25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

  • Projekti
  • 05.07.2024 15:28
  • 56 skatījumi
img

Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

25 pavasari



Pyrmuo daļa



Nu divdesmit pīcu pavasaru ostoni beja naparosti – ryupeigi prasavuoti krakli, pusstuņdi sīti garī golvysauti, īpruoveitys, lai nasleid, placu sagys, saspraustys lelys i mozys saktenis, boltys zečis, malnys kūrpis iz zama papīža, prīca par tū, ka atrosts i atjaunuots Dagdys tautystārps, puorcyluotys apleicīnis tradicejis i dzīsmis, saparādavuoti muzykys instrumenti, lai pateik žurejai i teik dūta vareiba pīsadaleit leluokajūs folklorys svātkūs “Baltica”.



Festivals “Baltica” nūteik nu 1987. goda. Tei ir kasgadeja tradiceja, kura nūteik kotru godu piec kuortys Leitovā, Latvejā i Igaunejā.



Tik lela mārūga pyrmuo skate pavysam jaunam kolektivam beja lels izaicynuojums. Kai jau beja mynāts – folklorys kūpa “Olūteņi” sevi pīteice 1996. goda Zīmyssvātkūs, kod skateituojim pīduovuoja sovu pyrmū programu. Foklorys kūpu i etnografiskūs ansambļu skate tyka izsludynuota 1997. goda pavasarī ar temu “Cylvāks i dorbs”. Kod mes suocem apsavaicuot, kai dasasaceit skatei, da myusu iz mieginuojumu tyka atsyuteits pīredziejušuoks cytys kūpys vadeituojs, lai puorsalīcynuotu, ci var myus ruodeit skatis žurejai. Uztraukums beja lels, kai pošā skatē, bet myusu programa tyka atzineigi nūvārtāta i mes ar vīglu sirdi laidemēs iz sovu pyrmū skati.



Iz tū laiku mums vēļ nabeja atrosts i atjaunuots Dagdys tautystārps, pat nabeja vēļ izaustys jaunuos snuotinis, tys vyss vēļ beja prīškā. Iz tū breidi iz kolektivu atguoja dzīduot tūs mamu, kurys pīsadola kolektivā, sovi i radinīku bārni.



Ir sasaglobuojuse fotografeja nu 2002. goda skatis, kur jau beja sašyuti tautyskī krakli i īsaguoduotys saktys, sašyuti prīškauti ar skaistom pošu tamburātom kvarbatkom i izaustys vylnainis.



Folklorys kūpu skatē “Pretī Balticai - 2003” Dagdys Tautys nomā 2002. goda 16. novembrisFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai - 2003” Dagdys Tautys nomā 2002. goda 16. novembris



Ar kotru jaunu skati folklorys kūpa “Olūteņi” palyka i kupluoka skaitā, i skaistuoka izskotā.



2002. goda novembrī Dagdā tyka nūdybynuots vīns nu pyrmūs Folklorys centru Latvejā. Dybynuot taida veida centru ruoduos dūma deļtuo, ka, vodūt folklorys kūpu, beja juoatbiļd iz daudzim vaicuojumim i juorysynoj aizviņ jauni uzdavumi, bet leidz attīceigom institucejom Reigā i cytur beja tuoli i tys praseja daudz laika – viņ ceļš leidz Reigai nazkod aizjēme septenis stuņdis iz vīnu pusi. Taipoš Reigā atsaroda ari Folklorys kruotive, kur varēja pavadeit vasalu dīnu, meklejūt vajadzeigūs materialus.



Reizē ar Folklorys centra dybynuošonu ari folklorys kūpa “Olūteņi” puorsacēle iz Dagdu, atrūnūt sev sātu Dagdys Tautys nomā. Tymā laikā ari suocēs lels pietnīcysks dorbs par Dagdys tautystārpu. Izaruodeja, ka Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja kruojumā ir sasaglobuojuse Dagdys snuotine (CVVM 27211), kura datāta ar 19.g.s. ūtrū pusi. Itū snuotini muzejs īsaguoduoja nu Lidijis Rikmanis. Muzeja kruojumā jei tyka īskaiteita 1928. godā. Aizbraucūt iz muzeju, snuotine tyka i nūfotograpeita, i apraksteita, aprokstā īkļaunūt kotrys streipis plotumu, dīgu skaitu i kruosu. Dagdys snotinē izmontuoti bryuni kūkvylnys velki i vylnys audi. Palāki bryunā (eļkšņu myzys) pamatā vertikalys streipu jūslys.



