Latgalistikas konference

3. starptautisko latgalistikas konferenci “Valodu ekoloģija Baltijas jūras reģionā: reģionālās valodas globalizācijas laikmetā“.
Konference veltīta Franča Kempa kultūrvēsturiskās skices “Latgalieši“ simtgadei. Grā-matas moto: Pusmiljona tauta ir tikpat dzīves spējīga, kā arī miljons…

Kas ir latgaliešu valoda un kas — citas reģionālās valodas Baltijas jūras reģiona valstīs?

Latgaliešu valoda tiek lietota Latvijas austrumu daļā — Latgales reģionā. Tā pieder baltu valodu saimei, lai gan tradicionāli tiek uzskatīts, ka mūsdienās var runāt tikai par divām dzīvajām baltu valodām — latviešu un lietuviešu. Latgaliešu valoda ir Latgales latviešu valoda, kuras li-terārā forma Latvijas Valsts valodas likumā definēta kā vēsturisks latviešu valodas paveids. Latgaliešu rakstība pastāv kopš 18. gs. vidus, attīstījusies ar pārrāvumiem. Literārās valodas apzināta kopšana sākusies 19.-20. gs. mijā. Latgalē latgaliešu valoda pilda reģionālās valodas funkcijas, pastāv runas un rakstu formā. Lai gan latgaliešu valodas oficiālais statuss līdz šim nav noteikts, cilvēki turpina sazināties, lasīt un rakstīt pa sovam, tas ir, latgaliski.
1. latgalistikas konference (“Ontona Skrindas latgaliešu gramatikai — 100“) notika 2008. gada septembrī Sanktpēterburgā, tādā veidā aizsākot latgalistikas konferenču tradīciju.

2. latgalistikas konferencē “Centrs un perifērija: perspektīvu maiņa“ (Rēzekne, 2009. gada oktobris) tika diskutēts par jēdzienu ”centrs“ un “perifērija“ relatīvo izpratni un uztveri. Tēma tika atklāta reģionālo un minoritāšu valodu, folkloras un literatūras attīstības kontekstā. Konferences laikā tika diskutēts arī par procesiem, kuri ir saistīti ar mūsdienu sabiedrību, izglītību un politiku (reģionālisms un globālisms, centralizācija un decentralizācija).

Turpinādami iesākto tradīciju, aicinām uz 3. latgalistikas konferenci, kas notiks 2010. gada 21.-22. oktobrī Baltijas jūras krastā, Vācijas ziemeļaustrumos — Greifsvaldes universitātes Baltistikas nodaļā. Greifs- valdes universitāte ir vienīgā universitāte Vācijā, kas realizē baltu filoloģijas studiju programmas gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Konferencē uzmanība tiks pievērsta ne tikai latgaliešu valodai — piedalīties aicināti arī zinātnieki, kuru pētījumu lokā ir Baltijas jūras reģiona mazās valodas:

- žemaišu (žemaičių) — zināma arī kā lejas lietuviešu valoda, kas tiek lietota mūsdienu Lietuvas Republikas (Žemaitija) centrālajā rietumu daļā kā opozīcija lietuviešu literārās valodas standartam;
- veru (võru) — igauņu valodas standartizēts reģionālais variants Igaunijas dienvidaustru- mos;
- kašubu (kaszabizna) — tiek lietota Austrumpomerānijas reģionā Polijas ziemeļos;
- sāmu (Saami, Sįmi) — nosaukums, kas apvieno vairākas somugru valodas Somijas ziemeļos, Norvēģijā, Zviedrijā un Krievijas ziemeļrietumos;
- ziemeļfrīzu — lieto Vācijas federālajā zemē Šlēsvigā-Holšteinā;
- lejas vācu (Niederdeutsch, Plattdeutsch, Plattdüütsch) — tiek lietota Vācijas ziemeļu daļā, zināma arī Nīderlandes austrumu provincēs, kur to sauc par lejas sakšu valodu;
- mazās somugru valodas: Latvijā — lībiešu (Līvõ kēļ)) vai Krievijas ziemeļrietumos — ingru, votu, karēļu, ingru somu;
- Meänkieli, Kven — kā diskutējami somu valodas varianti ziemeļu Zviedrijā un Norvē- ģijā;
- valodas varianti, kuri parasti tiek uzskatīti par dialektiem ar stipru reģionālo identitāti, piem., Sønderjysk Dānijas dienvidos vai arī Skånska Zviedrijas dienvidos.

Galvenie konferences temati:

- reģionālo valodu mijiedarbība ar reģiona sociālpolitisko, ekonomisko un kultūras vidi;
- reģionālo valodu un kultūru attīstība diahroniskā skatījumā;
- reģionālo valodu attīstības iespējas kopējā valodu ekosistēmā globalizācijas laikmetā (lī-dzās citām valodām — nacionālajām un starptautiskajām);
- aktuāli jautājumi latgaliešu un citu mazo valodu plānošanā (gan statusa, gan korpusa), saglabāšanā un attīstībā.
Aicinām piedalīties valodniecības, literatūrzinātnes, folkloristikas, vēstures, socioloģijas, politikas, ekonomikas un citu ar konferences tematiem saistītu zinātņu nozaru pētniekus un interesentus.
Pieteikumus konferencei (pieteikuma anketu un referāta kopsavilkumu) lūdzam atsūtīt elektroniski līdz 2010. gada 1. maijam uz adresi: sanita.lazdina@uni-greifswald.de

Paziņojums par pieteikuma pieņemšanu vai noraidījumu tiks izsūtīts līdz 2010. gada 1. jūnijam.
Pieņemto referātu kopsavilkumi tiks publicēti konferences mājas lapā.
Pēc konferences tiks izdots zinātnisko rakstu krājums.
Konferences darba valodas — latgaliešu, latviešu, vācu, angļu, krievu.
Uzstāšanās ilgums — 30 min.: 20 min. — referāts, 10 min. — diskusijas.
Konferencei nav dalības maksas. Finansiālo atbalstu nodrošina DAAD (Deutscher Akademischer Austausch Dienst)
Tuvākai informācijai lūdzam sazināties ar konferences koordinatori:
Dr. Sanitu Lazdiņu, Baltistik, Institut für Fremdsprachliche PhilologienDomstraße 9/10, 17489 Greifswald, Vācija, e-mail: sanita.lazdina@uni-greifswald.de, tālrunis: + 49 176 78770951.