Pēc ugunsnelaimes

StepiņiNomājot zemi, Stepiņi kopā ar Žeņas vecākiem pievērsās lopkopībai, bet visu nopelnīto naudu tērēja ar ķieģeļiem apdarinātās standarta mājas atjaunošanai. Tā jau cilvēku dzīve ir iekārtota, ka tagad vecāki dzīvo bērnu dēļ. Andrim un Žeņai viņu ir pieci. Gan pagastā, gan skolā četrus Stepiņu skolēnus raksturoja kā ļoti centīgus bērnus. Jaunākajai meitiņai Dacei ir tikai pieci gadiņi. Visi trīs dēli — stipri, strādīgi, kā jau īsti zemnieku bērni. Pastāvīgi izjūtot vecāku mīlestību un rūpes, dzīvesbiedru Stepiņu jaunākā paaudze godam turpina zemnieku tradīcijas. Četros gados pārkārtotajā mājā katram skolēnam bija sava atsevišķa istaba. It kā vēlēdamies pabeigt iecerēto, pēdējā laikā vecāki iegādājās jaunas mēbeles, datoru un mūsdienīgu ledusskapi, ko nepaspēja pieslēgt tīklam...

Naktī no 13. uz 14. martu ģimeni piemeklēja liela nelaime. Māja, kur gandrīz nekā netrūka, pārvērtās par krāsmatām. Par laimi, iztika bez cilvēku upuriem: tonakt ģimene nolēma pārnakšņot pie Žeņas mātes, kura dzīvo turpat tuvumā. Starp citu, dzīvošana kaimiņos tuviem cilvēkiem arī kļuva par otro iemeslu aulejiešu ģimenes pārbraukšanai uz Asūni. Taču galvenais bija skolas tuvums.

Var iedomāties, cik lielu nelaimi ģimenei sagādāja tā drausmīgā nakts, kad vienā mirklī līdz pamatiem nodega māja, kas bija sagatavota lielās ģimenes normālai dzīvei un kurā nesen tika uzstādīta arī jauna apkures sistēma. Apraudājuši krāsmatas, ugunsnelaimē cietušie tagad skaidri saprot: viss jāsāk no nulles. Mierina viens: saimniecība, no kuras iztiek Stepiņu ģimene, nav cietusi. Otrais mierinājums: ģimene izjuta cilvēku palīdzību. Redakcijai atsūtītajā vēstulē Žeņa un Andris raksta: “Mīļš paldies Asūnes pagasta pašvaldībai, Asūnes pamatskolai, Asūnes Romas katoļu draudzes locekļiem, Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas rajona komitejai, Krāslavas VID, Krāslavas ģimnāzijai, laikraksta “Ezerzeme” redakcijai, radiem, draugiem, kaimiņiem un visiem labas gribas cilvēkiem par morālās un materiālās palīdzības sniegšanu mums, ugunsnelaimē nonākušajiem. Lai Dievs jūs sargā un palīdz par labajiem darbiem.

Pateicībā Andra un Žeņas ģimene Asūnē.”

Pašlaik ģimene, kura palikusi bez sava kakta, dzīvo pie Žeņas vecākiem. Protams, pagaidām. Dzīvesbiedri Stepiņi netaisās atjaunot nodegušo māju ciematā, kur kļuvis par šauru. Pagasts piedāvā daudzbērnu ģimenei normālu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, taču zemniekus labāk apmierinātu atsevišķa māja. Žeņa un Andris atkal ir noskaņoti radīt normālus apstākļus dēliem un meitām. Stepiņu ģimene ir ļoti pateicīga tiem, kuri jau piedāvā viņiem mēbeles. Taču atklātā sarunā ar mani viņi atzinās, ka šobrīd vērtīgāka ir nauda mājas iegādei: ģimene taču liela. Man ir zināms, ka daudzi vietējie cilvēki jau nodeva ziedojumus cietušajai ģimenei. Kā paziņoja Olga Džerina-Vilgerte, pagasta sociālā darbiniece, mazāk par pieciem latiem neviens pat nepiedāvāja. Pašvaldība piešķir Stepiņiem 300 latu, rajona padome — 150. Taču tagadējo dzīvokļa, mēbeļu un sadzīves piederumu cenu apstākļos šīs summas ir visai pieticīgas.

Nesen kļuva zināms, ka ticīga sieviete no Kalniešu pagasta, izlasījusi aicinājumu rajona laikrakstā, no savas pieticīgās pensijas nolēma ziedot 100 latus palīdzības fondā. Redakcija palīdzēja nogādāt šo vērtīgo ziedojumu adresātam.

Ir tāds sens sakāmvārds: “Salmiņš pie salmiņa, un putnam ligzdiņa.” No nelaimes nav pasargāts neviens, bet visbriesmīgākais nelaimē ir palikt vienam. Palīdzēsim šai labajai daudzbērnu ģimenei, lai šie cilvēki pilnībā izjustu kristiešu solidaritāti. Kontakttelefons piedāvājumiem Asūnes pagastā 5651281. Jūs varat piezvanīt arī pa tālr. 5651342 Elzai Viosnai, pie kuras pagaidām mītinās Stepiņu ģimene.

Liela pateicība visiem tiem, kuri jau izteica līdzjūtību, piedāvājumus, sniedza reālu palīdzību no Krāslavas, Dagdas, Indras un Kaplavas, Skaistas un Astašovas. Pasaulē netrūkst labu cilvēku.

Vietējā skolā es iepazinos ar Sandi, Jūliju un Vilni, kuri pārcieta lielo nelaimi. Skolēni ļoti pārdzīvo, ka sadega viņu dators. Kas palīdzēs?

Aleksejs GONČAROVS