Stipendiāti dalās pieredzē

Vispirms konferences dalībniekiem un citiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar mērķstipendiātu darbu izstādi skolas aktu zālē, kur izstādīti projekta gaitā tapušie materiāli. Izstādē piedalījās 15 mērķstipendiāti, kuri stipendijas saņēmuši vismaz vienu mācību gadu.

Mērķstipendiātu konferenci atklāja izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska, kura pauda prieku par lielo skolotāju pulku, kas uz pasākumu ieradušies no Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada. Tūlīt pat viņa informēja pedagogus par Krāslavas Valsts ģimnāzijas saņemto Draudzīgā aicinājuma balvu un apsveica ģimnāzijas kolektīvu, novēlot gūt lielus panākumus un balvas arī turpmāk. Ziedus saņēma ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns.

Ostrovskas kundze klātesošajiem atgādināja, ka vēl 2008. gada 30. aprīlī tika noslēgts līgums par atbalstu skolotājiem prioritārajos mācību priekšmetos. Projekts turpinās pusotru gadu un turpināsies līdz 2011. gadam. Pavisam atbalstam skolotājiem paredzēti 118998 lati, liela summa pusotra gada laikā jau iztērēta. Arī šogad, iesākoties jaunajam mācību gadam, ir 32 stipendiāti, kuru stipendijas lielums atkarīgs no kontaktstundu skaita: ja ir 21 stunda nedēļā, tad stipendija tiek piešķirta pilnā apmērā — 150 latu, ja mazāk — proporcionāli samazinās stipendija.

Arī pērn skolotāji, kuri saņēma šo stipendiju, dalījās savā pieredzē ar kolēģiem galvenokārt metodisko apvienību sanāksmēs. Šoreiz projekta koordinatore un asistente vienojās, ka mērķstipendiātiem vajadzētu padalīties pieredzē kuplākā pulkā, un tas tika realizēts. Pēc iepazīšanās ar izstādes materiāliem pieredzes apmaiņas darbs pedagogiem tika organizēts piecās sekcijās: ķīmijas, bioloģijas, fizikas, I — matemātikas (pamatskola), II — matemātikas (vidusskola). Izpalika tikai svešvalodu sekcija, jo mērķstipendiju saņēmējiem svešvalodā bija veicami neatliekami darbi Daugavpilī. Kopumā diezgan liels skolotāju pulks noklausījās stipendiātus un viņu pieredzi varbūt izmantos savā darbā.

L. Ostrovska: “Saprotu, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes situācijā skolotājiem ir grūti, bet skolotājs nevar apstāties savā attīstībā, ir jāpilnveidojas. Tam vajag izmantot visas iespējas. Ja nevaram aizbraukt tālu, tad ģimnāzija piedāvā iespēju pilnveidoties uz vietas.”

Es izvēlējos apmeklēt ķīmijas sekciju. Pirmā pieredzē dalījās Dagdas vidusskolas ķīmijas skolotāja Ausma Grizāne. Realizējot tēmu par mācību priekšmeta mācību metodikas uzlabošanu, skolotāja izstrādāja pārbaudes darbus ķīmijā 8.-9. klasei, kā arī darbu vērtēšanas kritērijus. Kolēģiem viņa stāstīja, ka tiek veikta izpildīto pārbaudes darbu analīze un izdarīti secinājumi par skolēnu zināšanām un pašas izstrādātajiem pārbaudes darbiem, meklējot tajos plusus un mīnusus.

Skolotāja pievērsusies arī jaunu mācību līdzekļu aprobācijai izglītības iestādē: “Tiešām galda spēles dod pozitīvu rezultātu, un tās es izmantoju ne tikai vidusskolas klasē, bet arī pamatskolas kursā. Ļoti laba spēle ir molekulu modeļa izgatavošana, kas dod pozitīvu rezultātu, jo skolēns var apskatīties un savām rokām pataustīt to, ko faktiski vajadzētu izsapņot.

Īsi par konsultatīvo darbu, kas skolotājiem paredzēts pēc mācību programmas, bet es uzskatu, ka pedagogiem ir jāsagatavo vidusskolas skolēni valsts pārbaudes darbam ķīmijā, kuri to izvēlējušies. Daru tā: ir izstrādāts tematiskais plāns, plus pārbaudes darbiņi. Otrajā semestrī ar skolēniem, kuri kārtos valsts pārbaudes darbu ķīmijā, sākam stingri pēc plāna atkārtot visu iepriekšējo mācību vielu.

Dagdas vidusskolā ir ieviesusies tāda metode kā priekšmetu nedēļas. Pēc jaunā gada mums ir dabas zinību nedēļa, tajā notiek dažādi pasākumi. Ķīmijā pērn 10. klasēs bija reklāmas plakātu konkurss ar nosaukumu “Ķīmijai būt” un izstāde. 11. klases rakstīja esejas par tēmu, ko man dod ķīmija. 12. klasēs notika diskusija būt vai nebūt cukura ražošanai Latvijā, kas skolēniem ļoti iepatikās, un viņu spriedumi ir loģiski un pamatoti. Starp citu, lielākā daļa bija par cukura ražošanu, savu pārliecību viņi motivēja pir- mām kārtām ar darba vietām. Lielākā daļa mūsu bērnu ir no laukiem, kur vecākiem nav darba, no tā izriet virkne citu problēmu.”

