• Kopā - interesantāk

    Pļavas, atbrīvojušās no sniega, jau zaļuma gaidās, katru rītu putnu čivināšana kļūst arvien skaļāka, pavasaris tuvojas, bet ziema nesteidz atteikties no savām pozīcijām. Šogad mums bija iespēja baudīt sniegotu ziemu. Tieši par to stāsta daudzi jaunieši, kuri piedalās AFS studentu apmaiņas programmā. Laikraksts “Ezerzeme” jau tika iepazīstinājis savus lasītājus ar “jubilejas” (AFS programmas studentus “Varavīksnes” vidusskola pieņem nu jau 25. gadu) studentēm no Vācijas, kuras šajā mācību gadā Krāslavas vidusskolā mācās krievu valodu un kultūru - Gretu Franušu un Malindu Retzlafu.

    Lasīt

  • Stabila nestabilitāte

    Nav spēka skatīties televīziju, lasīt ziņu portālus - vēl jo vairāk. Viena un tā pati tēma tiek apspriesta visur. Un tā ne tikai Latvijā, tā visur. Milzīgā barža, kas bloķēja Suecas kanālu, iedvesmoja pasauli un deva cerību, ka ziņas varētu būt atšķirīgas. Bet barža tika noņemta no sēkļa un ziņu sižets pazuda vissvarīgākā pasaules tirdzniecības kanāla ūdeņos. Interesanti, ka tirdzniecība joprojām turpinās, kaut kas notiek, Ēģiptes premjerministra satraukto seju ar tādu uzmanību vēroja videokameru un fotoaparātu objektīvi... Un atkal tas pats. Pētnieki ceļ trauksmi, spriežot pēc aptaujām, skolotāji to var neizturēt. Bet mēs zinām, ka tieši skolotāji to izturēs, kaut gan fons kļūst arvien satraucošāks.

    Lasīt

  • Kurņiks - kūpošais pīrāgs

    Krievu virtuvē ir desmitiem pīrāgu ar dažādiem nosaukumiem. Katrs no tiem ir skaists un unikāls, katrs spēj izrotāt izsmalcinātāko galdu. Jau senatnē daži pīrāgi bija ikdienas ēdiens, citi tika gatavoti tikai svētkiem, bet citi bija neaizstājami rituālu komponenti. Visizplatītākais un iecienītākais pīrāgs krievu tautas virtuvē ir kurņiks. Tas tika gatavots kāzu rituālam.

    Lasīt

  • Darbs Vācijā

    Pēc līguma parakstīšanas tiku norīkots citā darbā, kur man iemācīja gatavot tā saucamo “Master mix”. Tas ir ķīmisko elementu maisījums. Mans darbs bija sekojošs – lielā kolbā vajadzēja sajaukt trīs ķīmiskos elementus, izmantojot šļirci ar iedalījumiem un sekojot proporciju norādēm. Darbs nebija grūts, bet vajadzēja būt ļoti uzmanīgam un pacietīgam, lai visu izdarītu pareizi. Kad maisījums kolbā bija sagatavots, to vajadzēja ievietot ledusskapī, kurā tas atradās 15 minūtes vai ilgāk. Pēc tam jau citi laboranti ņēma maisījumu un lēja tajos iedalījumos, par kuriem stāstīju iepriekš. Pie galda man blakus strādāja citi darbinieki. Tie bija ukraiņi, kuri runāja arī krieviski. Darba gaitā iepazināmies tuvāk. Viņiem nepatika, kad teicu, ka ukraiņu valoda ir līdzīga krievu valodai, un tāpēc es varu saprast, par ko viņi savā starpā runā ukrainiski. Viņi teica, ka ir otrādi – krievu valoda ir līdzīga ukraiņu valodai.

    Lasīt

  • Foršmaks – vairāk, nekā uzkoda

    Mēs domājam, ka foršmaks ir ebreju ēdiens. Tomēr nosaukums, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē “uzkoda”, liek domāt, ka tas drīzāk ir apzīmējums visai ēdienu kategorijai, kas tiek pasniegta pirms galvenā ēdiena. Daudziem tas būs atklājums, ka lielākā daļa foršmaka veidu tiek gatavoti no maltas gaļas un tiek pasniegti karsti! Turklāt šīs uzkodas parādījās jau 14. gadsimtā, Vācijā. Ebrejiem nebija nekāda sakara ar šiem ēdieniem. Runa ir par vācu pamatotību.

    Lasīt

  • Daugavpils Universitātei BŪT!

    Mūsu parlamenta dzīlēs, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, tiek gatavots Augstskolu likums. Tuvojas vēl viena liela reforma, arī tā ir optimizācija. Optimizācija, mūsu skatījumā, ir tad, kad kaut kas tiek slēgts. Varētu šķist, kas tad mums par to? Lai uztraucas universitāšu rektori un profesori. Bet tas nav tik vienkārši.

    Lasīt

  • Ar personību uz parka soliņa

    2020. gada 1. augustā, Aglonā tika atvērts Pasta un informācijas muzejs. Zīmīgi tas, ka saturiski valstiskas nozīmes muzejs savas durvis vēra ne Rīgā vai tās tuvumā, bet Latgalē, Aglonā. Ņemot vērā apstākļus, ka muzeja idejas autore Elizabete Viļuma-Gražule pati ir no Aglonas, pamatojums šādai izvēlei ir pašsaprotams. Dzīves biedram Arturam Gražulim atbrīvojas telpas, kurās iepriekš vadīts mēbeļu bizness. Pēc triju gadu kopīga darba, muzeja apmeklētāji, caur radoši saturisku prizmu iepazīstas ar tik interesantu tematu - pasta un informācijas izplatīšanas vēsturi Latvijā un pasaulē.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Ina, Ināra, Inārs, Valija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.