Piepildīto cerību krasts

img

Savā dzīvē esmu redzējis gan lielas tūristu bāzes, gan nelielus viesu namus – latviešu un lietuviešu, taču kempings “Siveri” mūsu reģiona lielākā ezera gleznainajā krastā ir kaut kas īpašs.

Tas ir tas retais gadījums, kad cilvēka roku veidotās ērtības atrodas pilnīgā harmonijā ar apkārtējo vidi, bet miniatūrās koka celtnes it kā būtu radījusi pati Māte daba, un meistarīgs arhitekts izvietojis tās meža klajumā, nezaudējot spilgti izteikto māksliniecisko gaumi. Neparasts mājīgums, kuru sen novērtējuši daudzie atpūtnieki, bet aizrautīgajiem zemūdens medniekiem šis Sīvera burvju krasts – kā personīgā Meka.

Par to nekautrējas runāt gan latvieši, gan lietuvieši, gan igauņi, neslēpj savu sajūsmu arī viesi no Krievijas un Baltkrievijas. Vēl viens ne mazāk svarīgs iemesls: pēc “ihtiandru” draudzīgas atzīšanas, salīdzinājumā ar Latvijas dziļākā ezera Dzidža aukstajiem ūdeņiem, Sīvera zilie plašumi ir daudz bagātāki un daudzveidīgāki. Tieši pirms gada šeit noķerta savvaļas karpa, kas, pēc visa 
spriežot, nokļuva Sīvera plašumos no Daugavas pa Dubnas upi. Pagājušajā gadā ar kempinga saimnieci tikos tikai uz mirkli, taču šoreiz, vērodams Ingu Indriksoni enerģiskas sporta-veselības pasākuma vadītājas lomā, riskēju uzaicināt uz sarunu.

Aleksejs Gončarovs

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 65 (25.08.2017.)