BSRC “Mūsmājas” piedāvā dažādus sociālos pakalpojumus

Jau vairāk nekā desmit gadus BSRC “Mūsmājas” atrodas blakus Krāslavas ģimnāzijai, šī ēka tika saņemta pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, kad Aglona un Dagda atdalījās no Krāslavas novada. Nācās pārreģistrēt sniegtos pakalpojumus, jo mainījās to sniegšanas vieta.

“Gribētos domāt, ka jaunā vieta un telpas bija mums labvēlīgas, jo mūsu centrs sāka attīstīties un pilnveidot savu pakalpojumu klāstu!” saka BSRC “Mūsmājas” vadītāja Ērika Geka.

2012. gadā BSRC sāka sniegt krīzes centra pakalpojumu, 2018. gadā tika reģistrēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Šobrīd “Mūsmājas” pakalpojumus izmanto 12 bērni - 3 krīzes centrā, pārējie saņem ārpusģimenes izmitināšanu (bērnu namu), sociālās rehabilitācijas centru apmeklē 27 bērni no kuriem daži apmeklē visus trīs speciālistus. Dienas centra pakalpojumus pagaidām izmanto vien 4 bērni, bet, iespējams, situācija mainīsies. Par to sīkāk runājām ar BSRC “Mūsmājas” vadītāju Ēriku Geku.

– Kas veicināja jauno pakalpojumu – sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra – rašanos?

- Valstī aizdomājās par to, ka ne vienmēr sociālos pakalpojumus ir nepieciešams saņemt, atrodoties kādā iestādē (piemēram, pansionātā), tos var saņemt, atrodoties starp citiem cilvēkiem, sabiedrībā. Šie pakalpojumi var būt pēc iespējas tuvāki ikdienas, ģimenes videi. 2015. gadā sākās deinstitucionalizācijas (DI) projekts. Pašvaldībās ieradās komisija, kas izvērtēja situāciju un uzrakstīja ieteikumus, kādus pakalpojumus attīstīt, kādi pakalpojumi ir jāveido. Jāpiebilst, ka šajā projektā nepiedalījās visas pašvaldības, taču Krāslavas bija viena no tām, kas aktīvi strādāja. Mums ieteica izveidot bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centru, bet bez vecāku gādības palikušos bērnus pārvietot vidē, kas pēc iespējas pietuvināta mājām.

2018. gadā DI projekta ietvaros tika uzsākta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana un šī gada sākumā reģistrēts dienas aprūpes centra pakalpojums.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz trīs speciālisti - logopēds, psihologs un fizioterapeits. Šie pakalpojumi ir vērsti uz to, lai attīstītu, uzturētu bērna spēju apgūt dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes, lai sekmīgi iekļautos sabiedrībā.

Dienas centra pakalpojums nodrošināts bērniem, kuriem nepieciešama uzraudzība. Šobrīd DI projekta ietvaros šo pakalpojumu sniedzam ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Centrā var atrasties līdz 7 stundām dienā.

Dienas aprūpes centrā ir vairākas telpas dažādām aktivitātēm - mājsaimniecības prasmju telpa ar aprīkotu virtuvi, kurā ir nepieciešamais aprīkojums ēst gatavošanas prasmju mācīšanai, svētku svinēšanai un radošo aktivitāšu organizēšanai, kurās tiek izmantotas krāsas un citi materiāli, kuriem nepieciešama ūdens un izlietnes pieejamība. Darbnīcā bērni var  apgūt filcēšanu, šūšanu, aušanu, pērļošanu, dažādu suvenīru izgatavošanas tehniku ​​un citus rokdarbus. Datorklasē četri bērni vienlaikus (atkarībā no bērnu attīstības līmeņa) var  izmantot izglītojošas datorspēles izziņas procesu uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī apgūt citas informācijas tehnoloģijas. Trenažieru zālē ir pieejams novuss, galda teniss, biljards, fizioterapijas un citas aktivitātes. Atpūtas istabā bērni var skatīties TV, klausīties mūziku, spēlēties, lasīt grāmatas. Viens divistabu bloks paredzēts atpūtai vienatnē, ja bērni vēlas pabūt vieni, mierīgi palasīt grāmatu. Dušas telpa un tualete ir atjaunota, lai atbilstu būvnormatīvu prasībām ratiņkrēslu lietotājiem.

Kā atsevišķas rehabilitācijas metodes jāmin Multisensorais centrs. Tajā ir divas istabas - aktīvā un relaksējošā. Centrs paredzēts dažādu maņu attīstīšanai bērniem - redzes, dzirdes, smaržas, taktīlo maņu attīstīšanai, relaksācijai, trauksmes mazināšanai. 

 Hidromāsāžas vannu mums uzdāvināja uzņēmums “Visma Labs”.  Esam ļoti pateicīgi Pāvelam Gorjačko no “Priežmales”,   ka viņš uzrunāja savu darba kolektīvu un spēja panākt atsaucību  no kolēģu un vadības puses.

