Darbi augļu dārzā

Pēc pamatīgā sala un krasām temperatūru svārstībām jāpievērš uzmanība augļu kokiem. No zemas temperatūras vairāk cieš koki, kuros bijusi bagātīga raža vai kuros daudz nenobriedušu jauno dzinumu. Jau tagad, aplūkojot pumpurus, var secināt, kāda būs raža. Ja, pumpuru pārgriežot, vidus ir gaiši zaļš, bet iekšienē redzama arī brūna krāsa, tad ķirši gan ziedēs, bet augļu nebūs. Pret salu daudz izturīgāki ir lapu pumpuri, kuri nenosalst.

Šobrīd, apskatot augļu kokus, vēl grūti prognozēt par sala nodarītiem bojājumiem, bet vairākās vietās tika konstatēta mizas plaisāšana, grauzēju bojāta stumbru pamatne un augļu koku vēža brūces uz zariem.

Augļu koka dzīvībai bīstamāki ir sakņu un mizas bojājumi. Mizas atlupuma brūces, ko izraisīja straujas temperatūru svārstības, cieši jāpiesien pie stumbra un plīsuma vieta jānosmērē ar brūču ziedi. Laikus piespiesta, nosieta miza saaug — iežuvusī miza plaši atveras, tās aizaudzēšanai nepieciešama ilgstoša kopšana. Svarīgākā mizas daļa ir kambijs, tā šūnām daloties, ārpusē veidojas miza, bet iekšpusē — koksne. Ja kambija slānītis nav bojāts, koks var atjaunoties. Martā nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus un, ķeroties pie cirvja vai zāģa, izlemt koka likteni. Tikai vasaras sākumā varēs redzēt, kāds bija sala kodiens. Martā jāretina kokiem vainags, jāizgriež slimību un mehāniski bojātie zari un jākaļķo vai jāatjauno rudens kaļķojums uz koku stumbriem. Arī marta spilgtā saule var nodarīt ļaunumu. Saulainās dienās tumšie koku stumbri stipri sakarst — iespējami saules apdegumi. Sevišķi to var novērot saldajiem ķiršiem. Tāpēc augļu koki jābalsina iepriekšējā gada rudenī pirms sala vai ļoti agri pavasarī. Ja šo darbu atliek uz laiku, kad ir iestājies silts laiks, tas būs tikai smukumam, nevis koka veselīgumam.

Tīrot brūces, jānogriež vecā miza un bojātā koksne. Brūču malas jāizgriež līdz dzīvai mizai — koksnei, un gludi jānolīdzina. Arī vēža radītās brūces jāiztīra — jāizgrebj līdz zaļai veselai koksnei, bojātā miza, zari jāsavāc un jāsadedzina. Kad brūces iztīrītas, tās jādezinficē ar 2% vara sulfāta šķīdumu, kuru ar otiņu uzklāj brūcei. Dezinfekcija nav vajadzīga, ja lieto brūču ziedi, kuras sastāvā ir varš. Brūču un darbarīku dezinfekcijai var izmantot kālija permanganāta šķīdumu, odekolonu vai atšķaidītu spirtu u.c. Jāņem vērā, ka potziede atlūp, tādēļ ar to aizsmērē brūces, kuras gada laikā aizaug. Veciem augļu kokiem griezuma brūces var noklāt ar dabīgo eļļas krāsu. Jāatceras, ka krāsa tikai pasargā no iežūšanas, bet neveicina rētu aizaugšanu.

Pēc zaru izgriešanas, kamēr lapas nav izplaukušas, augļu dārzu vēlams nosmidzināt ar kādu varu saturošu fungicīdu. Lietojot daudz šķidruma un pamatīgi saslapinot kokus un to apdobes, tā tiks ierobežots lapu koku vēzis, augļu puve, koku trupe, kraupis, bumbieru-kadiķu rūsa.

Savlaicīgi veicot agrotehniskos, mehāniskos un ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, ir garantija, ka turpmākajā veģetācijas periodā būs mazāk jātērē laiks un līdzekļi kaitīgo organismu ierobežošanai.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)