To nevar aizmirst...

​Jau apritējuši 76 gadi kopš komunisti un viņu atbalstītāji veica Latvijas pilsoņu masu deportācijas uz PSRS attālajiem rajoniem un koncentrācijas nometnēm.

1941. gada 14. jūnijs manai ģimenei un man ir bēdu, skumju un neizpratnes diena: “Par ko?”, “Par kādiem noziegumiem?”.

Šajā dienā tika apcietināti un izsūtīti mans tēvocis un manas mātes vienīgais brālis Boriss, viņa sieva Vilma un viņu bērni Jānis un Juris Šavrovi, kuri dzīvoja Virgas pagastā, Liepājas apriņķī. Boriss pēc veiksmīgas Latgales Valsts lauksaimniecības vidusskolas absolvēšanas Malnavā 1934. gadā strādāja Virgas pagastā par sekretāru. Viņa sieva Vilma strādāja turpat pastā. 1938. gadā pasaulē nāca viņu pirmdzimtais Jānis, bet 1940. gadā – dēls Juris. Borisa un manas mātes vecāki bija valsts iestāžu darbinieki Krievijas impērijā. Manas mātes un Borisa māte, mana vecmāmiņa Jeļena (līdz laulībām Golimova), piedzima Skaistas pagastā un strādāja šeit par feldšeri (kā arī Asūnes un Pustiņas (Robežnieku) pagastos).

Vēlāk apprecējās ar skolotāju Afanasiju Šavrovu. Cara laikā skolotājus un medicīnas darbiniekus pārcēla darbā uz dažādām Krievijas guberņām un Pirmā pasaules kara sākumā manas mātes un Borisa vecāki atradās Smoļenskas guberņā, ciemā Porečje (pašlaik Demidovas pilsēta). Tur 1912. un 1913. gadā piedzima mana māte un viņas brālis Boriss. 1914. gadā viņu māti iesauca armijā, kur viņa gāja bojā. Bērni palika ar tēvu Afanasiju Šavrovu, skolotāju un Krievijas impērijas goda pilsoni. Tikai par to vien 1918. gadā viņu nošāva boļševiku komisāri. Boriss un viņa māsa Iraīda kļuva par bāreņiem. Pēc ilgiem klejojumu un moku gadiem mātes vecmāmiņai Ludmilai Golimovai, kurai Asūnes pagastā piederēja viensēta Gorki – to bija nopircis viņas mirušais vīrs Leontijs Golimovs –, 1901. gadā izdevās pārcelties uz Latgali un nogādāt šurp arī bāreņus Borisu un Iraīdu. Tas notika 1920. gadā. Taču pirms tam uz robežas boļševiku komisāri līdz pēdējam “aptīrīja” vecmāmiņu un viņas meitu Annu, paņemdami visas dārglietas un citas vērtīgas mantas.

Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 48 (27.06.2017.)