Pirmais vasaras mēnesis Piedrujas pagastā aizsākās ar nozīmīgu notikumu – pagasta bibliotēkai apritēja 70 gadi. Nevar neatzīmēt vēl vienu apaļu datumu, nedaudz pieticīgāku - Piedrujas novadpētniecības muzeja 10 gadu jubileju. Abas jubilejas ir ļoti nozīmīgas pagastam un vietējiem iedzīvotājiem. Šādu objektu esamība liecina, ka dzīve pierobežā turpinās.
- Labdien, Jeļena. Pastāstiet par sevi, kā nonācāt bibliotēkā?
– Esmu dzimusi Baltkrievijā, jaunībā bieži viesojos Krāslavas novada Piedrujas pagastā, kas atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, ciemojoties pie māsas, tad apprecējos un paliku šeit. Sākumā strādāju par pionieru vadītāju, pēc tam iekārtojos darbā skolā par mūzikas skolotāju. Un darbs bibliotēkā (skolas) mums tika dots, tā teikt, kā papildpienākums. Sākumā strādāju ēkā, kur tagad atrodas pagasta pārvalde, tagad tur atrodas novadpētniecības muzejs. Pagasta bibliotēkā es strādāju jau 27 gadus. Pat nespēju noticēt, ka pagājis tik ilgs laiks...
Bibliotēka šajā telpā atrodas jau vienpadsmit gadus, grāmatu krājums tika pārvietots uzreiz pēc remonta pabeigšanas.
– Vai 27 gadu laikā šis darbs jums nav apnicis?
- Nē, nemaz. Man ļoti patīk šis darbs. Skolas bibliotēkā bija liela rosība, bērni aktīvi apmeklēja bibliotēku, ņēma līdzi literatūru, lasīja, kaut ko meklēja un atrada. Tagad pagasta bibliotēkā lasītāju plūsma ir mazāka, un, likvidējot Piedrujas pamatskolu, bērnu skaits ir samazinājies, taču jaunās bibliotēku prasības uztur tonusā.
– Ar ko šī profesija ir īpaša?
– No pirmā acu uzmetiena profesija kā profesija – nekas īpašs. Bet tā tas nav. Ņemot vērā ilgo darba stāžu, varu teikt, ka šī profesija nemitīgi mainās. Tagad nepietiek tikai ar grāmatu izdošanu un saņemšanu no lasītājiem. Lai kvalitatīvi veiktu bibliotekāra funkcijas ir nepieciešamas dažādas prasmes, zināšanas un iemaņas. Vispirms parādījās pirmais mazais dators, protams, bija nepieciešams attīstīt digitālās prasmes. Kopš 2010. gada, apgūstot jaunās tehnoloģijas, veidoju pagasta bibliotēkas emuāru (blogu), kurā ziņoju par notikušajiem un plānotajiem pasākumiem.
Bibliotekāra darbs ir daudzpusīgs. Lai ievietotu informāciju emuārā, ir jābūt ne tikai tehniskām iemaņām, bet arī jāorganizē un jāvada pasākumi, pēc tam jāvāc informācija par aktivitāti. Tas, ir līdzīgi kā žurnālistikā, ir mirkļa tveršana un tā aprakstīšana. Bieži vien, procesa aizrauta, aizmirstu laicīgi nofotografēt veiksmīgākos darbus vai to tapšanas procesu.
Mani pārsteidz šī darba daudzpusība. Pirmkārt, tā ir komunikācija ar cilvēkiem. Mums ir sieviešu klubiņš un pulciņš bērniem, kas notiek ciešā sadarbībā ar Ņinu Vasiļjevu. Bieži gatavojam kopīgus pasākumus. Kopumā viņa ir dažādu amatu meistare - ada un izšuj, vienmēr radoši palīdz dekorēt.
Ja jau sāku runāt par sadarbību - bibliotēka cieši sadarbojas ar pagasta pārvaldes darbiniekiem un tās vadītāju Svetlanu Kozlovsku. Viņa ir vietējā, ļoti labi pārzina mūsu vajadzības un vienmēr atbalsta iespēju robežās, cenšoties uzlabot darba apstākļus (atjaunināt inventāru utt.).
Bibliotēku saista ciešas saites ar pagasta kultūras organizatori Zitu Lukšu. Agrāk, kad bija kopīgs ansamblis, kurā spēlēju akordeonu un dziedāju, tikšanās reizēm bija vairāk iemeslu, sanākot kopā uz mēģinājumiem. Šogad ansamblis izjuka, vairs nebija ar ko dziedāt, tad tika organizēts pulciņš, kur pie tējas tases apmeklētāji apmainās ar jaunumiem un kaut ko jaunu iemācās. Šīs tikšanās vietējiem iedzīvotājiem ir ļoti svarīgas, jo dzīvojam Latvijas un Baltkrievijas robežas tuvumā, tāpēc ir nepieciešams būt lietas kursā par notikumiem, iegūt patiesu informāciju par notiekošo. Šajos jautājumos bibliotekāram ir viena no galvenajām lomām, jo bibliotekāra kompetence ļauj atšķirt patiesu informāciju no viltus ziņām. Dažādu informācijas avotu, gan drukāto, gan elektronisko, pieejamība, spēja apkopot saņemto informāciju un to analizēt ir šīs profesijas iezīme.
Prasības valsts valodas zināšanai arvien pieaug. Piedrujā ir daudz krievvalodīgo un viņiem šeit ir iespēja dzirdēt latviešu valodu. Vienmēr varu palīdzēt ar veidlapu aizpildīšanu un citām lietām, jo man ir nepieciešamās valsts valodas zināšanas. Bibliotekārs palīdz pilnveidot latviešu valodas zināšanas, piedāvājot piemērotu, dažādas grūtības pakāpes literatūru, jebkurai auditorijai. Aktivitātes bibliotēkā motivē un veicina latviešu valodas apguvi.
