Zelta rokas, nepiepildītas cerības

Jaunie laiki ieviesa radikālas izmaiņas, un tagad priekšplānā sevi izvirza Latvijas ierēdņi, kuri uzstādījuši Eiropas rekordu... sev līdzīgo „balto apkaklīšu” ražošanā uz vienu valsts iedzīvotāju. Ne tikai visas republikas, bet arī pašvaldību līmenī nenogurdināmie līderi, kuri atrodas pie budžeta-zviedru galdiem, piešķir sev algu, kas ir piecas-desmit reizes lielāka nekā var nopelnīt godīgs darbarūķis ar tīru sirdsapziņu un zelta rokām. Arī ar augstiem apbalvojumiem un prēmijām mūsdienu vadītāji nemaz nekautrējas sevi palutināt. Tieši ar to, pēc manām domām, arī ir saistīts galvenais noslēpums - kāpēc mūsu dzimtene ar labām perspektīvām tranzīta jomā, ar tradicionāli labi attīstītu agrāro sektoru un strādīgiem ļaudīm visai strauji pārvēršas par Eiropas Savienības pažobeli, no kurienes arvien turpinās aktīvāko iedzīvotāju bēgšana. Tiek slēgtas skolas, norisinās pedagogu un medicīnas darbinieku protesti. Nesenais kliedzošais skandāls: veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš pat nenosarka, publiski melojot, tika pieķerts par “kreiso” medicīnas pakalpojumu izmantošanu. Bet situācija, kas ir izveidojusies Valsts ieņēmumu dienestā, ir kā precīza diagnoze, kas liecina par mūsu daudz cietušās valsts hronisko slimību. Un arī patlaban valdošajiem “zaļajiem zemniekiem” ir pienācis laiks pieņemt “apsveikumus” sakarā ar lauksaimniecības nozares sabrukumu.

Bet kā pašlaik jūtas godīgs Latvijas darbarūķis? Šoreiz runa būs par šo tēmu. Ar Viktoru Dunski no Ūdrīšiem esmu pazīstams jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Labi atceros viņu kā jaunu sovhoza “Krās- lava” mehanizatoru – rekordistu ne tikai rajona, bet arī visas republikas mērogā.

Aleksejs GONČAROVS

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 47 (17.06.2016.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.