Maize ir vissvarīgākais cilvēces izgudrojums. Šīs tēzes pamatotība nav apšaubāma. Un lavašs ir senākā no maizēm. Līdz šim pētnieki un valodnieki strīdas par vārda "lavašs" izcelsmi un rašanās vietu. Lielākā daļa ir vienisprātis par vienu: gan plānās maizes nosaukums, gan dzimtene liecina, ka tā pirmo reizi cepta Armēnijā. Un tās aizvēsture sākās senākajos laikos, Mezopotāmijā.
Senākās civilizācijas lietoja uzturā kviešu sautējumu. Tā bija šķidra putra no rupja maluma kviešiem. Lai kaut kā dažādotu savu uzturu, vergi atstāja sautējumu siltā vietā, nogaidīja, līdz tas ieskābst, un tad lēja uz sakarsētiem akmeņiem. Sanāca plāceņi, tādas kā pankūkas, kas pēc garšas bija daudz interesantākas, un daudz sātīgākas. Kurš pirmais nāca klajā ar šo recepti, mēs nekad neuzzināsim. Un te sākās stāsts par maizi, plāceņiem un... lavašu.
Sena armēņu leģenda lavaša parādīšanos saista ar varoni Aramu, kareivīgo Lielās Armēnijas valdnieku, varenās Asīrijas mūžīgo sāncensi. Šo cilšu kara laikā arī radās lavašs.
Valdnieks Arams bija pārliecināts par savu uzvaru. Viņa armiju veidoja pieredzējuši karavīri, labi apmācīti, disciplinēti un drosmīgi. Bet tad notika kas pavisam negaidīts ...[..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.26
Attēlā: Lavaša ruletītes apceptas mīklā (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