Lyna placu sagys – snuotinis – Latgolā ir vaira rakstureigys nikai cytūs nūvodūs. Muzeja kruojumā tyka atrostys vasalys div Dagdys lyna snuotinis – vīnai apleik celu apauds ar buorkšom, ūtrai golūs īlaseita jūsla.



Iz prīšku skatēs folklorys kūpa “Olūteņi” jau beja Dagdys tautystārpā.



Folklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2009” Kruoslovys kulturys nomā. 2008. goda 29. novembrisFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2009” Kruoslovys kulturys nomā. 2008. goda 29. novembrisFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2012” Mežavydūs. 2011. goda 15. oktobrisFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2012” Mežavydūs. 2011. goda 15. oktobris



Sagaidūt Storptautyskū folklorys festivalu “Baltica – 2015”, 2014. godā tyka izsludynuota kuortejuo folklorys kūpu i etnografiskūs ansambļu skate ar temu “Montuojums”. Dūmojūt par skatis programu, maņ īguoja pruotā munys dzymtys stuosts par vacvacmuoti Martu i juos lelū placu skustu, kurs, lai ari tyka maklāts, jau 13 godu beja kai izgaiss.



Stuosts beja taids: tys nūtyka 1901. godā. Zyrga pajiugs raitai īrypuoja pogolmā. Lapni, ar augsti pacaltu golvu nu juo izkuope Marta. Jei pyrmū reizi sīvys gūdā īsaroda sova veira Aleksandra vacuoku sātā. Vylnys bruņči Martai snīdzēs leidz pūteišom, kuojuos beja gumejis botis ar karakuļuodys apmali i tukšumu papīdī, kas beja aizpiļdeits ar kūka kluceiti. Ap koklu Martai greznuojuos vairuokys kreļļu vērtinis. Pusmieteļam leidz pat alkiuņam snēdzēs garī buorkstainī cymdi. Skatīni najauši pīsaisteja lelais placu skusts. Jis atsaškeire nu tūs skustu, kurus nosuoja kaimiņu sīvys deļtuo, ka beja austs 12 neitēs. Par tū līcynuoja sarežgeitais roksts. Tai vyss suocēs.



Dreiži viņ runys par Martys skustu izaplateja pa vysu apleicīni. Skustu varēja skaiteit par boguotu na viņ sarežgeituo roksta, bet ari leluo izmāra deļ. Vīnys molys garums beja 1,70 cm. Soltajuos zīmuos i izbraucīņūs zyrga pajiugā, īsatynuši lelajā skustā, siļdejuos ari Martys bārni. Martys i Aleksandra saimē izauga vīns dāls i četrys meitys.



Vīnu reizi pi Martys gostūs atbrauce juos krystameita i lyudze izduovynuot lelū placu skustu, iz kū Marta atbiļdēja, ka atstuos lokotu montuojumā mozmeitai.



Atguoja 21.godu symts. Stuosts par Martys naparostū skustu izdzeivuoja cauri godim. 2013. goda beiguos skusts pīdzeivuoja sovu atdzimšonu, kam tyka na tik atrosts, bet nūdūts audiejai izpietiešonai, lai piec juo parauga varātu izgatavuot atdarynuojumus Dagdys folklorys kūpai “Olūteņi”.



X Storptautyskais Daugovpiļs folklorys festivals – skate. Folklorys kūpa “Olūteņi’ lelajūs placu skustūs. 2014. goda 1. februarsX Storptautyskais Daugovpiļs folklorys festivals – skate. Folklorys kūpa “Olūteņi’ lelajūs placu skustūs. 2014. goda 1. februarsFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2018” Dagdys Tautys nomā. 2017. goda 11 .martsFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2018” Dagdys Tautys nomā. 2017. goda 11 .martsFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2018” Dagdys Tautys nomā. 2017. goda 11 .martsFolklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2018” Dagdys Tautys nomā. 2017. goda 11 .marts



Atminit munu meikli – septeni vara tylti, zalta tylts golā! Leldīne. Seņuok septenis nedelis pyrma Leldīnis gavēja, tūlaik atguoja Leldīne – zalta tylts.



