Izaugsmei un tālākai attīstībai

„..Dagdas folkloras centra darbība un tās rezultāti pēc savas būtības ievērojami pārsniedz Dagdas novada robežas. Pētera un Intas Viļumu veikums ir labs piemērs visas valsts mērogā, tas ir cieši savijies ar visu tradicionālās kultūras pārmantošanas struktūru,” rakstīts Dagdas novada domei un Dagdas folkloras centram adresētajā vēstulē, kuru parakstījis Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts un CIOFF Latvijas nacionālās sekcijas vadītāja Liāna Ose.

Ko par notikušajām pārmaiņām saka pati centra vadītāja Inta Viļuma, kuru aicināju uz interviju.

— Laika gaitā Dagdas folkloras centrs pāraudzis pats sevi un tam ir jāturpina attīstīties. Līdz ar to nāca visas šīs pārmaiņas. Pagaidām centrs būs kā domes struktūrvienība. Dagdas folkloras centrs tika veidots pēc Latvijas folkloras krātuves darbības principa. LFK arhīvs ir vieta, ko intensīvi apmeklē arī Latvijas folkloras un tradicionālās kultūras pētnieki, augstskolu studenti, skolēni, novadpētnieki un dažādi interesenti. Mūsu centrs arī ir sava veida arhīvs, kurā glabājas ar Dagdas novadu saistītie materiāli. Tagad mums nepieciešams sameklēt vai uzbūvēt folkloras centram jaunas telpas, kur varētu ierīkot ekspozīciju zāli. Mums ir 1940. gada Dziesmu svētku tautas tērps, kuru dāvinājusi Augustānu ģimene no Dagdas, mums ir atjaunots Dagdas tautas tērps, bet nekur tos nevaram izstādīt publiskai apskatei. Ja skatāmies novada mērogā, tad savs tautas tērps ir Ezerniekiem, ir savāktas Andrupenes tērpa daļas. Tas ir liels panākums, kam ir milzu nozīme. Daudzi novadi meklē savus tautas tērpus un neko nespēj atrast. Mums ir šīs vērtības, bet nav iespējas to visu izstādīt un parādīt, cik novads krāšņs. Arī no tūrisma attīstības un tūristu piesaistes viedokļa mūsu centram nepieciešamas jaunas telpas, kur būtu zāle pasākumiem, kur varētu radīt un uzturēt folkloras vidi. Tagadējās telpas ir ofisa variants.

— Aiziet mūžībā cilvēki, kuri var pastāstīt par novada kultūras mantojumu, lai nākamās paaudzes varētu uzzināt par sava novada savdabību un tradīcijām. Kas ir darīts, lai saglābtu, kas saglābjams?

— Kopā ar dzīvesbiedru Pēteri esam realizējuši vairākus projektus, pētījuši un dokumentējuši Maija dziedājumus pie ceļmalu krustiem, kopā ar profesoru Mārtiņu Boiko piedalījušies un piefiksējuši psalmu dziedājumus bēru vakarā, apzinājuši un atjaunojuši tieši Dagdas tautastērpu, kuru popularizē gan folkloras kopa “Olūteņi”, gan arī Dagdas vidusskolas pašdarbības kolektīvi, kuri tieši folkloras centrā saņēma konsultācijas par tērpa pareizu nokomplektēšanu.
Folkloras centrs atsaucās folkloras kopu vadītāju lūgumiem sameklēt viņu puses materiālus par attiecīgajā vietā dziedātajām dziesmām, godiem un gads-kārtu svinēšanu. Neskaitāmas stundas Pēteris pavadījis Latvijas folkloras krātuvē, atlasot nepieciešamos materiālus Aulejai, Izvaltai, Skaistai, Ezerniekiem un citiem. Tika atlasītas un apkopotas Dagdas novada teikas, kuras izraisīja lielu interesi folkloras centra apmeklētāju vidū.

— Dagdas folkloras centrs, šķiet, vairāk tomēr asociējas ar maskošanās tradīcijām, kuras veiksmīgi popularizē folkloras kopa “Olūteņi”.

— Šī tēma būtu atsevišķas sarunas vērta. Dažos vārdos pateikšu, ka uz folkloras centrā savākto materiālu bāzes tika izveidotas vairākas programmas, kuras kolektīvs izrādīja deviņos Starptautiskajos masku tradīciju festivālos, iegūstot 20 uzslavas par vietējās maskošanās tradīcijas izpēti un popularizēšanu. Folkloras centru apmeklēja jau- nieši un lūdza sniegt konsultāciju par masku izskatu un darbību māju apmeklējumos. Pie maskām, maskošanās tradīcijām kā strādājām, tā arī turpināsim strādāt.

— Kādos vēl virzienos ir darbojusies vai turpina darboties jūsu vadītā iestāde?

— Folkloras centrs aktīvi iesaistījās folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un citu interesentu apmācībā, realizējot vairākus projektus: “Tradicionālās kultūras mantojuma apguves kursi”; “Lokālo dziedāšanas tradīciju apgūšana”; “Vakarēšana Dagdā”. Apmācības laikā gūtās zināšanas varēja redzēt savdabīgā atskaites pasākumā, kuram bija izvēlēta vakarēšanas forma. Kursus vadīja profesionāli lektori un attiecīgās nozares speciālisti: folkloras speciāliste Aīda Rancāne, vecākais speciālists folkloras jautājumos Andris Kapusts, festivāla “Baltica” režisore Helmī Stalte, J. Poruka vidusskolas skolotāja, Balto stundu vadītāja Dzidra Rijniece, tradicionālās dziedāšanas speciāliste Dace Prūse, etnomuzikologs, profesors Mārtiņš Boiko, Rīgas folkloras krātuves vadītāja Mārīte Vīksna un citi.