- Pastāstiet sīkāk, kādās situācijās varat izmantot kādu no BSRC “Mūsmājas” pakalpojumiem?

- Bērniem, kuri uz laiku vai ilgstoši palikuši bez vecāku aprūpes, tiek sniegts ārpus ģimenes aprūpes pakalpojums,  tautā – bērnunams. Parasti šajā gadījumā šiem vecākiem tiek atņemtas vai ierobežotas vecāku tiesības un bērns tiek ievietots pie mums,  ja bērnam neizdodas atrast radiniekus vai atbilstošu audžuģimeni, kura uzņemtos bērna aprūpi.

Otrs pakalpojums - krīzes centrs. To var izmantot cilvēki, kas nonākuši krīzes situācijā – piemēram, nodegusi māja vai cilvēks cieš no fiziskas vai emocionālas vardarbības ģimenē un tamlīdzīgi.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, piemēram, valodas traucējumi, kustību traucējumi, psiholoģiska un garīga rakstura traucējumi.

Dienas centra pakalpojums paredzēts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe.

- Kurš var izmantot BSRC “Mūsmājas” ambulatoros pakalpojumus un kas tam nepieciešams?

- BSRC “Mūsmājas” sniegtos pakalpojumus var saņemt ikviens bērns ar funkcionāliem traucējumiem, kurš ir deklarēts Krāslavas novadā. Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (logopēds, psihologs un fizioterapeits), invaliditātes grupa nav nepieciešama, pietiek ar ārstējošā ārsta ieteikumu, ar kuru jāvēršas pašvaldības iestādē “Sociālais dienests” un jāraksta iesniegums. Mēs saņemam pieprasījumu un mūsu speciālisti sazinās ar klientu.

Īpaši svarīgi šādu pakalpojumu ir saņemt pirmsskolas vecuma bērniem (5,6 gadi), lai laikus uzsāktu darbu un sagatavotu bērnu skolai. Svarīgi atzīmēt, ka pakalpojumi bija paredzēti 12 bērniem - 8 bērniem no dienas centra un 4 no pilsētas. Šobrīd mums ir 47 nosūtījumi pie speciālistiem. Skaitļi skaidri norāda, ka šie pakalpojumi ir pieprasīti. 2022.gadā notikušas 437 konsultācijas, 239 fizioterapeita individuālās nodarbības, 141 logopēda nodarbības un 57 psihologa konsultācijas. Ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas. Palīdzība tiek sniegta bērniem pēc dzemdību traumām, insultiem, stājas traucējumiem, runas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Klientu uzņemšana dienas centrā tiek veikta, pamatojoties uz sociālā dienesta norīkojumiem. Vecāki, kuru bērniem ir funkcionālie traucējumi un nepieciešama īpaša aprūpe, vēršas Sociālajā dienestā. Sociālais darbinieks izvērtēs un pieņems lēmumu par pakalpojuma nozīmēšanu.

– Varbūt ir nepieciešami vēl kādi speciālisti?

- Šobrīd - nē. Precīzāk, nepieciešamība ir, bet mums nav iespēju algot tādus speciālistus, viņu vienkārši nav. Labi, ka izdevās piesaistīt logopēdu, psihologu un fizioterapeitu. Kaut gan viņi nestrādā pilnu slodzi. No pieredzes - no citām pilsētām atbraukušie speciālisti noguruma un finansiālās neizdevības dēļ ātri “izdega” un pārtrauca sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Problēma ir nepietiekamais speciālistu skaits valstī, nemaz nerunājot par Krāslavu.

Mēs varētu palielināt sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu skaitu, slēdzot līgumus ar tiem, kuri var tos sniegt, ierodoties pie mums noteiktās dienās. Šajā gadījumā prātā nāk ergoterapeits, kura pakalpojumi, manuprāt, ir ļoti efektīvi, strādājot ar bērniem ar dažādiem traucējumiem. Bet mums nav precīzas informācijas, cik bērniem šis pakalpojums ir nozīmēts DI projekta ietvaros.

Neskatoties uz to, šogad centīsimies piesaistīt speciālistus un lielu uzmanību veltīsim apmācībām, jo ​​katrs pakalpojums prasa jaunas zināšanas, jaunu darba metožu apgūšanu. Lai strādātu ar bērniem ar autisma spektra traucējumiem, nepieciešama īpaša apmācība. Šobrīd speciālisti pielieto visas savas profesionālās zināšanas un pieredzi, piedalās visās iespējamajās apmācībās, ko piedāvā Izglītības ministrija, Autistu apvienība.

– Kas tā par ēku Pils un Grāfu Plāteru ielu krustojumā?

- Šī ēka ir paredzēta, lai sniegtu pakalpojumu, kas ir tuvāk ģimenes videi. Bērniem, kuri ir izņemti no ģimenes, nevajadzētu justies izolētiem. Ja viņi ilgstoši dzīvo iestādē, tad viņiem ir grūtāk adaptēties sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pakalpojums paredzēts nelielam bērnu skaitam - 8. Galvenais uzdevums ir nodrošināt maksimāli ģimenisku vidi, kurā mammas vai vecāka funkciju pilda audzinātāja. Ikdiena tiek organizēta kā ģimenē - paši gatavo, uzkopj istabas, kārto savas lietas, uzkopj teritoriju, mācās plānot izdevumus un ietaupīt naudu, apmeklē skolu un dažādus pulciņus utt.

