• Aglonas novada svētki

    Te, Māras zemē – Latgalē, mēs stāvam, Ar krusta zīmi savās dvēselēs… Tu, Aglona, mums viena – otras nava, Uz visas plašās pasaules! Tur dziesmas pāri ezeriem skan…

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada rudens: Visi pret zagli; Zviedru nauda daudzbērnu ģimenēm; misionāri; Konkurence dara brīnumus! Apkure kredītā; Humorista dāvanas invalīdiem; Apmeklējums; Holeras draudi ir realitāte; Rūpējoties par drošību; Snickers nav konkurents; Sarežģītā slimnīcas ikdiena jaunajos apstākļos; Bērnudārzs nākamajiem poļu skolas audzēkņiem; Sveiciens no Šveices; Apstiprināts ģerbonis; Krāslavā deg kioski.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada vasara: Vīzas uz Baltkrieviju; Demokrātija apmaldījusies; Prezidents Ezerniekos: lūdzu, nejauciet; Lauka darbi; Opozīcija Dagdā; Milzu sēnes; Tirdzniecība bez starpniekiem; Polijas brīvdienas; Diskotēka ar mobilajiem puišiem; Burvis un mags izrādījās “non grata”; Uz skolu ar ratiem; Laimes kaprīzes.

    Lasīt
  • Ignatija Buko stāsta noslēgums

    Ignatija Buko atmiņas negaidīti apraujas. Pēdējās lappuses uzrakstījusi Izmailovas gvardes pulka apakšvirsnieka mazmeita Anna. Viņa nolēma sava vectēva darbu noslēgt ar nelielu izziņas materiālu lasītājam.

    Lasīt
  • Siržu vienotības pikniks

    Viss - cilvēkiem! Tas ir Dagdas novada kultūras dzīves vadmotīvs. Dažiem globālā epidēmija ir iegansts bezdarbībai, Dagdai - jaunas radošās iespējas.

    Lasīt
  • Aglonas festivāls “Spoguļkarpa” 50 makšķernieku!

    Pilnībai nav robežu, tāpēc tradicionālajām aktīvās atpūtas cienītāju sacensībām pie Aglonas novada ūdenskrātuves jauns formāts. Jau trešo gadu pēc kārtas vasaras pludiņa festivāli tiek rīkoti privātajos dīķos. Tam ir divi mērķi: galvenais ir noteikt uzvarētājus, bet arī pieredzes apmaiņa zivju audzēšanā.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures Ignatijs Buko: stāsts par Pirmo pasaules karu

    Sēžam un gaidām, kad mūs izsauks uz nopratināšanu pie komandiera. Blakus mums karavīrs ar šauteni. Tikmēr garām iet Austrijas armijas karavīri. Viņi ieiet kabinetā, bet pie izejas viņus iekaļ važās. Un tā visus. Mūsu poļu valodā runājošie pavadoņi pastāstīja, ka tie ir dezertieri. Mums teica, ka Austrijas karaspēks Itālijā šturmēja upi, kas pēc ilgstošām lietavām bija pārplūdusi. Pārceltuves bija iznīcinātas, vesels korpuss bija atdalīts no armijas, visi sakari pazaudēti. Itāļi to izmantoja, viņi uzbruka austriešiem no vairākām pusēm. Daļa korpusa nokļuva gūstā. Pārējie devās atpakaļ pāri upei, kā nu kurš spēja. Daži ar plostiem, citi ar laivām. Tie, kas pārcēlās pāri upei, nekavējoties bēga, lielākā daļa uz mājām. Dezertierus ķēra žandarmērija un nogādāja uz militārajām iestādēm. Tā arī mēs nokļuvām pie žandarma, kurš tvarstīja bēgļus.

    Lasīt
  • Vaļasprieks, kas vairo mākslas pieejamību

    Aivaru Andžānu vairāk vai mazāk pazīst daudzi. Šobrīd galvenokārt kā Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītāju. Bet viņš ir arī diplomēts mākslinieks. Dzimis krāslavietis, šeit arī ieguvis vidusskolas izglītību, Aivars mācības turpinājis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē un Izglītības un vadības fakultātē. Tas izveidojis viņu par radošu, spilgtu un daudzpusīgu personību.

    Lasīt
  • Lai ezeri varētu elpot brīvāk

    15. jūlijā Dridža ezera dabas parkā pie Ota ezera Aivara Dzalba zemnieku saimniecībā “Aimasas” notika niedru pļaušana ezerā, izmantojot speciālu tehniku, ko nodrošināja Aulejas un Kombuļu pagasta pārvaldes. Latvijas Dabas fonda eksperts Uvis Suško mums detalizēti pastāstīja par šīs procedūras nepieciešamību.

    Lasīt