• Starptautiskas debates

    Vasaras brīvlaikā mēs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolnieces, devāmies uz debašu forumu jauniešu nometnes ietvaros, kas notika Lietuvā, Druskininkos.

    Lasīt

  • Kāda tā — ilgi gaidītā dāvana!

    Jau ziņojām, ka 24. augustā negaidīti liela cilvēku pūļa acu priekšā tika svinīgi pārgriezta tradicionālā lente, oficiāli atklājot jaunuzbūvēto Ezernieku saietu namu, kuru svētīja Bukmuižas un Andzeļmuižas draudžu prāvests Andris Sprukts. Atklāšanas dienā nebija iespējas izstaigāt un ielūkoties visos jaunās ēkas kaktiņos, tālab uz Ezerniekiem braucu vēlreiz un jauno ēku krustu šķērsu izstaigāju kopā ar Ezernieku pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Andžānu un saietu nama vadītāju Ainu Zariņu.

    Lasīt

  • 10. septembris — Abebe Bikila kļuva par olimpisko čempionu maratona distancē

    Ganu zēna dzīve Etiopijā nebija vienkārša. Darbs sākās agri no rīta un… līdz ar saules rietu vēl nebeidzās. Pa- stāvīgi pārdzenot ganāmpulkus sulīgākas zāles meklējumos, gani kopā ar aitām nogāja vismaz 40 km dienā. Bet kad sākās skolas laiks, tad mājupceļš 9 km garumā pavisam nešķita garš, vēl vairāk, viņi paspēja atskriet mājās, lai papusdienotu, un atkal aizskrietu uz skolu…

    Lasīt

  • ĪSZIŅAS

    Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pirmajā pusgadā kravas transportlīdzekļi izraisījuši gandrīz 3000 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), kas proporcionāli reģistrēto automašīnu skaitam ir gandrīz divas reizes vairāk nekā CSNg, kurus izraisījuši vieglie spēkrati. Arī vidējās atlīdzības apmērs ir gandrīz divas reizes augstāks. Starp lielākajām izmaksām, kuras saistītas ar Latvijā reģistrētas kravas automašīnas izraisītu CSNg, top trīs ierindojama avārija Somijā, kur zaudējumu summa šobrīd sasniedz 534 667 Ls, bet izmaksas vēl turpinās sakarā ar CSNg cietušās personas darbspēju zaudēšanu. Savukārt otrajā un trešajā vietā ierindojas Itālijā izraisītās avārijas, ar kopējo izmaksu summu 354067 Ls un 336564 Ls apmērā. * * *

    Lasīt

  • Turpinām izcirst mežus paātrinātos tempos

    Šī gada piecos mēnešos Latvijas mežsaimniecības produkcijas eksports bija 552,76 milj. latu liels, kas ir par 10 procentiem lielāks nekā bija iepriekšējā gadā šajā pašā laika periodā. Mūsu lielākie eksporta preces saņēmēji joprojām ir Šveice — 12,4 procenti, Vācija — 12,1 pro- cents, Lielbritānija — 11,7 procenti. Meža produkcijas eksporta pamatveidi ir zāģmateriāli, kurināmais, baļķi, papīrs, kartons, koka iepakojums celtniecības materiāliem.

    Lasīt

  • Lasītāja jautā

    Redakcija ir saņēmusi Valentīnas kundzes no Kombuļiem vēstuli: “Ļoti cienījamā redakcija! Man ir 78 gadi un es ļoti labi atceros pirmos brīvās Latvijas laikus, tad savā zemē zemnieki bija saimnieki, viņiem bija sava zeme un meži, viņi maksāja nodokļus tā pat kā tagad, rīkojās ar savu īpašumu kā gribēja - no saviem mežiem cēla mājas, pārdeva, gatavoja malku. Mežsargi netraucēja. Viņi sargāja tikai valsts mežus, bet... kāpēc tagad zemes īpašniekam bez mežsarga atļaujas nevar nocirst pātagu? Kāpēc? Mums ir sava Krāslava, mums ir savs Krāslavas novads, esam saimnieki savā novadā, mūsu novadā nelien ne Dagdas, ne Aglonas novads. Kāpēc nevarētu tā, lai mežsargi nelīstu privātīpašumā, lai saimnieks varētu rīkoties ar savu zemi, kā vēlas. Saka esot brīva valsts, bet mēs esam tā piespiesti pie zemes, to saprot visi priekšnieki. Ļoti lūdzu atbildi uz šo vēstuli ar avīzes starpniecību, lai likvidētu mežsargu maisīšanos privātajā īpašumā.”

