Pavasara dienas kļūst siltākas un neskatoties uz dabas dīvainībām, viss zied, kļūst zaļš, iegūst košas krāsas, gājputni atgriežas no siltajām zemēm.
Šķiet, ka viss notiek kā parasti, taču mūsu laikraksta redakcija saņēma vairākus lasītāju zvanus, par to, ka baltie stārķi, atgriezušies no siltajām zemēm, nav atraduši savas ligzdas. Pēc elektrības stabu nomaiņas baltie stārķi, kas ligzdo uz elektrības stabiem, riņķo apkārtnē, kur atradās ligzda, vai staigā pa cilvēku māju pagalmu, cerot izveidot ligzdu vietā, kur elektriķi to noņēmuši.
Atcerējos ainu, ko vēroju pirms desmit dienām: uzreiz pēc Lieldienām, kad zemi klāja sniegs, redzēju 8 -9 svēteļus, kas stāvēja bariņā uz lauka. Tad man likās dīvaini, ka tie stāv bariņā; parasti to vērojam augustā pirms stārķu aizlidošanas. Taču, savienojot lasītāju stāstīto un todien redzēto, sapratu, ka putni palikuši bez ligzdām. Jau pusotru nedēļu vēroju, kā tikpat daudz putnu kopā staigā pa laukiem, meklējot barību un varbūt patvērumu. Kā palīdzēt putniem? Ko darīt? Un vai ir pamats uztraukumam?
Par tradīciju kļuvušas balto stārķu ligzdas elektrolīnijas balstā
Komentējot situāciju par balto stārķu ligzdām elektrolīniju balstos, AS “Sadales tīkli” darbiniece Alīna Sildnika atzīmēja: “Baltie stārķi ir iecienījuši ligzdas vīt uz elektroapgādes balstiem – uz tiem ligzdo nu jau teju 80% šo putnu populācijas Latvijā. Visā Latvijā uz elektroapgādes balstiem reģistrētas gandrīz 8800 balto stārķu ligzdas, no tām ap 300 ir Krāslavas novadā.” Interesanti, ka tikai pirms piecdesmit gadiem, pagājušā gadsimta 70. gados, Latvijā uz elektrolīnijas balstiem ligzdoja tikai 1% balto stārķu.
“Ligzdošana uz elektrolīnijas balstiem nav droša”, uzsver Sildnika. “Elektriskās strāvas tuvums var apdraudēt pašus putnus, savukārt to uzvīto ligzdu smagums var radīt bojājumus elektrolīnijās un elektroapgādes traucējumus iedzīvotājiem – cilvēki nereti ir pārsteigti uzzināt, ka daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1,5 metrus, bet svars var būt no 500 kilogramiem līdz pat divām tonnām. Atjaunojot gaisvadu līnijas, kuru balstos stārķi iepriekš uzvijuši ligzdu, "Sadales tīkls" pēc remontdarbu pabeigšanas iespēju robežās konkrētajā vietā izvieto ligzdas metāla pamatni – lai svēteļi pēc atgriešanās ierastajā vietā varētu uzvīt ligzdu. Tomēr jāņem vērā, ka daudzviet Latvijā gaisvadu līnijas pārbūvē kabeļu izpildījumā (ierokot vadus zemē), kas ir būtiski elektroapgādes kvalitātes un drošuma uzlabošanai. Tādējādi kopējais elektrības stabu skaits pakāpeniski samazinās.”
Ir svarīgi saprast, ka elektriķiem NAV PIENĀKUMS uzstādīt īpašas metāla pamatnes ligzdām, taču varat mēģināt sazināties ar nodaļu, kas apkalpo jūsu novadu, un palūgt uzstādīt pamatni.
“2023. gadā avāriju vai elektrotīkla pārbūves darbu dēļ Krāslavas novadā no balstiem noņemti daži desmiti stārķu ligzdu. Vienlaikus no jauna uzstādītas vairāk nekā 20 metāla ligzdu pamatnes,” sarunas noslēgumā sacīja Alīna Sildnika.
Baltā stārķa masveida ligzdošanas periods rit pilnā sparā
Parasti baltie stārķi sāk atgriezties marta beigās, bet ligzdošanas maksimums notiek aptuveni 10. aprīlī. Kā Latvijas Radio pastāstīja ornitoloģe Elīna Gulbe, Latvijā ligzdojošo putnu skaits ir aptuveni 14 000 pāru. Tieši šogad tiks skaitīti baltie stārķi, kas Latvijā notiek reizi desmit gados.
Starp citu, jau ceturto gadu dabas mīļotājiem ir iespēja vērot tiešraidi no baltā stārķa ligzdas, kas pieejama Latvijas Dabas fonda Youtube kontā vai “Sadales tīkls” mājaslapā
Sazinoties ar Latvijas Ornitologu biedrības balto stārķu eksperti Māru Janaus, uzzināju, ka pēdējos gados balto stārķu populācija ir diezgan stabila un satraukumam nav pamata. Komentējot situāciju par elektrolīniju balstiem, kurus elektriķi mainīja un noņēma ligzdas, ornitoloģe sacīja, ka parasti noņemto ligzdu vietā putniem tiek piedāvātas jaunas platformas. Jaunas ligzdas izveidošana var aizņemt apmēram nedēļu. Ņemot vērā, ka baltajiem stārķiem ir pienācis laiks dēt un perēt olas, dienas ir skaitītas. Ja ligzdai nav mākslīgas pamatnes, tad putniem būs grūti izveidot jaunu ligzdu. Vietējie elektriķi var palīdzēt, taču viņiem tas nav pienākums. Cilvēki paši var palīdzēt putniem, uz saimniecības ēkas jumta paceļot, piemēram, krusta formas sagatavi ligzdas pamatnei. Ir svarīgi droši nostiprināt konstrukciju, lai ligzda varētu izturēt spēcīgu vēju. Var arī nocirst kokam galotni un izveidot vainagu tā, lai baltais stārķis tur varētu ierīkot ligzdu. Putnu vērotāji un elektriķi aicina cilvēkus aktīvāk iesaistīties un palīdzēt putniem iekārtoties un radīt pēcnācējus.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
