Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīve bija grūta un bez prieka. Nepārtraukti pārgājieni, cīņas, brūces, ciešanas, nogurdinoša ikdiena un retas brīvdienas. Varētu teikt, ka vienīgais viņu prieks bija maltīte. “Pusbrāļi”, kalpojot bruņiniekiem, retajās brīvdienās centās karotājus iepriecināt ar gardiem ēdieniem. Pils virtuvēs klauvēja gaļas āmuri - klops, klops, klops. Šis bija iecienītākais bruņinieku ēdiens, ko sauca – Gaļas sitenis jeb Sīpolklopsis.
Ēdienu gatavoja no teļa gaļas, sīpoliem un zaļumiem, un gaļu sita tik cītīgi, ka arī vecākie brālības locekļi, kuriem bija zobu problēmas, to varēja izbaudīt. Mūsdienās to ir grūti iedomāties, taču viduslaikos jau 30 gadu vecumā daudziem bruņiniekiem bija iespēja ēst tikai putru, sasmalcinātu gaļu un zivis. Viņu zobu stāvokli ietekmēja sadursmes kaujas laukā, ūdens kvalitāte un daudzi citi faktori. Zobārstu Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīve bija grūta un bez prieka. Nepārtraukti pārgājieni, cīņas, brūces, ciešanas, nogurdinoša ikdiena un retas brīvdienas. Varētu teikt, ka vienīgais viņu prieks bija maltīte. “Pusbrāļi”, kalpojot bruņiniekiem, retajās brīvdienās centās karotājus iepriecināt ar gardiem ēdieniem. Pils virtuvēs klauvēja gaļas āmuri - klops, klops, klops. Šis bija iecienītākais bruņinieku ēdiens, ko sauca – Gaļas sitenis jeb Sīpolklopsis. Ēdienu gatavoja no teļa gaļas, sīpoliem un zaļumiem, un gaļu sita tik cītīgi, ka arī vecākie brālības locekļi, kuriem bija zobu problēmas, to varēja izbaudīt. Mūsdienās to ir grūti iedomāties, taču viduslaikos jau 30 gadu vecumā daudziem bruņiniekiem bija iespēja ēst tikai putru, sasmalcinātu gaļu un zivis. Viņu zobu stāvokli ietekmēja sadursmes kaujas laukā, ūdens kvalitāte un daudzi citi faktori. Zobārstu pakalpojumi nebija pieejami. Tik vien, kā slimo zobu izraut. Tāda bēdīga realitāte pakalpojumi nebija pieejami. Tik vien, kā slimo zobu izraut. Tāda bēdīga realitāte.
Neskatoties uz to, ka daudzi kulinārijas vēsturnieki apgalvo, ka gaļas ēdiena pagatavošanas procesa apraksts ir atrodams Livonijas ordeņa dokumentos, patiesībā viss nav tik vienkārši. Klopsis ir ēdiens, kas dzimis Austrumprūsijā, proti, Kēnigsbergā. Vecajās pavārgrāmatās to sauc par “Kēnigsbergas klopsi”. Ēdienu uzskatīja par ekskluzīvi “sievišķīgu”, pārāk maigu vīriešiem, un tas tika gatavots tikai aristokrātiem. Pienācis laiks iedziļināties ēdiena gatavošanas un sastāvdaļu smalkumos.
[...]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Attēlā: Cūkgaļas sīpolklopsis ar kartupeļu biezeni. Recepte laikrakstā.
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.28
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