Pērn ar 12. klases skolēnu palīdzību skolotāja sagatavoja materiālus par profesijām, kas saistītas ar ķīmiju. Sākumā apkopoja kādas tās ir un kur var apgūt, tad katrai izveidoja aprakstu. Rezultātā divas meitenes pēc 12. klases aizgāja apgūt ar ķīmiju saistītas profesijas: viena — uz Rīgas Tehnisko universitāti, otra uz Olaines koledžu par pārtikas preču kontrolieri.
Divas citas skolnieces, kuras pērn pabeidza vidusskolu, pāris gadus strādāja pie liela pētnieciskā darba par augu krāsvielām, kuru prezentēja Rīgas Tehniskajā universitātē, ieguva atzinību un pateicības balvas.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Harijs Misjūns var lepoties ar plašu paša gatavotu materiālu klāstu, bet pats personīgi uzskata, ka “vislabāk man veicies ar zinātniski pētnieciskiem darbiem skolēniem.”

Viens no tiem — par fosfātu jonu koncentrāciju veļas pulveros — pilnībā balstīts uz ķīmijas kabineta jaunā aprīkojuma, bez kura tas vienkārši nebūtu veicams. Lai gan šis aprīkojums neatbilst zinātnes standartiem, tomēr darbs izdevās. To izstrādāja divas meitenes praktiski pastāvīgi, skolotājs tikai nedaudz ievirzīja un parādīja, kā strādāt ar aparatūru. Viņas pašas savāca dažādu veļas pulveru paraugus, aptaujāja cilvēkus, kādi pulveri tiek iz-mantoti un kāpēc? Starp citu, jaunās pētnieces konstatēja, ka pircēji neiedziļinās pulveru saturā, bet izvēli nosaka maciņa biezums un cik labi pulveris pilda savu funkciju. Viņas arī savāca ūdens paraugus no dažādām vietām pilsētā, veica paraugu analīzi ar aparatūru, rezultātā tapa labs zinātniski pētnieciskais darbs, kas Rīgā novērtēts ar pirmo līmeni.

H. Misjūns uzsver, ka tieši šis darbs var tikt uzskatīts par paraugu tam, kam ir jābūt zinātniski pētnieciskajā darbā ķīmijā, jo tajā ir gan pētnieciskā daļa, gan zinātniskā, gan praktikums, kas balstīts uz aparatūras izmantošanu: “Tiesa, Rīgā aizrādīja, ka mērījumi tika veikti nepietiekami daudz reižu un netika ņemta vērā aparatūras kļūda, lai gan tas ir tikai skolēnu ZPD, bet tādas ir viņu prasības — ļoti augtas. Šis mūsu spektrofotometrs ir neprecīzs, neatbilst standartiem. Lai gan aparatūra ir, tā nav no labākajām.”

Otrajā darbā, par kuru stāstīja ģimnāzijas skolotājs, vispār netika izmantots nekas no skolā pieejamās aparatūras. Skolnieks pats izdomāja, ka grib iegūt metālu — alumīniju — no mums visiem pieejamā māla ar elektrolīzes palīdzību, pats savāca iekārtu burtiski no nekā. Un ieceri realizēja.

“Manuprāt, šis darbs no praktiskā viedokļa bija labākais, kas līdz šim tapis ģimnāzijā, bet Rīgā nesaņēma neko,” kolēģiem sacīja H. Misjūns. “Tas man bija pārsteigums, bet augstskolas profesori izskaidroja niansi — šis darbs ir ideāls praktikums, bet tajā nav zinātniski pētnieciskās daļas.”

Ģimnāzijas audzēknis savā zinātniski pētnieciskajā darbā bija realizējis to, par ko pirms gadsimta sapņoja profesori, un viens pat esot iz- teicies, ka tas, kurš mājas apstākļos iegūs alumīniju, kļūs stāvus bagāts. Skolēna iekārta sastāvēja no pašgatavotas krāsns, kurai apakšā novietots ventilators pūta gaisu caur oglēm, uz tām novietots neliels trauciņš ar mālu, kurā ievietoti grafīta elektrodi, kas izvilkti no kaut kādām baterijām. Elektrodi pieslēgti pie līdzstrāvas avota — metināmā aparāta, kas pie zemas voltāžas dod pietiekami lielu amperāžu. Arī dzesēšanas sistēmu elektrodiem puisis izgudroja pats, tieši tā skolotāju pārsteigusi visvairāk. Tiesa, netika piedomāts par drošības aspektu, par ko aizrādīja arī Rīgā, bet, tā kā neliela voltāža pat pie lielas amperāžas nerada tiešus draudus dzīvībai, tad pētnieks iztika bez nepatīkamiem starpgadījumiem. Viņš pat gāja tālāk un samontēja iekārtu sudraba iegūšanai, ar šo metālu pārklājot vairākus priekšmetus.

H. Misjūns kolēģiem iesaka ņemt vērā vēl vienu niansi, sūtot uz Rīgu bērnu darbus: “Uzreiz atmeta tos ZPD, kur skolēns ir ievācis kaut kādus paraugus, nodevis kaut kur analīžu veikšanai un saņēmis atpakaļ gatavus rezultātus, kas tika iekļauti darbā. Visiem mērījumiem, analīzēm jābūt veiktiem pašu rokām.”

Kolēģi arī nonāca pie secinājuma, ka veiksmīga skolēnu zinātniski pētnieciskā darba pamatā ir aktuāla tēma un laba ideja.

Juris ROGA