Mūsu Krāslava ir apburoša jebkurā gadalaikā. Pat visdrūmākajā periodā, kad atvadāmies no rudens. Tikai nesen ir beidzies lapkritis, un mūsu senais grāfu Plāteru parks, tāpat kā visas klusās ieliņas, pārvērtās par pasakās aprakstītu, brīnumainu vietu. Tāds ir žurnālistu liktenis: pat uz ielas jāuzklausa lasītāji – viņu viedoklis par avīzi, politiķu intrigām un pilsētas vidi...
Lasīt„ Jūs esat malači!”, „Jūs tiešām bijāt to pelnījuši!” – tās bija frāzes, ko 20.novembrī saņēmām gan no rīta, nākot uz skolu, gan dienas laikā, atbildot uz telefonzvaniem. Iepriekšējo dienu svētku sajūta turpinājās...
LasītNovembrī pieci pedagogi no piecām Krāslavas novada skolām devās uz savu kārtējo informatīvi izglītojošo semināru, šoreiz uz Valmieru. Tur pulcējās tie, kuri ikdienā skolēnos izkopj skatuves runas kultūru, iedrošina startēt konkursos, veicina šīs jomas interešu izglītības pulciņu audzēkņu emocionālo un radošo pašizpausmi, izmantojot vārda mākslas spēku, attīsta un pilnveido aktiermeistarības pratību, vadot skolu teātrus.
LasītReti kur laukos pēc kolhozu un sovhozu sabrukuma izdevās saglabāt daudzdzīvokļu namu centrālapkuri un nodrošināt arī karstā ūdens padevi. Šķaunē tas izdevās, šis ciemats viennozīmīgi jau tamdēļ vien ir pievilcīgs dzīvošanai. Vismaz nesenā pagātnē tā tas noteikti bija, kamēr šai pusē pilnā sparā darbojās cūkkopības komplekss “Šķaunes bekons”, kurā strādāja vairāki desmiti iedzīvotāju, pamatā vietējie ļaudis. Tagad kompleksa vietā gruveši.
LasītReāla brīvība demokrātiskajā valstī atvēra jaunus ekonomiskos apvāršņus, taču iesakņojusies nodokļu sistēma neatbalsta mazā un vidējā biznesa efektīvu attīstību. Sekas – bezdarba pieaugums, viens no zemākajiem ES valstīs dzīves līmenis un pats briesmīgākais - iedzīvotāju masveida izceļošana uz laimīgākām valstīm. Tomēr mūsu vidū jau ir vairāki veiksmīgi jaunās paaudzes pārstāvji, pie kuriem es pieskaitu arī manus paziņas – Maiju un Sergeju.
Lasīt21. novembrī pareizticīgie kristieši svinēja Ercenģeļa Mihaila un citu bezmiesīgo Debesu Spēku goda dienu, atzīmēt šos svētkus tika nolemts IV gadsimta sākumā notikušajā Laodikijas Koncilā.
LasītPamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu, 2004./ 2005. mācību gadā kā izvēles mācību priekšmets vispārizglītojošo skolu 1. klasē (turpmāk arī 2. un 3. klasē) tika ieviesta kristīgā mācība un/ vai ētika.
LasītPēc Latvijas valsts svētkiem es kārtējo reizi apmeklēju Krāslavas Varavīksnes vidusskolu un vestibilā pievērsu uzmanību ar roku rakstītiem tekstiem uz tapešu loksnēm, šis noformējums piešķīra uzrakstītajam noslēpumainību un īpašu šarmu. Izlasot šos „manuskriptus”, sapratu, ka tā ir „prezidenta uzruna” tautai. Vai tiešām skolā viesojās prezidents?
LasītLatvijas dzimšanas dienas priekšvakarā Indra nosvinēja gan valsts svētkus, gan sava ciemata 75 gadu jubileju. Svētku pasākums noritēja ļaužu pilnajā Indras tautas namā un tajā piedalījās ne tikai pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne, viņas kolēģi no Skaistas un Kaplavas, bet arī Krāslavas novada domes izpilddirektors Jānis Geiba.
LasītLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar Ingrīdu Mikiško priekšgalā vairs nav noskaņota kompromisiem ar valdību. Situāciju saasināja 3 milj. eiro, ko valdība ir nolēmusi piešķirt, lai palielinātu katra skolotāja darba algu par vienu 1 eiro.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