Dagdā tika realizēts projekts “Folkloras svētki “No grauda līdz maizes klaipam”“, notikuši seši galda dziesmu fes- tivāli “Auni kojas, laksteigola”, organizēts X Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kuru ļoti augstu ir novērtējis Andris Kapusts, izsakoties, ka šis bijis līdz šim labākais. Šāds nozīmīgs festivāls mūspusē atgriezīsies pēc gadiem, bet šobrīd īpašu atsaucību ir iemantojis galda dziesmu un gvelžu festivāls. Par gvelžiem Latgalē sauc stāstniekus. Uz šo pasākumu, kurš aprīlī notiks jau septīto reizi, kolektīvi sāka pieteikties jau pērnā gada nogalē. Pērn šajā pasākumā bija dalībnieku pilna zāle. Galda dziesma ir viena no tradicionālās kultūras izpausmēm.

— Folkloras kopa “Olūteņi” izklaidē arī tūristus...

— Precīzāk būtu sacīt tā: “Olūteņi” veic Dagdas novada tradicionālās kultūras popularizēšanu tūrisma aktivitāšu jomā, kas ir vēl viens no folkloras centra darbības virzieniem. Septembrī ar novada tradicionālo kultūru tika iepazīstināti Sanktpēterburgas tūrisma firmu pārstāvji. Pēc palīdzības folkloras centrā vēršas ne tikai novada iedzīvotāji, bet arī interesenti no Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils u.c. pusēm, jo tuvākais folkloras centrs darbojas Līvānos.

Folkloras centrs veic arī folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītāju koordinēšanu, pa-ziņojot par gaidāmajām skatēm, to tematiku, iespējamajām programmām, informē par semināriem un vadītāju sanāksmēm, dažādiem pasāku- miem, jo saņem tiešu informāciju no Latvijas folkloras biedrības un Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūras.

Pavisam nesen Dagdas folkloras centrs un folkloras kopa “Olūteņi” atsaucās Daugavpils Kultūras centra aicinājumam apzināt novada godu saimnieces un piedalīties videofilmas “Dienvidlatgales godu saimnieču atmiņas: receptes, tradīcijas, dziesmas, atgadījumi” tapšanā. Vajadzēja divas saimnieces, vienu atradām Andrupenē, otru — Janovcos, kas netālu no Astašovas. “Olūteņi” iedziedāja vienu kāzu dziesmu un bēru dainu dziesmu. Ir atšķirība starp kristīgajām bēru dziesmām un senākajiem laikiem, kad dziedāja dainas. Disku saņemsim arī mēs, būs interesanti paskatīties un salīdzināt ar to, kas notiek citur Latgalē.

— Pērnā gada nogalē Dagdas folkloras centrs rīkoja Ziemassvētku tematikai veltītu semināru, par kuru dzirdētas labas atsauksmes. Vai nākotnē plānoti tamlīdzīgi semināri?

— Seminārs “Ziemas zīmes debesīs — Ziemassvētki” iepatikās daudziem, bet esam secinājuši, ka vajadzēja savākt lielāku mērķa auditoriju, proti, ne tikai tautas namu vadītājus, bet arī kolektīvu vadītājus, skolotājus, skolēnus, jo tās zināšanas noder jebkuram. Mācījāmies veidot ne tikai tradicionālos Ziemassvētku rotājumus, bet pielāgojāmies mūsdienu krīzes situācijai, kad priekšplānā bieži tiek izvirzīta taupība. Piemēram, mācījāmies izgatavot puzurus no niedrēm. Šogad ir doma arī pārējās gadskārtās veidot tādus seminārus. Pirmais būs veltīts Lieldienām.

— Vai folkloras centrs strādā visam novadam jeb tikai Dagdai?

— Strādājam visam novadam, arī agrāk tas tā ir bijis. Varbūt cilvēki vienkārši to nezināja. Braucam, kurp mūs aicina, bet tie, kuri aicina, labi saprot, ko no mums var sagaidīt. Viss atkarīgs, vai kādam ir interese redzēt tieši to, ko mēs piedāvājam. Cenšamies savā darbā vairāk ieinteresēt skolu jaunatni. Aicinām atnākt pie mums, paskatīties un padarboties. Pērn pie mums atnāca divi jaunieši — Kristīne un Raimonds — pamēģināt, kā tas ir — dziedāt folkloras kolektīvā. Tagad plānojam piesaistīt jauniešus, kuri grib apgūt maskošanās tradīcijas.

Folkloras centra darbība vērsīsies plašumā. Šogad Latvijā nebūs Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica”, mūsu valsts kārta pienāks pēc Igaunijas un Lietuvas. Toties gaidāmi vasaras dziedāšanas svētki, tiem gatavojoties folkloras centram būs jāveic pētnieciskais darbs un jāpaplašina repertuārs.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA