Krāslavas Kultūras namā atklāta Lindas Strujevicas gleznu izstāde “Klusumā viņa zied”
Lindas gleznas pie mums atceļojušas no Tukuma. Tur ir mākslinieces dzīvesvieta. Izstādes atklāšanā Linda sacīja, ka iebraucot Krāslavā, sajutusi prieku, kā satiekot kaut ko mīļu un pazīstamu, ka ir priecīga atkal būt šeit, satikt draugus, paziņas un visus, kuri atnākuši uz viņas gleznu izstādes atklāšanu. Pirmo reizi Krāslavā Lindas Strujevicas darbi bija skatāmi pagājušā gada nogalē, kopīgā Latvijas mākslinieku izstādē “Zem Itālijas debesīm”.
Lindas gleznas, tāpat kā pati māksliniece, izstaro ļoti pozitīvu enerģiju. Iesaku apmeklēt izstādi un to sajust. Interesanta ir arī telpas scenogrāfija, ko radījis izstādes moderators Anatols Kauškalis. Par muzikālo noformējumu izstādes atklāšanā pateicība akordeonistam Danielam Dukaļskim 
bet par gleznām vislabāk pastāstīs pati māksliniece Linda Strujevica: ”Mani pirmie iespaidi par mākslu nāk no bērnības, kad varēju stundām pētīt tās dažas mājās pieejamās grāmatas par Latvijas 20. gs. “Padomju” glezniecību. Mazliet smagnēja, bet spēcīga māksla – Indulis Zariņš un viņa laika biedri.
Man patīk tas pētīšanas process, kad tev ir ideja un tu sāc to realizēt, pētīt, kā viss veidojas uz audekla. Dažreiz es nezinu, kur šis process mani ved, es ļaujos šai radošajai plūsmai. Gleznošanas procesā man ir dziļa “saruna” un tuvība ar tēlu, ko gleznoju, sava veida meditācija. Un neiztieku arī bez emociju kalniem – te tās ir priecīgas, te atkal pārņem šaubas…
Esmu gleznojusi dažādos žanros, bet nekas mani neaizrauj tā, kā cilvēks. Esmu gleznojusi gandrīz vai visus savas ģimenes locekļus, bērnus, māsu, draudzenes, paziņas… Bet rezumējot, es mākslā pētu skaistumu un sievietes tēlu.
Manu izteiksmes valodu ir iespaidojusi jūgendstila glezniecība, kam es nevaru atrast tiešu izskaidrojumu, bet tomēr, mani fascinē veids, kādā sievietes attēloja, piemēram, Gustavs Klimts un čehu mākslinieks Alfons Muha. Šīs sieviešu teatrālās kustības, mazliet skumjas un uzspēlēts prieks, erotika un mazliet traģika.
Krāsas ir mana enerģija un es neprotu būt klusa mākslā, šeit man ir jāuguņo! Esmu apzināti centusies “noklusināt” savu krāsu gammu, bet nesanāk, varbūt tāpēc arī jau studiju gados man bija tuva fovisma glezniecība un Hundertvassers.
Daļai manu gleznu tēli ir mistiski, tie ir stāsti, kas man “jāizstāsta”. Tie ir stāsti par sieviešu spēku, par iekšējo pasauli, par kritieniem un kāpieniem, par dziļām skumjām, par kaislībām un ilgām. Par visām pasaules sievietēm.
Gleznojot cilvēka portretu, man ir svarīgi atklāt cilvēka dziļāko būtību, sajust viņa dvēseles noskaņu un izlaižot caur sevi attēlot uz audekla.'' 
Izstāde Krāslavas Kultūras namā skatāma līdz 14. jūlijam.
Iveta LEIKUMA, Autores foto
