Kultūras spēks

Nevienam no Maļinovsku ģimenes nav sveša kultūras sfēra, šīs aktivitātes palīdzēja uzturēt dzīvesprieku un darba sparu. Ivans Maļinovskis tautas nama vokāli instrumentālajā ansamblī savulaik spēlēja ģitāru un dziedāja. Visiem zināmās pārmaiņas valsts sociāli ekonomiskajā sistēmā, Latvijai atgūstot neatkarību, izmainīja viņa ierasto dzīves ritmu — Ivans jau vairākus gadus ir šoferis-tālbraucējs. Grūti pat uzskaitīt visas valstis, kurās ir būts: Francija, Vācija, Čehija un citas. Iespēju apceļot svešas valstis, braucot pasažiera sēdeklī dzīvesbiedra automašīnas kabīnē, paretam izmantojusi arī Antoņina. Visspilgtāk atmiņā viņai palikuši Tatru kalni Čehijā.

Dzīvesbiedriem ir trīs bērni. Irina ieguvusi profesiju Rīgā tūrisma jomā, bet pašreiz ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Svetlana ir studente — Rīgas augstskolā apgūst zināšanas grāmatvedības jomā. Ņikita mācās Dagdas vidusskolas 5. klasē. Visi trīs bērni ar kultūru ir uz “tu”, turklāt Irina un Svetlana ir izgājušas Svariņu tautas nama jauniešu ansambļa “Oma” skolu. Par bērniem tā kā būtu skaidrs — jauniem cilvēkiem ir interesanti darboties kopā, turklāt viņi nav noslogoti ar ikdienas rūpēm. Interesanti, kas ir tas dzinējspēks, kas Antoņinai liek katru gadu regulāri kāpt uz skatuves? Novembrī apritēs seši gadi, kopš viņa iekļāvusies un darbojas “Večerinkā”, tikpat gadu pašam ansamblim. Tātad — kopš pirmsākumiem. Bet sākās viss ar aerobiku, kuru pagasta ļaudīm mācīja iebraucēja Elita Fiļipova. Uz viņas nodarbībām pagasta ļaudis gāja labprāt.

“Kādu dienu tautas nama vadītāja Erna Šļahota piedāvāja mums uzdejot uz skatuves gadu mijai veltītajā pasākumā,” stāsta Antoņina. “Neviens no mums neticēja, ka sanāks kas jēdzīgs, bet skatītāji priekšnesumu uzņēma ar ovācijām.”

Antoņina skatuvi iemīlēja vēl skolas laikā — dejoja, lasīja dzeju. Viņa arī darbojās aģitbrigādē, kuras darbu organizēja tā laika kluba vadītāja Svetlana Koļesnikova. Tagad Antoņina vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez skatuves un iemīļotā kolektīva “Večerinka”, kura dalībnieki ir kopā gan priekos, gan bēdās. Piemēram, kopīgi tiek svinētas ne tikai dzimšanas un vārda dienas, bet arī tāds notikums, kā autovadītāja tiesību iegūšana. Pērn divi kolektīva dalībnieki šo faktu atzīmēja kopā ar saviem skatuves partneriem.

“Večerinkas” sastāvs ir salīdzinoši jauns: kolektīvā apvienojušies 25-45 gadus veci ļaudis. Katrā ziņā arī paši vecākie kolektīvā jūtas jauni dvēselē. Visiem ir ģimenes, bērni, bet par dinastijām runāt pāragri. Tikai viena ģimene uz skatuves pārstāvēta ar abiem pieaugušajiem: tie ir Ivans un Oksana Jančenko. Starp citu, “Večerinkas” sastāvā ir tikai viens vīrietis, kā uzskata mana sarunbiedre, citi pagasta vīrieši acīmredzot vienkārši baidās kāpt uz skatuves, jo tādam solim patiesi vajag drosmi. Tiem, kas to sevī atraduši un ir izbaudījuši skatuves vilinājumu, nekādus papildus stimulus nevajag.

“Skatītāju rindās es sevi nevaru iedomāties,” apgalvo Antoņina. “Man gribas darboties uz skatuves. Ja atnāku ar sliktu noskaņojumu, tad pēc kopīgas darbošanās mājup vienmēr dodos labā noskaņojumā. Uz skatuves es atgūstu spēku jaunai darba dienai. Mediķiem, kā zināms, darbs ir ļoti atbildīgs un ar lielu nervu slodzi, jādodas arī nakts izsaukumos. Nepārprotiet, es nesūdzos, jo par mediķa profesiju esmu sapņojusi kopš bērnības. Darbošanās kolektīvā man palīdz atgūt spēkus.”

Starp citu, ir bijuši gadījumi, kad Antoņinai izbraukumos nācās likt lietā savas zināšanas, sniedzot medicīnisko palīdzību sava kolektīva dalībniekiem. Bet izbraukumos kolektīvs koncertē bieži, vien pērnā gada laikā bijuši 15 koncerti ārpus sava pagasta robežām, tostarp pa vienam arī ārpus rajona un valsts robežām, konkrēti — Baltkrievijā, pasākumā “Dņeprovskije golosa”, kas ir aizvadītā gada spilgtākais notikums kolektīva dzīvē. Antoņina tīšuprāt neizceļ nevienu koncertu rajonā, jo visās pašvaldībās kolektīvs uzņemts ar lielu sirsnību un vēl nekad nav bijis tā, ka “Večerinka” nespētu saviļņot skatītājus līdz pašiem sirds dziļumiem vienalga kurā rajona malā, vienalga kādas tautības ļaudis. Spilgts piemērs spārnotajai frāzei: “Dziesma un deja vieno!” Tiesa, “Večerinka” pamatā specializējusies dejošanā, bet vajadzības gadījumā var arī padziedāt.

Antoņina priecājas par to, ka arī pagasta bērniem patīk kāpt uz skatuves. Tādējādi bērni ne vien lietderīgi pavada laiku, bet iemācās arī plastiskas kustības, kas dara viņus skaistākus un dzīvespriecīgākus. Tautas namā darbojas kolektīvs jauniešiem “Oma”, skolas bērniem ir “Karuselis”, bet paši mazākie — pirmsskolas un sākumskolas bērni — steidz uz “Neposedi” mēģinājumiem. Ir pat breiks, bet to dejo tikai Dainis Pokulis. Tā ka ir padomāts arī par jauno maiņu pieaugušo kolektīvam.

Antoņina augstu vērtē sava pagasta pašvaldības atbalstu kolektīviem, piemēram, par transportu pašiem aktieriem galva nav jālauza. Tiesa, kostīmus gan nākas šūt pašiem. Kolektīva izaugsmē liels ir E. Šļahotas ieguldījums: lai gan par repertuāru lemj visi kopā, Erna ir galvenais cilvēks, kurš to sastāda un pieslīpē, domā par mūziku. “Večerinka”, pēc Antoņinas sacītā, kolektīva dalībniekiem ir kā otrā ģimene. Neviens bez ļoti nopietna iemesla kolektīvu nav pametis, turklāt tas pat ir izaudzis, jo pirmsākumos bija tikai seši dalībnieki.

Juris ROGA