Ciemata nomalē mūzika skan…

​Atzīšos – man patīk apmeklēt lauku mūzikas festivālus, šķita, ka zinu visu akordeonistu vārdus. Tiesa, pēdējā laikā uz lauku skatuves ir parādījies jauns izpildītājs, taču Ivana Zelenika repertuārā ir vairāk nepazīstamu melodiju nekā populāru. Pēdējo reizi dzirdēju viņa lirisko popuriju Jaundomē, aplaudēdams tik tikko fotoaparātu neizmetu no rokām. Izpildījums bija tik veiksmīgs, ka pat izvērtās par fonu improvizētai dejošanai.

Kad mēģināju pieteikties ciemos pie Ivana, viņš ne uzreiz piekrita. Pēc viņa teiktā, neesot varējis atteikt žurnālistam, kuru pazīst gandrīz četrdesmit gadus. Pēc publikācijām, protams. Vai nav iemesls satikties? Lietainā vasaras diena tuvojās vakaram, kad mans jaunais paziņa sirsnīgās sarunas laikā izvilka plēšas. Zinādami viņa aizraušanos ar mūziku, vistuvākie cilvēki uzdāvināja Ivanam sešdesmit gadu jubilejā jaunu Tulas akordeonu. Kā ūdenī lūkojušies, jubilāram dāvana bija sirdij tuva. Sāka mēģināt – izdevās uzreiz! Atšķirībā no citiem mūziķiem, iesācējiem mūsu pašmācības muzikants sāka atlasīt savas melodijas, dažreiz pat ar saviem tekstiem: “Ciema nomalē mūzika skan, bet melodijas noslēpumu vien pats harmonists zina…” Pārlikdams podziņas, atceras, sapņo…



Viņa liktenis ir parasts. Dzimtene – Vitebskas apgabals, bet uz Ezerniekiem viņu uzaicināja brālis, jauns lauksaimniecības speciālists, kurš atbrauca uz Latgali pēc norīkojuma. Sovhozs “Ezernieki” sagaidīja strādīgo puisi draudzīgi. Sāka kā celtnieks, pēc tam direktors Rūperts Jonins piedāvāja Ivanam atbildīgu amatu par barības ceha operatoru. Viņš arī šoferis, gaidīja un sagaidīja, kad parādījās vakance uz lielkravas automašīnu “Kolhida”. Ātri aizritēja sadzīves rūpju pilnie gadi, bet kopumā viņa autovadītāja stāžs ir četrdesmit četri gadi. Lūk, arī tagad viņš vada pagasta autobusu. Darbs mūsdienās ir liela svētība, un dzīvo tagad Ivans un Anna bez bēdām gleznainā ciemā ezera nomalē. Tikai žēl, ka bērni “aizlidojuši”: Natālija Vācijā, Svetlana Rīgā, taču vecāku mājas apciemo vienmēr.



Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 53 (14.07.2017.)