Tēvi un bērni jeb Nākotnes vēstneši

img

Pārskatot mākslinieciskos arhīvus, neviļus skatiens aizkavējās pie Tautas deju ansambļa “Dagda” visskaistākā pāra fotogrāfijas. Neticās, ka jau aizritējuši trīs gadu desmiti kopš tā laika, taču mans senais paziņa Pēteris Vaičulis turpina ar panākumiem darboties uz skatuves, tikai tagad jau populārā deju kolektīva “Ondrupīši” sastāvā. Viņa laulātā Aija – slavenā folk- loras ansambļa “Sovvaļnīki” vadītāja un rota. Lūk, tādi nevīstošas jaunības radošie noslēpumi.Divreiz iznāca viesoties pie veiksmīgajiem zemniekiem, Z/S Zundi”, kas reģistrēta tieši pirms ceturtdaļgadsimta, īpašniekiem. Arī no mūsu tikšanās, kad parādījās pirmais apraksts, aizritēja tieši divi gadu desmiti. Vienas vienīgas jubilejas, kā lai neuzprasās ciemos, it īpaši tāpēc, ka tēvam uz papēžiem min dēls Mārtiņš. Labi atceros, kā pirms pāris gadiem pats viņam pasniedzu redakcijas balvu kā veiksmīgam “jaunsaimniekam”.

Zemnieku vasaru nevar izdomāt. Vislabākais siena sagatavošanas laiks, un labas siena vākšanas dienas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Līst un līst, taču pļavas negaida, Vaičuļiem ir plašs atvēziens – tūkstošiem tonnu sulīgas un rupjas lopbarības. Pagaidām jebkādos laikapstākļos turpinās skābbarības likšana tranšejās, pēc tam sekos skābsiens un siens. Gan tēvs, gan dēls kā mehanizatori strādā gandrīz visas dienasgaismas

stundas, katram saimniekam ir divi sezonas palīgi. Viss aprēķināts līdz sīkumiem, bet laiku pasūtīt nevar. Iepriekšējais gads nebija viegls, bet šis… tāds zemnieka liktenis: ja esi ķēries pie arkla, nesaki, ka nespēj.

Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 52 (11.07.2017.)