Nedeļu pyrma Leldīnis svieteja Vierbineicu. Saiminīks ci saimineica raudzeja ceļtīs agruok par vysim i nūpērt ar aiz laika nūglobuotu vierbys zoru vysu saimi, saceidami: “Vierbū! Vierbū! Slimeiba uorā, veseleiba vydā!”



Gavieņa laikā īcīneits iedīņs beja murcovka. Jū tai i sauce – gavieņa murcovka. Nalelūs gabaleņūs sagrīze rudzu maizi, dalyka sagrīztu seipulu, oleju, pīmāram, lynsāklu, i suoli. Cyti pyrma maizi izmērcēja soltā vuoreitā iudinī. Leldīnis goldā piec garuo gavieņa beja daudz galis iedīņu. Ūlys vysuvaira kruosuoja seipulu čaulūs.



 Leldīne Astašovys kulturys nomā. 1998. goda 12. apreļsLeldīne Astašovys kulturys nomā. 1998. goda 12. apreļsĪroksts par Leldīnis temu sarunu šovā “Aina” Reigā. 2006. goda 15. martsĪroksts par Leldīnis temu sarunu šovā “Aina” Reigā. 2006. goda 15. martsLeldīnis pasuocīņs “Ar pūpola zābakiem kājās” Dagdys kulturys nomā. 2008. goda 23. martsLeldīnis pasuocīņs “Ar pūpola zābakiem kājās” Dagdys kulturys nomā. 2008. goda 23. marts



Videoīroksts par Leldīnis tradicejom. 2011. goda 16. apreļsVideoīroksts par Leldīnis tradicejom. 2011. goda 16. apreļsLeluos dīnys svātku koncertā Dagdys kulturys nomā. 2016. goda 27. martsLeluos dīnys svātku koncertā Dagdys kulturys nomā. 2016. goda 27. martsVideoīroksts par Leldīnis tradicejom. 2011. goda 16. apreļsVideoīroksts par Leldīnis tradicejom. 2011. goda 16. apreļs



“Sestdienas nakti brauc uz baznīcu. Kulītēs nes, ved sviestu, olas, maizi, sāli, lai baznīckungs svētītu. Kulītes tiek sakārtas koka zaros pie baznīcas. Baznīckungs tur "mišu", Dieva augšāmcelšana, kā vietējie to sauc, notiek saulei lecot, pēc tam baznīckungs iet svētīt atnestās kulītes, pēc svētīšanas ļaudis ķer katrs savu kulīti lielā steigā, ka pat viens otru no "kuoju nūsyt". Atnākot mājās, pirmo ēd no kulītes, tā saucamo "svētību". Kaulus no apēstas gaļas, kura svētīta no baznīckunga, aprok rudzu laukā, lai pērkons neiespertu un lai rudzi labāk augtu. Mājā pārnākuši, ēd olas, "kuličus" - cepums no olām, biezpiena, sviesta un piena. "Baicevajās" - sitās ar olām cauru dienu veci, jauni, līdz vēlam vakaram, pēc kam salasās pulciņos un iet uz citu sādžu. Olas krāso dažādās krāsās, kā zaļā, sarkanā, zilā u.t.t., vairāk mīl sarkano krāsu”.



LFK 0891, 4666 Škaunis pog.



Laiks, īsašyupuojīs Leldīnis šyupēlēs, steidz iz prīšku pretim pyrmajam zaļajam osnam pi syltuokuo sātys styura, pyrmuo guojputna seņgaideitajai dzīsmei i tuoļuok – ar spaneiti piec bārza sulu i zylūs vizbuļu meža molā.



 



Inta VIĻUMA



Foto nu personeiguo arhiva 



 



Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024



Par projekta “SYMTS GODALAIKI” rakstu saturu atbild to autors.