Saruna ar Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāju Lidiju Miglāni
Gļebs Beļajevs:
- Sarunas sākumā runājām par iespēju skolās organizēt priekšmetu skolotāju papildu konsultācijas, lai palīdzētu tiem bērniem, kuri mācību priekšmetu apgūst lēnāk, ir kaut ko palaiduši garām vai kuriem ir grūtības saprast konkrēto tēmu. Šādas konsultācijas ir daļa no skolas sniegtajiem pakalpojumiem, tās parasti tiek veiktas ar skolēnu personīgi, kad visa skolotāja uzmanība tiek veltīta vienam skolēnam un tās ir bezmaksas. Šādu konsultāciju skaits ir ierobežots objektīvu iemeslu dēļ – skolotāja darba laiks nav neierobežots. Tajā pašā laikā, iespējams, visu skolu vēsturē, paralēli skolai, ir bijusi tāda lieta kā privātskolotājs.
Tiem mūsu lasītājiem, kuriem varētu būt neskaidrs priekšstats par privātskolotāja lomu, es īsi izklāstīšu tos pirms sava jautājuma uzdošanas.
Tātad skolotājs, kā norāda pats šī pakalpojuma nosaukums, darbojas ar skolēnu privāti. Teiksim, ja skolēnam skolā kaut ko paskaidroja vienu reizi, tad vēl vairākas reizes, paskaidroja stundas laikā visai klasei, pēc tam paskaidroja, varbūt pat individuāli bērnam konsultācijas laikā, bet bērns tik un tā skaidri nesaprata konkrēto tēmu vai visu priekšmetu, tad varbūt ir jēga izglītības procesā iesaistīt citu speciālistu, kurš vienkārši vēl vairākas reizes izskaidros sarežģīto daļu, līdz bērns sapratīs un apgūs to pilnībā.
Vienkāršākā prasība privātskolotājam - nevis izskaidrot tēmu vai priekšmetu no jauna, bet tikai sniegt konkrētam bērnam papildu paskaidrojumu apjomu.
Tas ir, skola, kas darbojas sava budžeta ietvaros, strādājot ar noteiktu audzēkņu skaitu, var sniegt atsevišķam skolēnam noteiktu konsultāciju skaitu - ne mazāk kā nepieciešams, ja paļaujas uz pedagoģijas zinātnes atzinumu un uzkrāto pieredzi izglītības jomā valstī. Taču ne zinātne, ne skolas parasti neiebilst pret to, ka, no vienas puses, dažiem bērniem ar to joprojām var nepietikt, un, no otras puses, skola ne vienmēr var apmierināt burtiski katra skolēna vajadzības; skola ir spiesta iekļauties to iespēju ietvaros, kādi tai ir.
Tāpēc joprojām pastāv privātskolas, kur klasē parasti ir mazāk skolēnu un skolotāji pievērš lielāku uzmanību katram skolēnam. Un ir arī privātskolotāji, kuru darbu vecāks apmaksā, lai nodrošinātu bērnam papildus šādas uzmanības apjomu.
Iespējams, protams, ka privātskolotājs var izrādīties arī talantīgs pedagogs un atradīs īpašu pieeju konkrētajam bērnam un spēs viņam kaut ko izskaidrot labāk nekā skolā.
Tas ir tas, kāpēc vecāki vēršas pie privātskolotāja - man pašam ir privātskolotāja pieredze, un man ir gadījies aicināt privātskolotāju saviem bērniem, tāpēc zinu šo jautājumu no abām pusēm. Un tagad vēlos lūgt raksturot skolas izglītības profesionāļu attieksmi pret privātskolotājiem, varbūt dot kādu padomu, kā apvienot to, ko dara skola, ar nodarbībām pie privātskolotāja.
Lidija Miglāne:
- Kopumā jūs labi aprakstījāt privātskolotāja galveno funkciju - nodrošināt konkrētam bērnam papildu uzmanību, nepieciešamības gadījumā vēlreiz un vēlreiz iziet cauri materiālam, lai bērnam būtu pilnīga izpratne. Bieži vien ar to pietiek.
Un bērnam, starp citu, var būt nepieciešamas papildu nodarbības ne tikai tāpēc, ka viņam ir grūti tikt līdzi klasei. Gadās, ka bērns slimības dēļ vienkārši daudz ko palaidis garām, kādu laiku nevarēja apmeklēt skolu vai pilnvērtīgi mācīties mājās – un zināšanās veidojas plaisa, kas jānovērš, pretējā gadījumā būs grūti mācīties tālāk.
Šajā gadījumā privātskolotājs vienkārši kompensē trūkstošo uzmanības daudzumu – un pret ko te skola var iebilst? Skola to var tikai atbalstīt. Skola ir iestāde, kurā bērni mācās kolektīvi. Neskatoties uz vēlmi nodrošināt individuālu pieeju, skolā ir klase, programma un zināms ātrums, kādā materiāls tiek pasniegts un apgūts. Ja vecāki redz, ka kādā jomā bērns netiek līdzi pārējiem, ja ģimenei ir finansiālas iespējas, ja ir pieejams pietiekami kvalificēts skolotājs, kurš var bērnu “pavilkt” – tas tiek atbalstīts. Skolēns ar labām sekmēm ir vērtīgs gan savai klasei, gan visai skolai.
