiņus gadus dzīvo Londonā. Viņa ir firmas finanšu menedžere, viņš pārstāv remonta un celtniecības biznesu. Abi pagājušā gada rudenī palīdzēja skolas delegācijai atbraukt uz tikšanos ar Anglijas karalieni Rīgā. Pašlaik dzīvesbiedri kaldina plānus, saistītus ar Krāslavas sociālās attīstības projektu.
Taču atgriezīsimies svētku zālē. Te vispirms notika tādu sponsoru kā pilsētas dome, izglītības pārvalde, firmas “Krebsar” un “Vigva” godināšana. Dāvanu vietā — teatralizētas jaungada izrādes fragmenti, kā arī dziedātāju un dejotāju uzstāšanās. Uz skatuves nāca ne tikai skolēni, bet arī skolotāji. Pēc eksperimentālās skolas (pie tās absolventiem es attiecinu arī sevi) lūguma izsaku publisku pateicību arī pārējiem sponsoriem: rajona padomei, kultūras namam, Unibankai, Vides dizaina studijai, kā arī firmām “Lidevas”, “Vita V”, “Kristafors”, “Varpa”, “Satelīts”, “Eko-centrs”, “El-Reda”, “Nemo”, “Sapnis”, “Ritms”, “Izbrīns”, “Rols”, “GSK”, “Optima D”, “Peter Willemsen”, “Krāslavas slimnīca”, “Mego”, “Nordserviss”, “Poligrāfija” “Genri & Ben”.
Pie svētku galda skanēja tosti, apsveikumi, vēlējumi un jauni sponsoru solījumi palīdzēt skolai, kura, ejot eksperimenta ceļu, izpelnījusies labu slavu ne tikai Latvijā. Apmainoties ar komplimentiem, skolas direktore Ludmila Senčenkova bikli atgādināja pilsētas mēram Mečislavam Lukšam, ka aktu zāle gaida remontu. Izremontētā sporta zāle jau pašlaik tiek uzskatīta par labāko rajonā.
Mēs visi dzīvojam bērnu dēļ, tāpēc katram sevi cienošam krāslavietim jāuzņemas rūpes par mācību iestāžu problēmām. No tērcītēm taču veidojas strauti, kas plūst uz lielām upēm. Tās ir cilvēku dāsnuma upes humānā mērķa — jaunās paaudzes — audzināšanas labā.
Aleksejs GONČAROVS