Jaunībai tāpat kā cīrulim - rīta dziesmas, kad puišu un meiteņu acīs mirdz cerību, kaislību un sapņu uguntiņas. Skaistums un jaunība - vislielākā bagātība, ar ko rīkoties palīdz zināšanas un mērķtiecība. Mīlestība un draudzība - gaišākās cilvēku jūtas. Dzīvē tikai vienreiz ir astoņpadsmit gadi...
Pilngadības svētki ir cieši ieaudušies mūsu dzīvē, bet Šķeltovā tos sagaida ar īpašu sirsnību. Arī pagājušajā piektdienā tautas nama izrotātā zāle bija pilna. Bet svinīgā pasākuma varoņi tikai četrpadsmit - burvīgās Jana Krekele, Daina Solima, Viktorija Sobiļa, Linda Meldere un Jolanta Šaitere. Starp stiprā dzimuma pārstāvjiem ar eleganci un enerģiju izcēlās dvīņu brāļi Arturs un Armīns Prusaki, Valentīns Rimševičs, Arturs Zudovs, Arnis Kampāns, Andrejs Stadijs, Aivars Naidenoks, Aleksejs Mosenkovs un Māris Justs Barkāns. Spilgti jaunās tūkstošgades paaudzes pārstāvji. Un lielākā daļa - pamatskolas skolotājas Līgas Japiņas audzēkņi, kas atcerējās to klasi, kurā pārsvarā bija zēni, un daudzu vārdi sākās ar burtu “a”. Līdz asarām aizkustinoši skanēja klases audzinātājas vārdi, bet pasākuma atklāšanai bija nepieciešama jaunatnes tēma, un ar šo skatuvisko uzdevumu lieliski tika galā meiteņu ansamblis “Anima Corde” no Višķiem. Cik jaukas meitenes, tik jaukas dziesmas! Lieliska zāles iesildīšana, turklāt emocijas visvairāk pauda tieši svinību vaininieki, virs kuriem lidinājās gaisa baloni sapņu un cerību krāsā.
Pasākuma vadītājas Astrīda un Annija sacentās lirisku dzejas rindu, kas veltītas pavasarim, jaunībai un mīlestībai, deklamēšanā. Galu galā lielākā laime - mīlēt un būt mīlētam! To savā uzrunā uzsvēra arī pagasta vadītāja Irēna Maļuhina, akcentēdama uzticību dzimtenei un dzimtajām mājām. Un ne vienu vien reizi svētku zālē skanēja zīmīgās dziesmas “Nekur nav tik labi kā mājās” vārdi. Kopā ar laba vēlējumiem pašvaldības vadītāja pasniedza viesiem lielu torti.
Nākamais koncerta pārsteigums - valsis Aleksandra Boginiča deju skolas audzēkņu izpildījumā. Tieši uz šāda emocionāla viļņa sākās to jauniešu, kuriem šogad apritēja astoņpadsmit, sveikšana. Pasākuma vadītāji nosauca viņu vārdus ar to nozīmes atšifrēšanu, iespējamo misiju un pat ar katra laimīgā skaitļa paziņošanu. Protams, pilngadnieka turpmākais liktenis ir atkarīgs no viņa paša. Vairākums no viņiem ir vidusskolas vecāko klašu audzēkņi vai arī ieguvuši izvēlēto profesiju. Viss sākas ar sapni...
Astoņpadsmitgadniekiem veltītā ceremonija bija ļoti līdzīga izlaiduma ballei, un patiesībā tas bija kolektīvs novēlējums, uzsākot patstāvīgu dzīvi. Piemiņas zīmes - pilngadības titulu - ikvienam pasniedza Aglonas novada domes deputāts Andris Girs un pagasta vadītāja Irēna Maļuhina. Pušķus, dārza un pļavu ziedus pasniedza vecāki, radi, draugi, kaimiņi un bijušie skolotāji, bet dāvanu bija tik daudz, ka “gaviļnieki” nespēja tās saturēt! Tas viss notika mūzikas-dziesmu fonā, un jaunie sporta deju izpildītāji ne vienu vien reizi priecēja auditoriju. Daudz sirsnīgu pateicības vārdu tika veltīts ģimenei un skolai, tāpēc par vakara rotu kļuva Jelgavas Sustrupu ģimenes trio, kuriem ir Asūnes dzimtas saknes. Šodien lielo Latvijas pilsētu iedzīvotāji dod priekšroku vasaras brīvdienām zilo ezeru zemē - Latgalē.
Jauniešu, kas iesoļo lielajā dzīvē, kolektīvā uzstāšanās arī notika saskaņā ar scenāriju. Un pēc sirsnīgiem vārdiem viņi sniedza pateicības ziedus visdārgākajiem cilvēkiem, bet vecāki dāvināja pagastam dekoratīvo stādu piemiņai par šo jūlija pasākumu. Lai kur likteņa vēji aiznestu lauku jauniešus, tomēr viņu sirdīs vienmēr mājos atmiņas par savu dzimto ciematu, lauku skolu. Par taciņām starp mežiem un ezeriem. Ir simtiem piemēru, kā nav iespējams pārvarēt ilgas pēc savas mazās dzimtenes. Gribētos ticēt, ka atgriezīsies tādi laiki, kad lauku ļaudis ar prieku turpinās savu senču zemnieku darbus. Zeme nedrīkst būt tukša!
Brīvdienu scenārijs tuvojās noslēgumam. Iestājās tas aizkustinošais mirklis, kad valsī virpuļoja svinību gaviļnieki, viņu mammas un tēti… Tad uz skatuves kāpa vokāli instrumentālais ansamblis “Brāļi”, kurā savu skatuves talantu atklāja dvīņu brāļi Prusaki. Un turpinājumā - deju vakars līdz pirmajiem gaiļiem, kā tas ir ierasts Latgalē.
Aleksejs GONČAROVS