    Lasīt

  • Pirmā maize

    Atcerieties, gada sākumā “Ezerzeme” rakstīja par nozīmīgu pasākumu “Mūsu novadnieku dzīve fotoattēlos”, kas janvāra nogalē notika Robežnieku tautas namā un kurā tika sacīts paldies visiem tiem 29 cilvēkiem, kuri atsaucās bibliotekāres Ritas Kovaļevskas aicinājumam un atnesa savu mājas albumu fotogrāfijas. Toreiz, kā saka, aiz kadra palika kaut kas ne mazāk zīmīgs — amatierkinolente, kuru uz bibliotēku atnesa pensionāre Sabīne Puncule.

    Lasīt

  • 15. augusts — svētku kulminācija

    Aglonas Dievmātes svētku noslēguma diena sākās ar rīta Sv. Misi pie Dievmātes altāra latgaliski. Vēlāk apakšējā baznīcā bija liturģiskais dievkalpojums poļu valodā. Starplaikā dievlūdzēji varēja noklausīties Dagdas dekāna Pāvela Odiņa sprediķi krievu valodā. Kopējā Rožukroņa lūgšana pie pāvesta altāra arī izskanēja vairākās valodās. Pie bazilikā, kriptā un Sakrālajā laukumā izvietotajiem biktskrēsliem veidojās garas grēku nožēlotāju rindas. Daudzi desmiti priesteru nenogurstoši, vairākas stundas pēc kārtas, arī naktī, uzklausīja grēksūdzes. Pat kardināls J. Pujats konfesionālā pavadīja krietnu laiku. Ļoti daudzi vēlējās palūgties pie Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes, tāpēc no agra rīta neizsīka gaidītāju rinda. Visiem viņiem Aglonas Māmiņa, varbūt, ir kā pēdējais cerības stariņš dzīvē. Viņa aicina savus bērnus dzīvot virs zemes, domājot par debesīm.

    Lasīt

  • “Dievs ir tiešām ļoti labs!” (14. augusts Aglonā)

    Šī bija iemīļotā jauno laiku dziesma kādai svētceļnieku grupai, bet tās sa- tura būtība attiecināma uz daudzām citām. Lielākā daļa kājāmgājēju un velobraucēju savu galamērķi — Ag- lonas sanktuāriju bija sasniegusi iepriekšējās dienās. Latvijas aizbildņa sv. Meinarda svētku turpinājumā, 13. augusta pusnakts Misē un nakts vigilijā, viņi piepildīja baziliku un pie Aglonas Dievmāmiņas kājām pa- teicās Dievam par ceļā saņemtām žēlastībām. 14. augustā mūsu zemes galvenajā mariāniskajā svētvietā tur- pināja ierasties pēdējie svētceļnie- ki. Uz šo datumu informācijas cent- rā tika piereģistrētas 42 grupas ar aptuveni 2500 dalībniekiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 86 gadiem.

    Lasīt

  • Ar ko “slimo” mūsu medicīna?

    Nu, lūk, arī medicīnas darbinieki draud ar protesta akcijām, pieprasot valdībai šajā gadā veselības aprūpei izsniegt papildus 22,11 milj.latu. Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības līdera Valda Kera vārdiem, atbilstīgi pašreizējai finansēšanai, latviešu dzīvība un veselība tiek apdraudēta. Viens no “vissāpīgākajiem” jautājumiem ir neatliekamās medicīniskās palīdzības finansēšana. Latvija ir vienīgā valsts ES, kur šai medicīnas nozarei tiek pielietotas kvotas. Un ko par pašreizējo medicīnas aprūpi domā mūsu novada iedzīvotāji?

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Velda, Velta

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.