• Slutišķu vecticībnieku lauku sētā

    2021. gada 26. oktobrī Slutišķu ciems un etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” svinēja savu atjaunošanas 20 gadu jubileju. Lauku sēta atrodas Naujenes pagasta Daugavas labā krasta terasē, Markovas pilskalna pakājē, Slutišķu ciema teritorijā. Vēstures avotos šis ciems pirmo reizi minēts 1785. gadā. Ekspozīcijas rekonstrukcijas procesā nozīmīgu palīdzību sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, kā arī organizācijas, kas atbalstīja vietējo aktīvistu, starp kuriem bija arī Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Svetlana Gavrilova, iniciatīvu.

    Lasīt
  • Adamovas taka: pārdomas dzimtajos krastos

    Atvadīšanās no zelta rudens man vienmēr ir svinīgs rituāls. Plānojot šī trauksmainā gada maršrutu, pēkšņi atcerējos: Adamovas taku neesmu apmeklējis vairāk nekā divus gadu desmitus. Šķiet, tas nebija nemaz tik sen, kad mākslinieks - tīrradnis Jevgeņijs Iļjiņecs mani uzaicināja pirmatklājēju kompānijā. Pirmo dabas taku mūsu apkārtnē, kas ar laiku ieguva valsts mēroga nozīmi, veidoja Daugavpils Universitātes studenti rektora Bruno Jansona vadībā. It kā pats liktenis saveda kopā dedzīgo pedagogu un amatnieku, kurš darbojās ar vectēva cirvi kā gleznotājs ar otu. Pirms tam mūsu Iļjiņecs Krāslavā tika radījis brīnumu, ko sauca par Berendejevku. Vēlāk, ar manu gādību, Jevgeņijs tika uzaicināts par dizaineri Rāznas rehabilitācijas centrā. Kā izaicinājums nemierīgajiem deviņdesmitajiem tur, tālu no Krāslavas, arī tika izveidots koka skulptūru parks. Tāda kā mūsu Berendejevkas filiāle. Tātad Adamovas taka bija oriģinālā mākslinieka trešais radošais posms.

    Lasīt
  • Pirms ziemas – drūmais laiks

    Priekšziemas laiks, precīzāk sakot, novembris un decembris makšķerniekam ir nogurdinošākais laiks. Situācija Daugavā izvērtās tā, ka ne makšķerniekiem, ne spiningotājiem tur nav pilnīgi ko darīt. Karūsu prieki dīķos septembrī pēkšņi beidzās, bet dvēsele ilgojas... Ir ezeri, bet pat tur aina ir drūma. Pie pieaugošā trollinga makšķerēšanas spiediena līdaku un samu populācija strauji sarūk, tāpēc atliek vienīgais prieks - sīkumu ķeršana no laivas ar ziemas makšķeri. Vai no piekrastes laipām - ar supermaigiem piederumiem.

    Lasīt
  • Pēc Dieva un cilvēku gribas

    Pirmskara Krāslava - klusa daudznacionāla provinces pilsētiņa, Daugavas, senā ceļa no varjagiem līdz grieķiem, loku krastos. Arī tagad var viegli iedomāties nemierīgā, pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu patriarhālo šarmu. Vietā, kur mūsdienās tiek pieņemti svarīgi lēmumi, agrāk greznojās pareizticīgo koka baznīca. Simt soļu attālumā, augsta kalna pakājē - luterāņu baznīca. Pirmskara arhitekti labi zināja savu darbu: augsts tornis ar krustu harmoniski saplūda ar skatu uz Plātera pili. Ja paskatās no vietas, kur vēlāk tika uzsliets universālveikals, ko tagad sauc par Maximu.

    Lasīt
  • Kāds esi, jaunais Krāslavas novads? Un kāds būsi?

    Ir pagājuši nepilni 4 mēneši, kopš Krāslavas novads pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas ir kļuvis gandrīz divtik lielāks. Tagad tajā ietilpst 2 pilsētas, Krāslava un Dagda, kā arī 24 pagasti. Ģeogrāfiski – kādreizējā rajona teritorija, bet pilnīgi atšķirīga pēc savas administratīvās struktūras.

    Lasīt
  • Ticība, cerība, mīlestība

    Manas paaudzes atmiņā nekas tāds nav bijis... Globāla infekcija, pasaules krīzes rēgs un draudošais kara tuvums. Veselā saprāta ignorēšana, dīvainā kārtā, ir kļuvusi par jaunā laika zīmi, bet dzīves upe nepielūdzami plūst. Laiks dziedē visas brūces, bet kurš teica, ka rētas nesāp? Kur mēs ejam, ar ko dzīvojam, ko novērtējam, ko pielūdzam? Gadu nebeidzamajā mijā cilvēka dzīve - smilšu grauds.

    Lasīt
  • Cik svarīga ir ģimene?

    Mūsdienās, liela informācijas daudzuma laikmetā, ko cilvēki saņem ne tikai no laikrakstiem un TV ekrāniem, bet arī no globālā tīmekļa, var ļoti ātri "pazust". Ir grūti orientēties un filtrēt milzīgās ziņu plūsmas un saglabāt skaidru nostāju dažādos jautājumos. Cilvēku prātus pārsvarā nodarbina bažas par jaunu ierobežojumu ieviešanu. Bet ir tēmas, par kurām daudzi no mums pat nedomā, bet velti.

    Lasīt
  • Par pagātni un tagadni

    Otrais pasaules karš... Lielākā traģēdija visā cilvēces vēsturē, planētas nesadziedēta brūce. Desmitiem miljonu izpostītas dzīves, vēl vairāk sakropļotu cilvēku, simtiem tūkstošu bāreņu, nerimstošas māšu un atraitņu asaras. Lielas un mazas pilsētas pārvērstas drupās, ciemati nodeguši līdz pamatiem, cilvēku masveida iznīcināšana nacistu koncentrācijas nometnēs. Un holokausta elle, kad nacisti iznīcināja sešus miljonus cilvēku tikai tāpēc, ka viņi bija dzimuši ebreji. Un kā izskaidrot Hirosimas un Nagasaki atomsprādziena šausmas, kad jau bija skaidrs, ka ienaidnieks ir uzvarēts? Ļoti trāpīga definīcija - brūnais mēris. Ne tik tālās vēstures lappuses - sabiedroto kaujas brālība antihitleriskajā koalīcijā un tiesa Nirnbergā, kas atklāja noziegumus pret cilvēci.

    Lasīt
  • Ko atspoguļo Daugavas ūdeņi

    Dzīve turpinās, vēsture atkārtojas. Pagājušo laiku annālēs, kā arī nesenā pagātnē mēs nenogurstoši smeļam ne tikai zināšanas, bet arī pieredzi. Šajā sakarā grāmata ir garīga liecība pēctečiem, nebeidzama paaudžu stafete. Drukātais izdevums, veidojot personību, virza vēsturi.

    Lasīt
  • Par Aglonas zandartiem, līdakām un asariem

    Pauguros, mežos un ezeru krastos vēl liesmo rudens ugunskuri. Zeltainie bērzi, sārtās kļavas un purpura krāsas apses vējam atdod pēdējo rotu. Un tikai brūnganie ozoli turpina saglabāt savu lepno varenību, bet smagie, spilgti sarkanie pīlādžu ķekari, šķiet, brīdina - būs skarba ziema.

    Lasīt