Ir pabeigti iekšējie darbi un ir pabeigta arī lielākā daļa ārējo darbu. Palikušas birokrātiskās procedūras  - ēkas inventarizācijas akts un citi dokumenti ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Ceru, ka jau šogad varēsim tur izmitināt bērnus.

- Jūnija beigās Krāslavu darba vizītē apmeklēja Labklājības ministre Evika Siliņa. Kāds bija viņas vizītes mērķis? Vai ar ministri izdevās pārrunāt problemātiskus jautājumus?

– Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Manuprāt, ministre ieradās, lai iepazītos ar viņai pakļautajām struktūrām. Ministre interesējās par situāciju labklājības jomā, par pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem u.c. Apspriedām preventīvo pasākumu iespējamību savā darbā, taču klupšanas akmens ir finansējums. ES piešķīra finansējumu pakalpojumiem un infrastruktūras izveidei, taču 2023. gada  decembrī šis projekts noslēdzas. Turpmāk pakalpojumu sniegšanu jānodrošina pašvaldībai. Piemēram, ja ņemam vērā, ka drīzumā bērni, kas dzīvo “Mūsmājās”, saņems ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu (ĢVPP) un pārcelsies uz ēku Pils un Grāfu Plāteru ielu krustojumā, tas prasīs lielāku finansējumu, jo šī ir cita ēka, kur jāmaksā visi komunālie un tas viss ir no pašvaldības maciņa.

– Kā vērtējat sociālo situāciju Krāslavas novadā? Vai tā ir mainījusies uz labo vai uz slikto pusi?

– Nevarētu teikt, ka viss ir slikti. Krāslavas novada iedzīvotājiem ir lielākas iespējas, pateicoties DI projektam parādījās jauni sociālie pakalpojumi, iespēja saņemt individuālās konsultācijas un nodarbības pie speciālistiem uz vietas Krāslavā. Atliek tikai pieteikties ar ārsta nosūtījumu Sociālajā dienestā un uzrakstīt iesniegumu. Diemžēl šobrīd speciālistiem ir liela slodze, daudz klientu. Šo problēmu varētu atrisināt, ja “Mūsmājās” būtu savi patstāvīgi, pamatdarbā strādājoši speciālisti, kuri turpmāk arī specializētos darbam ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Savas pastāvēšanas laikā bērnu centrs "Mūsmājas" sniedzis atbalstu vairāk nekā 875 klientiem.

- Kāda ir jūsu darba īpatnība, sniedzot ārpusģimenes izmitināšanas pakalpojumus (bērnu namu)?

– Darbs ir diezgan grūts, īpaši emocionāli, tāpēc daudzi nevēlas šeit strādāt, ne visi ir psiholoģiski stabili, lai strādātu ilgstoši. Daudzi darbinieki jau ir tuvu pensijas vecumam, vairākiem no viņiem šobrīd atvēruši Darba nespējas lapu. Pārējā komanda strādā ierastajā režīmā. Drīzumā varētu gadīties, ka būs nepieciešami grupas darbinieki - sociālie aprūpētāji un audzinātāji. Tā ka, ja kuram ir aicinājums, droši var interesēties bērnu centrā “Mūsmājas”.

Mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot cilvēku patstāvīgai dzīvei ar prasmju un zināšanu bagāžu, kas ir pietiekama, lai justos droši. Tie, kas jau izlidojuši no mūsu ligzdas, uztur ar mums kontaktus. Katram savs liktenis - kāds veiksmīgi iedzīvojies ārzemēs, kāds strādā Latvijā, ir arī ne pārāk veiksmīgi piemēri. Šķiet, ka visus mācām un audzinām  vienādi, bet rezultātu uzminēt nav iespējams. Katra reize ir savādāka. Un par visiem sāp dvēsele, gribas, lai viņiem viss izdodas.

Tas ir tāds darbs, kura augļus varēs redzēt kādreiz nākotnē. Un ne vienmēr tā ir. Var paiet 5 vai 10 gadi, un tikai tad saņemsi pateicības vārdus. Tādā brīdī nāk sapratne, ka darbs un ieguldītās pūles nebija veltas.

- Kā jūs uzturat kontaktus?

- Galvenokārt caur sociālajiem tīkliem. Tie, kas dzīvo Latvijā, zvana, brauc ciemos. Ārzemnieki ciemojas retāk. Atceros “Mūsmāju” 20. gadadienu, kad 2017. gadā, kad mūsu pieaugušie puiši organizēja svinīgu tikšanos, kurā darbinieki un bijušie audzēkņi pie galda, kas lūza no cienastu pārpilnības, atsauca atmiņā pagājušo dienu notikumus. Atmosfēra bija ļoti silta un sirsnīga.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto