Ceļojums pasakā

Decembra pirmās dienas. Ziemas sākums. Saulīte parādās aizvien retāk. Katrs no mums kaut uz īsu brītiņu atceras siltās vasaras dienas un skaisto dabu visapkārt. Kurš gan nevēlētos atgriezties šajā laikā? Taču sapņi piepildās! Mums, sešiem Krāslavas ģimnāzijas skolēniem un skolas absolventei Aijai Uzulai, bija šāda iespēja. Kopā ar skolotāju Ligiju Kolosovsku mēs devāmies uz Spāniju, lai piedalītos 10 dienu ilgā projektā.

Mūsu piedzīvojumi sākās tepat Latvijā, kad gandrīz visi pirmo reizi iekāpa lidmašīnā. Tās bija neaprakstāmas sajūtas — pacelties augstu debesīs un doties pretī nezināmajam. Lidojums līdz Amsterdamai ilga apmēram divas stundas, arī no Amsterdamas līdz Madridei mēs tikām pāris stundu laikā. Spānijā mūs pārsteidza zaļā zāle, lapas uz kokiem un, protams, kalni. Visapkārt tālumā bija redzamas smailās kalnu virsotnes — vienu rītu tās bija sniegotas, citu — iegrimušas mākoņos. Šis skats mūs apbūra jau no pirmās projekta dienas.

Uzreiz no lidostas mēs devāmies uz nelielu pilsētiņu, kurā dzīvojām dažas dienas. Savā jaunajā dzīvesvietā sastapām jauniešus no Itālijas, Rumānijas, Turcijas un Spānijas. Pirmajā vakarā mums bija organizāciju prezentācijas, kur visus iepazīstinājām ar Krāslavas ģimnāzijas angļu klubu “Lingua”. Mēs arī daudz ko uzzinājām par citu valstu jauniešu organizācijām. No šī vakara arī sākās visu valstu sadarbošanās. Kopīgas nodarbības mums notika ar spāņiem, itāļiem un turkiem. Tieši kopā ar šiem jauniešiem mums bija kopīgi jāstrādā par tēmu “Jauniešu savstarpējās attiecības”. Taču rumāņi ar otru turku grupu darbojās citā projektā, kas skāra vardarbības problēmu. Nodarbību laikā mēs apspriedām situāciju katrā valstī, spēlējām spēles un pildījām praktiska rakstura uzdevumus. Bija ļoti interesanti uzzināt par mūsdienās tik ļoti aktuālo problēmu citās valstīs. Mēs arī daudz ko uzzinājām par visu valstu tradīcijām un kultūru, jo notika katras valsts tradicionālais vakars. Mēs iepazinām Rumānijas vēsturi, tradīcijas Turcijā, iemācījāmies spāņu dejas un nogaršojām itāļu tradicionālo desertu tiramisu. Taču visi projekta dalībnieki bija sajūsmā par latviešu tautastērpu, dziesmām un tautas dejām. Viņiem garšoja arī “Laimas” konfektes un maizes zupa.

Šis projekts deva mums iespēju ne tikai iepazīties ar citām tautām, bet arī apskatīt Spānijas skaistākās pilsētas. Veselas divas reizes mēs bijām Spānijas galvaspilsētā Madridē, kur apmeklējām El Prado un Reina Sofia muzejus, kur redzējām Pikaso, Dalī, Rubensa un citu pasaulslavenu mākslinieku darbus. Iepirkāmies arī Eiropas lielākajā tirdzniecības centrā. Visur ielās bija redzami Ziemassvētku rotājumi, bet pašā Madrides sirdī — tūkstoš krāsainām uguntiņām izrotāta eglīte.

Taču ne tikai Madride gatavojās svētkiem, arī tādas pilsētas kā Toledo un El Escorial mirdzēja svētku noskaņā. El Escorial mēs bijām samērā neilgu laiku — dažas stundas, taču paspējām ieraudzīt visas šīs pilsētas burvības — skaisto katedrāli un mazās strūklakas.

Toledo ir neliela, vēsturiska pilsēta divu stundu braucienā uz dienvidiem no Madrides. To raksturo vecas mājiņas un ļoti šauras ieliņas. Taču pilsētā atrodas arī milzīga katedrāle. Tik lielu Dieva svētnīcu neviens no mums vēl nekad nebija redzējis. Mēs bijām stāvā sajūsmā par šīs baznīcas burvību. Toledo ir dzīvojis slavenais mākslinieks El Greco, kura muzeju mēs arī apmeklējām. No viņa bijušās dzīvesvietas paveras brīnumains skats uz upi un klintīm. To redzot, mēs sapratām, kāpēc šis mākslinieks izvēlējās dzīvot tieši šajā pilsētā — dabas skats ir elpu aizraujošs.

Pienāca diena, kad bija jābrauc mājās. Nevienam negribējās atstāt kalnus, sauli, zaļo zāli un doties mājās, taču, protams, visi bijām noilgojušies pēc ģimenēm, radiem, draugiem un dzimtenes. Atkal sēdāmies lidmašīnā un lidojām mājās — uz Latviju. Ieelpojuši Latvijas svaigo gaisu, izjutām prieku, ka esam šeit, taču projekts mūsu sirdīs un atmiņās paliks ilgu laiku, jo jauniegūtās zināšanas un draugus nekas nespēj aizstāt!

Visu projekta dalībnieku vārdā pateicamies pilsētas mēram Lukšas kungam par piešķirto autobusu, kas aizveda mūs līdz Rīgai un atpakaļ un, protams, mūsu angļu valodas skolotājām, kas darīja visu, lai mēs varētu doties šajā pasakā.

Jūlija SAKOVIČA, Krāslavas ģimnāzijas audzēkne