Pēc mums — kaut vai plūdi!

Kā tad mēs, piekrastes pilsētu un ciemu iedzīvotāji, saudzējam dabas parku “Daugavas loki”? Šajās aprīļa dienās palu ūdeņi noskalo no krastiem sadzīves atkritumus, un tie aizplūst uz Baltijas jūru. Brūnganajos upes ūdeņos dienu un nakti peld tūkstošiem plastikāta trauku, paku, bundžu un citu ķīmijas atkritumu, kuru utilizācija dabai prasīs gadu desmitus.

Vieni cilvēki gleznainajos upes krastos ierīkojuši tūristu velomaršrutus, apzīmējot tos ar dekoratīviem rādītājiem, bet citi, pikniku un pilnīgi citas atpūtas cienītāji, atstāj pēc sevis pudeļu un vienreizējās lietošanas trauku grēdas. Tajā laikā, kad Augustovkas iedzīvotāji pēc pašu iniciatīvas attīra upes krastus no kārklu saaudzēm, citi tumsas aizsegā turpina nest uz upes krastu sadzīves atkritumus.

Tā mēs arī dzīvojam, pilnīgi nedomādami par to, ka paši cērtam zaru, uz kura sēžam.

Nepārtrauktas ķīmiskās katastrofas uz upes nav nejaušība, bet gan likumsakarība. Patērētājattieksme pret dabu rada lielu postu. Būs vēl ļaunāk, kad Baltkrievija uzbūvēs jaunu hidroelektrostaciju kaskādi uz Rietumdvinas. Tā lēni un pārliecinoši cilvēks tuvina pasaules galu, pilnīgi nedomājot par nākamo paaudžu likteni.

Aleksejs GONČAROVS