Pirmā februāra sestdiena… Daudzi no mums ik gadu ar nepacietību gaida šo dienu, lai atkal atgrieztos 5, 10, 20 gadu senā pagātnē – dzimtajā skolā, ieskatītos acīs mīļajai skolotājai un apskautu savu lielo saimi – bijušos klasesbiedrus.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā šogad norisinājās 30. absolventu jubilejas vakars. Zāle pilna kā arvien. Priecīgas emocijas un sajūsmināti saucieni skanēja no visām pusēm: “Vai tu tas esi?”, “Cik gadu aizritējis?!”
“Lai šodien atkāpjas laiks un atmiņas mūs aizved pagātnē – kādam tālā, kādam ne tik ļoti…” Ar šiem vārdiem iesākās jubilejas pasākuma svinīgā daļa. Pēc skaļa zvana, ko ieskandināja bijušie absolventi, klātesošos ar skaistu un sentimentālu uzrunu, kas daudzos raisīja patīkamas trīsas, sveica skolas direktore Ludmila Senčenkova.
Visvecākie absolventi šovakar bija tie, kas svinēja 30 gadus kopš skolas beigšanas. Tātad, 1989. gads… Gads, kad sāka uzstāties tādas grupas kā “Na-Na” un “Ļube”. Diskotēkās labprāt klausījās dziesmu par zilacaino meiteni, ko izpildīja Žeņa Belousovs, un grupas “Laskovij maj” dziesmu “Rozā vakars”. Antoņina Bahmate, skolotāja, kas tajā tālajā gadā palaida lielajā pasaulē savus audzēkņus, šodien dalījās atmiņās un pateicās “bērniem” par atbalstu, ko viņi sniedza toreiz, un par to, ka viņi turpina atbalstīt arī tagad.
1994. gada absolventi, kuri svinēja 25 gadus kopš skolas beigšanas, stāstīja par to, vai 25 ir daudz, dalījās iespaidos, cik ļoti vai ne pārāk ir mainījušies skolotāji šajos gados, atcerējās skolas dzīves spilgtākos brīžus.
Visvairāk bija skolēnu, kuri absolvēja skolu 1999. gadā. Tolaik Varavīksnes vidusskolu absolvēja piecas klases! Un šodien viņi svinēja savu divdesmitgadi… Aizsteidzoties uz priekšu, pateikšu, ka tieši 12. e klase, 1999. gada absolventi, uzaicināja mani pie galda un ar sajūsmu visu vakaru stāstīja interesantus atgadījumus no savas dzīves.
15 gadi… 2004. gads… Visos mobilajos tālruņos tika atskaņots zvana signāls “Melnais Bumers”, un grupa “Prāta vētra” kļuva arvien populārāka Latvijā. Varavīksnes vidusskolu absolvēja trīs klases.
Pirmā 21. gadsimta krīze, 2009. gads. Taču krīze neskar skolu, un to absolvē divas divpadsmitās klases. Pasākuma vadītāji lūdz tā gada absolventus pastāstīt par saviem noslēpumiem, kurus viņi ir gatavi atklāt pēc 10 gadiem.
2014. gads bija karstākais visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pasaulē. Latvija pārgāja uz eiro, Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Un skolā – kultūršoks. Tikai viena divpadsmitā klase... Toties kāda – tās absolventi nodarbojas ar zivju audzēšanu, medicīnu, pavārmākslu, celtniecību, tūrismu, zinātni...
Un visbeidzot, jaunākie absolventi, kuri vēl pirms gada sēdēja skolas solos un tagad turpina studijas augstskolās. Viņi joprojām atceras katru klasi un katra skolotāja skatienu, un sirdī vien mažora melodija ar smalku minora nots aspektu – tā ir silta skolas gadu nostalģija.
Uz visiem laikiem dvēselē paliek bērnība, jaunība, skolas laiks, kur bija pacēlumi un kritumi, pirmais divnieks un pirmā mīlestība, un patiesa draudzība, par ko raksta grāmatās un attēlo kinofilmās! Tā bija Varavīksnes vidusskolas absolventu 30. tikšanās. Bet priekšā to vēl daudz! Aktu zālē turpina skanēt dažādu gadu mūzika, bet bijušie skolēni kopā ar saviem skolotājiem izklīduši pa klasēm, kur turpina baudīt siltas atmiņas mājīgā un patīkamā gaisotnē.
***
Varbūt tāpēc, ka pati skolu absolvēju vien ar gada starpību ar šo klasi, bet varbūt vienkārši sakritība, ka zālē mēs sēdējām blakus, taču man izdevās tuvāk iepazīties ar 1999. gada absolventiem, kuri šo vakaru svinēja divdesmitnieka zīmē. Pirms deviņpadsmit gadiem Krāslavā apvienoja divas skolas, un 1999. gadā bija ļoti daudz absolventu. Varavīksnes vidusskola plašajā pasaulē izlaida uzreiz piecas klases! 12. e klase pirmos vienpadsmit gadus mācījās citā ēkā, taču, kā atzina viens no absolventiem, tieši divpadsmitais gads kļuva par spilgtāko un atmiņā paliekošāko. Tā bija aktīva, mērķtiecīga un uz uzvaru tendēta klase.
Tieši tas palīdzēja viņiem uzvarēt “Vēstures ratā”, JAK un citos skolas konkursos. Šodien viņi ir izkaisīti pa dažādām valsts un pasaules daļām, bet šovakar viņi sanāca kopā, lai atcerētos labākos dzīves gadus. “Griežoties kā vāveres ritenī un iegrimstot ikdienas problēmās un sadzīvē, cilvēki aizmirst par visu,” stāsta viena no aktīvākajām šīs klases skolniecēm Natālija. “Un, tikai pateicoties šādiem notikumiem, mums ir iespēja atcerēties skolas gadus, aizmirst par savu vecumu un atkal piedzīvot tās sajūtas, kas jau daļēji izgaisušas no atmiņas... Absolventu vakars man pašai ir ļoti svarīgs notikums! Tā ir iespēja satikties klātienē, uzklausīt citu viedokļus, dalīties nākotnes plānos, atcerēties skolas laikā pastrādātos nedarbus un vienkārši pavadīt laiku kopā – reālajā pasaulē, nevis sociālajos tīklos. ”
Ar lielu pateicību un maigiem vārdiem šīs klases absolventi pieminēja savu klases audzinātāju Olgu Grundāni, kura arī tagad strādā par matemātikas skolotāju skolā un Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā. Olgai šodien ir trīskārša jubileja. Papildus absolventiem, kuri svin 20 gadus, viņa šajā dienā svin arī “mazāko” jubileju – pagājušā gada absolventi arī ir viņas “bērni”. Un arī Olga pati ir beigusi Krāslavas 2. vidusskolu tieši pirms 40 gadiem! 1999. gada absolventi ar laikraksta starpniecību vēlreiz vēlējās nodot milzīgu paldies savai mīļajai klases audzinātājai, kura ir lieliska ne tikai kā klases audzinātāja, bet arī tāpēc, ka viņa ir vienkārši lieliska! Sirsnīgs paldies Jums, skolotāja Olga, no visiem “bērniem” – par Jūsu rūpēm un sapratni, mīlestību un atbalstu visu skolas gadu laikā!
Es savukārt pateicos 12. e klasei par viesmīlību un atvērtību. Jūs arī esat lieliski!
Paldies, Varavīksnes skola, par sirsnīgiem un siltiem vakariem!
Natālija ZDANOVSKA