Vēl viena iezīme ir nepārtraukta jaunu prasmju, īpaši digitālo, apgūšana. Par spēju profesionāli strādāt sistēmā “Alise” ir atsevišķs stāsts. Grāmatas jāspēj “ievadīt” sistēmā, izsniegt un saņemt atpakaļ.
- Ko jaunu esat iemācījusies, apguvusi, strādājot bibliotēkā?
- Daudz. Mans radošums tika attīstīts, pateicoties iegūtajai pedagoģiskajai izglītībai, bet digitalizācijas jautājumi man ir pilnīgi jauna joma. Es iemācījos strādāt ar datoru, izveidot Facebook lapu un emuāru par bibliotēku. Papildus lietoju informācijas sistēmas EDS (elektroniskās deklarēšanas sistēma), EPS (elektroniskā pieteikšanās sistēma), kā arī tiešsaistes rīku Canva.
– Kas ir bibliotēkas apmeklētāji?
– Kad pastāvēja skola, bērni šeit ieskrēja bieži. Tagad bērni vairāk apmeklē brīvdienās. Daudzi atbrauc uz laukiem pie vecmāmiņām, kur nav interneta, tad viņi nāk šurp, lai pieslēgtos tīklam. Pēdējos gados dominē pieaugušie apmeklētāji. Visbiežāk sievietes, kas nāk uz bibliotēku, lai apgūtu jaunas prasmes radošajās darbnīcās un paņemtu līdzi kādu literatūru, pārsvarā grāmatas. Ir, protams, vīrieši – bibliotēku pastāvīgie apmeklētāji, kuri labprātāk lasa presi, ziņas.
Kad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaita pieaugumu, ieguvu jaunus bibliotēkas pakalpojumu lietotājus. Piedrujā bija izvietotas Nacionālo bruņoto spēku daļas, bibliotēku apmeklēja militāristi, daži pat mēģināja sarunāties krievu valodā.
Šogad es paredzu, ka vasaras mēnešos apmeklējums pieaugs, pateicoties bērniem, kuri ierodas ciemos uz vasaru.
– No kā ir atkarīgs apmeklējumu skaits?
- Katram ir savs iemesls apmeklēt bibliotēku. Man galvenais ir sniegt kvalitatīvu apkalpošanu, uzklausīt, dot padomu, palīdzēt aizpildīt veidlapas, piedāvāt literatūru. Bibliotēkas cieši sadarbojas savā starpā, tāpēc lasītājam ir iespēja izvēlēties grāmatas vai žurnālus, kas pieejami citu bibliotēku krājumos. Izpildes laiks ir atkarīgs no pieprasījuma, kā arī no atrašanās vietas attāluma. Protams, biežāk sadarbojamies ar tām bibliotēkām, kas mums tuvāk – Kalniešu, Robežnieku, Indras un citām.
Apmeklēšanu veicina pasākumi, ko bibliotēkā rīkojam gan pašu spēkiem, gan sadarbībā ar Ņinu Vasiļjevu un Zitu Lukšu. Notiek radošās darbnīcas dažādām vecumgrupām, dažādi tematiski pasākumi. Ļoti aktīvi strādājam ar bērniem un jauniešiem. Viens no pēdējiem pasākumiem bija bibliotēkas 70 gadu jubileja un novadpētniecības muzeja 10 gadu jubileja. Atklāšu dažus faktus no bibliotēkas vēstures, bet šobrīd vēl notiek padziļinātāka izpēte.
Pirmais ieraksts bibliotēkas inventāra grāmatā ir datēts ar 14.07.1953.gadu. Bibliotēka atradās vienā no ciema padomes ēkām. Aptuveni 1960.- 1961.gadā bibliotēka tika pārcēlta uz ciema padomes telpām. Gadu gaitā ir mainījušies vairāki bibliotēkas vadītāji.
1995. gadā grāmatu krājums tika pārcelts uz Piedrujas pamatskolas piebūvi.
Un, visbeidzot, 2012. gadā bibliotēku pārcēla uz 2009. gadā likvidētās Piedrujas pamatskolas atjaunoto ēku, kurā Piedrujas pagasta bibliotēka atrodas joprojām.
(Bibliotēkas sienas un plauktus rotā bibliotekāres darbi - tamborēti un adīti Jautrīši, cepures un citas lietas. Man iepatikās bērnu stūrītis, kur bērni var pavadīt laiku un izvēlēties grāmatas lasīšanai. Starp citu, jūnijā Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā ikviens var apskatīt Jeļenas adīto rotaļlietu izstādi – autores piezīme)
Mūsu sarunas laikā bibliotēkā sasveicināties iegriezās Piedrujas novadpētniecības muzeja vadītāja Ņina Vasiļjeva. Viņa labprāt dalījās ar savu viedokli par bibliotēku un bibliotekāres darbu:
– Man ļoti patīk Ļenas attieksme pret darbu, jo viņa nemitīgi kaut ko izdomā. Kopīgi rīkojam dažādus pasākumus. Spēja ieinteresēt un piesaistīt cilvēkus mūsu mazapdzīvotajā pierobežā ir to vērts. Viņa vienmēr ir gatava palīdzēt, atrast, piemeklēt. Te vienmēr ir kārtība un vienmēr patīkami nākt uz bibliotēku, jo bibliotekāre katru sagaida ar smaidu.
Personīgi esmu apmierināta ar grāmatu piedāvājumu. Man patīk rokdarbi, un es vienmēr varu atrast to, kas man ir nepieciešams. Citiem vārdiem sakot, ir daudzveidība. Esmu apmierināta!
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
