Viedoklis

  • Uzbrukums Krievijas lidlaukiem, "Doždj" bez licences, karš ziemā: pretuzbrukums turpināsies

    Neskatoties uz to, ka turpinās masveida raķešu uzbrukumi Ukrainas teritorijai, tiek iznīcināta valsts kritiski svarīgā enerģētikas infrastruktūra, veseli pilsētu kvartāli paliek bez elektrības un apkures, slimnīcas un skolas tiek apsildītas ar ģeneratoriem, pirmdien visās ziņu vietās tika publicēta ziņa, ka šoreiz noticis uzbrukums diviem Krievijas kara lidlaukiem. Uzbrukumu veica bezpilota lidaparāti, no kuriem daļa tika koriģēta no Krievijas Federācijas teritorijas.

    Lasīt

  • NATO sniedz palīdzību un finansiālu atbalstu, Putins tiekas ar karavīru mātēm, Kijiva tumsā

    Bukarestē notiek NATO ārlietu ministru samits. Darba kārtībā ir militārā palīdzība Ukrainai un tās energosistēmas atjaunošana. Dalībnieki runāja par steidzamu nepieciešamību piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ātri reaģētu uz raķešu uzbrukumiem no Krievijas. Pentagons apsver iespēju piegādāt raķešu sistēmas ''Patriot'', kompānija ''Boeing'' piedāvā piegādāt Ukrainai raķešu sistēmas ar darbības rādiusu līdz 150 kilometriem. Tās palīdzētu Ukrainas armijai trāpīt mērķos Krievijas Federācijas dziļākajos punktos, tieši tajos, kas šobrīd joprojām ir nepieejami.

    Lasīt

  • Karš Ukrainā: Eiropas Parlamenta paziņojums, aptumšošana, mobilizēto ietekmēšanas metodes Krievijas Federācijā

    23. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru Krievijas Federācija tiek pasludināta par terorismu atbalstošu valsti. Rezolūciju atbalstīja 494 ES galvenās likumdošanas institūcijas deputāti. Pret balsoja 58 deputāti. Neskatoties uz apsūdzību nopietnību (rezolūcijā teikts: Krievijas Federācijas apzinātie uzbrukumi un zvērības pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem), dokumentam ir simbolisks, deklaratīvs raksturs, jo Eiropas Parlamentam nav juridiska pamata atzīt nevienu valsti par terorisma sponsoru. Līdz ar to pieņemtā rezolūcija neparedz nekādas papildu sankcijas. Eiropas Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē publicētajā rezolūcijas skaidrojumā teikts: "Pasludinot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, EP deputāti vēlas sagatavot augsni Putina un viņa valdības saukšanai pie atbildības par šiem noziegumiem starptautiskā tribunāla priekšā." Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā preses pārstāve uz to reaģēja, nosaucot Eiropas Parlamentu par "idiotisma sponsoru". Šāds Krievijas galvenās diplomātiskās nodaļas oficiālā pārstāvja paziņojums nevienu īpaši nepārsteidza, jo Zaharovas kundze jau iepriekš ir atļāvusies vēl “neviennozīmīgākus” komentārus. Tajā pašā dienā ES likumdevēja vietne tika pakļauta masveida hakeru uzbrukumam, un tā nebija pieejama diezgan ilgu laiku.

    Lasīt

  • Atkāpšanās no Hersonas, mobilizēto radinieku protesti, Baidena administrācija aicina rast risinājumus

    Pavēle atkāpties no Hersonas tika dota tiešraidē Krievijas valsts televīzijas kanālā. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu to sniedza pēc karaspēka komandiera ģenerāļa Sergeja Surovikina ziņojuma. Ziņojums sākās ar optimistiskām tēzēm par militāriem panākumiem, tostarp Hersonas virzienā, un beidzās ar priekšlikumu nodot Hersonu. Te gan nav skaidrs, vai atkāpšanās tiešām saistīta ar ierasto militāro operāciju praksi, "frontes līnijas izlīdzināšanu", vai arī situācija pārstājusi būt tik optimistiska. Lai kā arī būtu, trešdien no reģiona centra ielām pazuda Krievijas karogi, kas bija nepārprotams signāls par nenovēršamu atkāpšanos. Tika organizēta arī evakuācija uz Dņepras pretējo krastu. Tika izvestas okupācijas administrācijas amatpersonas, kopumā gatavojas “pārvietot” līdz 60 tūkstošiem cilvēku.

    Lasīt

  • Un atkal masveida uzbrukums. Mērķis - Ukrainas enerģētikas sistēma

    Nedēļa sākās ar jaunu masveida raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Mērķi bija valsts energosistēmas objekti. Kā vēsta ziņu aģentūras, Krievijas puse izšāvusi piecdesmit spārnotās raķetes. No tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 44. Uzbrukumā izmantoti arī bezpilota lidaparāti kamikaze. Enerģētikas objekti tika iznīcināti daudzās pilsētās, bet Kijeva cieta vairāk nekā citas. Uzbrukuma rezultātā Ukrainas galvaspilsētā bez ūdens palika 80% māju, bet bez elektrības palika 350 dzīvokļu. Bez elektrības palika arī simtiem apdzīvotu vietu septiņos Ukrainas reģionos. Uzbrukums, pēc Rietumu analītiķu domām, un Krievijas varas iestādes to neslēpj, bija atbilde uz Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Sevastopolē izvietotajiem Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes kuģiem.

    Lasīt

  • Notikumu hronika: jauni uzbrukumi, "kodolmācības", "netīrā bumba” un "nejauša" vēstule

    Katra diena mums sniedz satraucošas ziņas. Karš Ukrainā joprojām ir visu ziņu aģentūru priekšgalā. Taču pēdējā laikā šiem notikumiem ir bijis kāds fons. Dažas lielvaras, kā arī parastās valstis cenšas realizēt savas ambīcijas, kuras miera laikā nebija viegli realizēt, tās piesaistītu pārāk lielu uzmanību. Nu nekas jauns, tā tas ir bijis vienmēr. Ne tik lielu konfliktu slēpšanai tika izmantots liels militārs konflikts. Protams, 21. gadsimtā ir gandrīz neiespējami kaut ko noslēpt no pasaules sabiedrības, bet var taču likt kādam notikumam nonākt otrajā vietā. Un tas pilnīgi ir iespējams, kā tas bija, iespējams, 1940. gadā, kad Otrais pasaules karš okupēja visas pasaules prātus un masu medijus, Baltijas jūras piekrastē “norijot” uzreiz trīs valstis...

    Lasīt

  • Ir karš...

    Pēc 24. februāra mūsu dzīve mainījās. Karš mums nav bijis tik tuvu kopš Otrā pasaules kara beigām. Sākumā skaitījām dienas, dzīvojot cerībā, ka drīz viss beigsies un dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs. Tad sākām skaitīt nedēļas, tad mēnešus. Ziņas bija satraucošas, un daudzi no mums mēģināja lieku reizi neskatīties ziņu izlaidumus, apmierinādamies ar virsrakstiem un informācijas fragmentiem. Gāja laiks, mūsu dzīvē parādījās ukraiņu bēgļi, skolās parādījās ukraiņu bērni. Drīz vien ziņas pārstāja biedēt, sākām pierast pie kara, kas pats par sevi izklausās briesmīgi. Priecājoties par mierīgajām debesīm virs mūsu galvām, mēs bieži aizmirstam, ka karš ir pie mūsu sliekšņa, netālu. Ka kāds šobrīd mirst, arī par mums...

    Lasīt

  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā. Satikties pēc uzvaras – sveikiem un veseliem

    Nobeigums. Sākums 19. augusta numurā. Ivanofrankivskas centrā kancelejas preču veikalā nopirku divdesmit A4 lapas (tās tirgoja pēc skaita). Pārdevēja, saprotot to, ka esmu atbraucējs, jautāja: “Vai jums šeit nav bail?” Atbildēju ar pretjautājumu: “Bet vai jums ir bail te dzīvot?” Pārdevēja neatbildēja, šķita, ka tikko manāmi pasmaidīja. Torīt kārtējo reizi Ivanofrankivskā bija skanējušas gaisa trauksmes sirēnas. Taču no tiem tūkstošiem raķešu un aviobumbu, kas ir nogalinājušas un ievainojušas cilvēkus Ukrainas valsts kontrolētajā teritorijā, Ivanofrankivskas apgabalā pašā kara sākumā ir nokritušas mazāk par desmit. Tomēr droša sajūta nevarēja būt arī šeit, Ukrainas rietumos. Cilvēki runāja, un Ukrainas mediji raksta par aizturētajiem Krievijas artilērijas un raķešu uguns koordinatoriem, arī par diversantiem, kas ir darbojušies Ukrainas valsts kontrolētajā teritorijā. Tomēr nevienu pretinieka “neredzamās frontes” pārstāvi nemanīju.

    Lasīt

  • Ciemos pie ukraiņiem kara laikā. Pret savu gribu pārvietotie – kara bēgļi Ukrainas rietumos

    3. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā. Pēc diennakti ilgā ceļa uz Jelgavas sadraudzības pilsētu Ivanofrankivsku Ukrainā, pamostoties viesnīcā “Bristole” un skatoties uz tīro, pat spodro grīdu, piepeši atklāju, ka iepriekšējā vakarā autostāvvietā esmu sabridis dubļos kurpes. Peļķe, kurā, raušoties ārā no “Dacia Duster” apvidus auto, iekāpu, bija sekla un zeķes palika sausas, bet nākamajā rītā uz viesnīcas grīdas tomēr mētājās no kurpēm atkrituši sakaltuša māla gabaliņi. Negaidot apkopēju, pašam vien gribējās “pēc sevis novākt”. Tā nu sanāca, ka nākamajā mirklī iepazinos ar Svitlanu no Severodoņeckas – pilsētas Ukrainas austrumos.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Irma, Mirga

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.