• Otrs piegājiens

    Viens no tuvākajiem un galvenajiem Asūnes pašvaldības uzdevumiem ir ūdenssaimniecības sakārtošana. Nevar apgalvot, ka tā būtu sliktā stāvoklī, pamatproblēma — pagasta ūdenssistēmā ūdens neatbilst sanitārām normām pēc dzelzs, duļķainības un amonija satura. Ūdensvada un kanalizācijas sistēmas Asūnes ciematā izbūvētas astoņdesmito gadu vidū, Račevā — sešdesmito gadu beigās. Tām ir nepieciešama rekonstrukcija.

    Lasīt
  • Krāslavas rajona Jaunatnes ziemas Olimpiāde

    Krāslavas pamatskolas zālē ar svinīgu parādi tika atklāta pirmā Krāslavas rajona Jaunatnes ziemas Olimpiāde. Tā kā pienākas tādās sacensībās, skanēja olimpiskā himna un labākie rajona sportisti Kristīne Liepiņa un Edvīns Kuprevičs pacēla olimpisko karogu. Panākumus sportistiem novēlēja Krāslavas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska, Krāslavas pamatskolas direktore Vija Konceviča, Krāslavas sporta skolas direktors un sacensību galvenais tiesnesis Viktors Beinarovičs.

    Lasīt
  • Kārtējais panākums

    Marta nogalē sporta namā “Daugava” notika Rīgas atklātais čempionāts peldēšanā invalīdiem junioriem, kuru organizēja Latvijas bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija.

    Lasīt
  • Pēc ugunsnelaimes

    Daudzbērnu zemnieku ģimenes... Vēstures gaitā tās bija Latvijas agrārās republikas balsts. Tieši pirms trim gadiem “Ezerzeme” stāstīja par Žeņas un Andra Stepiņu ģimeni. Bērnu dēļ dzīvesbiedri bija spiesti atstāt viensētu Aulejas pusē un pārbrauca uz Asūni, kur par mērenu cenu nopirka Līvānu māju.

    Lasīt
  • Notikums pavasara dienā

    Daudziem vēl ir svaigā atmiņā vējainā 11. janvāra pēcpusdiena, kad Krāslavas vēstures un mākslas muzejā tika atklāta talantīgā un savdabīgā mākslinieka Andreja Gorgoca pirmā izstāde, kas patīkami pārsteidza un sajūsmināja īstenus mākslas cienītājus. Nākotnē šis notikums noteikti ienesīs jaunas vēsmas arī vietējo māksli-nieku darbos kaut vai tāpēc, ka vairāki no viņiem jau skolojas pie A. Gorgoca, ceļot savu kvalifikāciju.

    Lasīt
  • Tautas nams nav piemineklis

    Mūsdienās ikviena tautas nama dzīvotspēja ir ciešā saistībā ar pašdarbnieku aktivitāti. Ja nav cilvēku, kuri vēlas pulcēties kopā, lai dziedātu, dejotu, lasītu dzeju, iestudētu izrādes un visu to parādītu skatītājiem, tad nav arī dzīvības tautas namā. Diemžēl daudzviet laukos vairs nav pietiekami cilvēku, kuri spēj un grib uzturēt dzīvību tautas namos.

    Lasīt