Piebildīšu, ka bez, tā teikt, negatīvajiem iemesliem, kad bērns netiek līdzi klasei, ir arī cita veida iemesli - pozitīvi. Tā nav nejaušība, ka sekmes tiek mērītas diezgan plašā skalā, no 1 līdz 10 - ir dažādi sekmju līmeņi. Un privātskolotāja iesaistīšanās var palīdzēt skolēnam uzlabot sekmju rezultātus, pat ja mēs nerunājam par “četriniekiem” un “sešiniekiem”. Ģimene var nolemt, ka ir gatava pielikt pūles un savu bērnu no nesekmīgajiem piepulcēt tiem, kuri mācās labi un arī sasniegt teicamas zināšanas dažos priekšmetos. It īpaši, ja ģimenei un bērnam ir plāni par nākotnes augstāko izglītību, nākotnes profesiju, gadās, ka pat skolā tiek pieliktas īpašas pūles, lai pēc iespējas labāk apgūtu vairākas disciplīnas tieši turpmākā dzīves ceļa nolūkos.
Ir arī privātskolotāji, kuri izvirza uzdevumu plašāk par vienkāršu atkārtošanu. Privātskolotāji parasti ir tie paši cilvēki izglītības sektorā, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pievērsušies privātai apmācībai, nevis darbam skolā, vai kuri apvieno skolas darbu ar privāto apmācību, un tas parasti liek viņiem uzskatīt, ka viņu uzdevums ir ne tikai nodrošināt noteiktu stundu skaitu atkārtošanai, kā likums, viņi cenšas dot bērnam zināšanas, tāda ir viņu profesija, tāda ir viņu attieksme. Un privātskolotāja situācija šajā ziņā sniedz vairāk iespēju, jo individuālās nodarbībās ar skolēnu iespējams ņemt vērā visas bērna īpašības, strukturēt materiālus, pamatojoties uz konkrēta skolēna identificētajām īpašībām. Šajā ziņā, pat ja viens un tas pats cilvēks strādā gan skolā, gan apmāca individuāli, viņš var dot vairāk individuālajās nodarbībās, īpaši, ja tiek vadīts arī pietiekams skaits šo stundu. Parasti pieredzējis privātskolotājs zina, kas un cik daudz jādara, lai atrisinātu problēmu, ar kuru pie viņa nāk vecāki. Ja uzdevums ir vienkārši novērst robu zināšanās, tad vajag vienu lietu, ja uzdevums ir iegūt teicamas atzīmes priekšmetā, tad privātskolotājs rīkosies savādāk.
Jebkurā gadījumā skolai nav pamata iebilst pret privātskolotāja paveikto. Atkārtoju, efektīvais audzinātāja darbs vienkārši papildina skolu ar nedaudz sagatavotāku audzēkni – ko gan skola varētu pret to iebilst?
Privātapmācības pastāvēšanā vai skolēna ģimenes vēršanās pie privātskolotāja nav nekā tāda, kas met ēnu uz skolu, tāpat kā nav pretrunas ar ideju par bezmaksas izglītību visiem.
Jebkāda izglītība, pat visdārgākā un privātā, nekad nav tikai naudas jautājums – rezultāts joprojām rodas skolas, skolēna un ģimenes kopīgiem spēkiem. Bezmaksas izglītības ideja ir nodrošināt visiem vienādas iespējas izglītoties – visi resursi, kas tam ir pieejami sabiedrībā, ir “vienlīdzīgi sadalīti starp visiem”. Un katrs no šī kopējā resursa saņem vienādu daļu - nevienam šeit nekas netiek “atņemts”, par to nevar būt šaubu.
Bet ko konkrētā ģimene dara ar šo kopējā resursa daļu, ko tā tai pievienos vai nepievienos, tas ir pašas ģimenes lēmums. Šodien mūsu vidējā izglītība ir vispārējā un bezmaksas - sabiedrība ir izaugusi līdz šim līmenim, šodien garantēta ir vidējā izglītība, nevis tikai pamatizglītība, piemēram. Un tagad katrs vecāks ar šo strādā tālāk - vai nu viņš ņem tikai to, kas ir dots šī vispārējā vienlīdzīgā sadalījuma ietvaros visiem, vai arī pievieno kaut ko no sevis.
Zināmā mērā privātskolotājs var būt atbilde uz jautājumu, ko bieži dzirdam arī no vecākiem: “Kā mēs varam veltīt laiku sava bērna mācībām, ja strādājam pilnu slodzi?” Privātskolotājs, tāpat kā jebkurš skolotājs, arī strādā. Jūs darāt to, ko protat, savā darbā, par to saņemat naudu, daļu no kuras maksājat par laiku un darbu, ko privātskolotājs tērē jūsu bērnam – tas var būt ļoti labs līdzsvars.
Gļebs BEĻAJEVS
