Pagājušās sestdienas rītā, Inta Reča, pedagogs, veselīga uztura speciāliste un amatniece no Aglonas, bruņojusies ar grāmatām par garšvielu, garšaugu izmantošanu, receptēm un bērzu zariem ieradās Krāslavas novada tūrisma informācijas centrā (TIC), lai kopā ar Krāslavas māmiņu kluba biedriem un citiem interesentiem pagatavotu radoši veselīgu, sātīgu branču un, gatavojoties Lieldienām, kopīgiem spēkiem radītu skaistus groziņus no lokanajiem bērzu zariem.
Amatniece pastāstīja, ko mēs gatavosim, izsniedza salātu receptes ar detalizētāku aprakstu. Mums tika sniegts ieskats garšaugu un garšvielu pasaulē. Tas bija vilinoši un pamācoši. Vispirms branča dalībnieces devās mazgāt rokas un tad braši iesoļoja virtuvē kopā ar saviem mazajiem palīgiem. Uz lapas bija norādītas vairākas receptes, tāpēc bija nepieciešams sadalīties vairākās grupiņās, lai darbs būtu raitāks. Viena grupa gatavoja ceptu biešu salātus ar bulguru un fetaki sieru, cita gatavoja burkānu salātus, taču pašgatavotās majonēzes vietā izmantoja eļļas mērci. Trešā grupa gatavoja kartupeļu salātus ar krējuma mērcīti, kas mazajiem palīgiem garšoja vislabāk. Arī bērni ļoti labprāt iesaistījās ēdiena gatavošanas procesā - tīrīja vārītas oliņas, grieza zaļumus un vārītus kartupeļus, arī pa kluso čiepa sarīvētās burkāna skaidiņas.
Šopavasar bez vitamīniem neiztikt!
Virtuves saimnieces labprāt uzklausīja Intas padomus un ieteikumus, kā arī pašas dalījās ar pieredzi ēdienu gatavošanā. Inta sniedza ieskatu tajā, kā ikdienas gaitas virtuvē padarīt aizraujošākas, kā ēdienus pagatavot vēl garšīgākus, eksperimentējot ar dažādām garšvielām vai aizvietojot kādu no sastāvdaļām ar citu. Darbošanās virtuvē ritēja raiti un radoši, skanēja smiekli un ieteikumi, kāda sev vajadzīgo informāciju pierakstīja uz lapas. Visu šo rosmi vērojot no malas, es kārtējo reizi pārliecinājos, ka virtuves darbi varbūt ne tikai nepieciešami, bet arī vilinoši.
Kamēr māmiņas un arī kāda aktīva vecmāmiņa rosījās virtuvē gatavojot salātus, tikmēr mazie palīgi jau servēja galdu ar skaistiem šķīvjiem un krūzēm. Atmosfēra bija mājīga un sirsnīga, viss ritēja raiti un gludi. Inta bija atvedusi svaigi spiestu bērzu sulu un droši aicināja mūs to degustēt. Kad salāti tika pagatavoti, bērzu sula salieta krūzēs un visi sasēdušies pie galda, tad sākās lielā degustācija. Uz jautājumu, kuri no salātiem šķita visgardākie sekoja ļoti izsmeļoša atbilde: “Pagaršojot vienus salātus - šķiet, ka tie ir visgaršīgākie, tad nogaršojot citus salātus - liekas, ka tie ir vēl garšīgāki un tā arī nonākot pie trešās salātu degustācijas - liekas, ka tie ir vēl garšīgāki nekā iepriekšējie.” Pēc pašu domām, visi salāti bija ļoti garšīgi, un katram no salātiem piemita citādāka garša un tekstūra. Pati Inta uzsvēra to, ka kartupeļu salātus ir labi ēst vakariņās, jo tie nav tik trekni.
Daži no Intas Rečas ieteikumiem gatavošanā: salātos veselīgi ir pievienot arī gārsu, nātres un pieneņu galviņas (dzeltenumus) bez zaļumiņa jeb rūgtā kātiņa un lapiņām. Ja kādam neiet pie sirds seleriju kāti, tad tos droši var aizvietot ar redīsiem. Paši selerijas kāti ļoti labi aizvieto gurķi un, ja salātos pietrūkst asumiņa, tad var pievienot mazliet etiķi. Majonēzi var aizvietot ar eļļu un sāls vietā var izmantot garšvielu maisījumus bez sāls piedevas vai citrona, laima sulu.
Kad salāti tika izgaršoti un šķīvji tukši, tad ķērāmies pie trauku pīšanas. Trauku pīšanai ir nepieciešamas metāla stieplītes un lokanie bērzu zari. Visa pīšana sākās no paša trauka pamatnes un pakāpeniski veidoja apli. Līdz ko attālums no stieplītēm palielinās un ir aizdomas, ka pamats kļūst vaļīgāks, tad ir jāpievieno papildus metāla stieplītes, tādā veidā pinumu padarot ciešāku un izturīgāku. Pieaugušie pina groziņus vai ligzdiņas, kur Lieldienās skaisti saliks krāsainās oliņas, bet mazie cītīgi pina sev paklājiņus. Tapa ļoti skaisti trauciņi! Pati Inta mums stāstīja, kā vēl var izveidot citas formas traukus no bērzu zariem un visiem cītīgi steidzās palīgā. Viņa arī dalījās ar citiem saviem mākslas darbiem – dekors no vecām grāmatām, Lieldienu dekors no vaska ar cālīšiem un zaļumiem, milzīgi greznas puķes no stieplītēm un auduma. Es ar izbrīnu klausījos un domāju, vai ir kas tāds, kas Intai nepadodas?
Vērojot prasmīgās amatnieces darbošanos, sarunājoties ar viņu, es uzzināju, ka darbs viņai ir hobijs un hobijs ir darbs. Ikdienā Inta ir mājturības skolotāja un šis darbs viņai sagādā gandarījumu. Karstajās vasaras dienās viņa savās mājās vada rokdarbu meistardarbnīcu, kur ikviens, kam ir interese var doties vārīt ziepes, filcēt, valcēt, aust, pīt un apgūt vēl daudz dažādus citus rokdarbus, kurus vēlāk var vest uz mājām. Inta arī veido skaistu dekoru kāzām, kas patiešām ir neaprakstāmi burvīgs. Intai piemīt ļoti saulaina personība un harizma, viņa ar smaidu dara to, kas viņai patīk un nebaidās iemācīties kaut ko jaunu un sarežģītu. Viņa uzskata, ka rokdarbiem piemīt sava veida relaksācija. Bija ļoti patīkami piedalīties Intas radošajā darbnīcā, vērot procesu no malas un redzēt tik daudz smaidu uz sejām un pozitīvus viedokļus no apmeklētāju puses.
Vēlos izteikt neizsakāmi lielu paldies Krāslavas māmiņu klubam, kuras vienmēr atrod un noorganizē tik oriģinālus seminārus, pasākumus, kuri mums bagātina pieredzi un iemāca daudz ko jaunu, kas noder ikdienā gan sev, gan citiem. Liels paldies arī burvīgajai Intai Rečai par viņas meistarklasi, padomiem un pieredzi! Ar nepacietību gaidīšu nākamo tikšanos!
Laima LIEPIŅA
