Liecina vēsture: Krievu Kultūras diena, 1931. gads

Pilnīgi nejauši manās rokās nokļuva Rīgas Krievu izglītības biedrības informatīvais izdevums “Krievu diena” (1931. gads), kas veltīts Krievu kultūras dienai Latvijā. Analoģiskas dienas tika rīkotas Latvijā kopš 1925. gada. Par ko izdevums stāstīja saviem lasītājiem?

Numurs sākas ar Krievu Kultūras dienas rīkošanas komitejas ziņojumu. Tajā teikts par brīvās krievu mākslas, zinātniskās domas un neatkarīgās krievu literatūras saglabāšanas nepieciešamību. Seko plaši raksti par Dostojevski un viņa daiļradi, par krievu kultūras lomu pasaulē, atmiņas par Maskavu un Pēterburgu. Katrā vārdā jaušamas skumjas par aizgājušajiem laikiem, naids un nicinājums pret boļševikiem, kuri nozaguši dzimteni daudziem Latvijas krieviem. Rakstā par caru Aleksandru II izklāstīta cara atbrīvotāja vadības, viņa reformu, personības, viņa laika, viņa slepkavu ideoloģijas analīze. Autors, kurš parakstījās ar pseidonīmu “Neo Silvestr”, uzskata, ka Krievija pēc cara atbrīvotāja slepkavības krasi novirzījusies no labdarības reformām un aizgājusi ceļu, kas noveda pie valdības liktenīgām kļūdām, inteliģences un tautas zemāko slāņu nesaskaņām un citiem apstākļiem, kas izraisīja jaunas šausmas, kuru vārds ir boļševisms.

Tālāk seko raksts par Musorgski un viņa jaunradi, kas veltīta dižā krievu komponista 50. nāves dienai. Raksts par Pēterburgas tēlu krievu literatūrā. Šajā publikācijā (autori Nikolajs Berežanskis un Pēteris Niļskis) redzama Pēterburgas tēla evolūcija Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ņekrasova, Ļermontova, Bloka, Ahmatovas, Mandelštama, Turgeņeva, Dostojevska, Beloja, Garšina un citu krievu rakstnieku un dzejnieku darbos.

Bujumina raksts “Pēterburgas teātri” — mēģinājums īsi pastāstīt par XIX gadsimta krievu teātra vēstures visspilgtākajām lappusēm. Tepat imperatorteātru bijušo aktrišu — Nacionālās operas teātra baletdejotājas A. Fjodorovas un Krievu drāmas teātra aktrises M. Vedrinskas fotogrāfijas. Raksts par krievu valodu ar nosaukumu “Cittautietis zinātnieks par krievu valodu” ir mēģinājums analizēt krievu valodas īpatnības un ietekmi uz citām valodām.

Interesants ir rubrikas “Ziņas no malas” raksts ar nosaukumu “Vairāk racio- nalizācijas mājsaimniecībā”. Autors, kurš vēlējās palikt nezināms, sniedz padomus mājsaimniecēm par veļas, trauku mazgāšanas un mājas uzkopšanas mūsdienīgām metodēm. Stāsts par jauniem mazgāšanas līdzekļiem izskatās kā aizraujošs vēstījums par mūsdienu zinātnes brīnumiem. Tiesa, raksts nedaudz atgādina reklāmu, taču pieklājība ir ievērota. Nav nedz firmu nosaukumu, nedz veikalu adrešu, ir tikai līdzekļu nosaukumi: Emka-soda, Nitr, In, Rik. Starp citu, tas viss liecina par labi attīstītu ķīmisko rūpniecību Latvijā, kas jau ir lieliski. Tālāk seko reklāma. Ir neparasti interesanti, jo šī nodaļa raksturo tā laika dzīvi, patērētājintereses. Tātad...

Sakarā ar to, ka “Krievu dienas” numurs iznāca maija sākumā, tajā pārsvarā ir sludinājumi par uzņemšanu krievu ģimnāzijās: Krievu valdības ģimnāzijā, Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā, O. Beateres krievu reālģimnāzijā, L. Tailovas krievu reālģimnāzijā, O. Lišinas krievu sieviešu ģimnāzijā. Visas mācību iestādes īpaši uzsver humanitārās nodaļas esamību, kas liecina par humanitārās izglītības popularitāti 30. gadu Latvijā. Universitātes zinību krievu institūts aicina studentus trijās nodaļās: komerc- ekonomikas, juridiskajā, vēstures un filoloģijas. Nodarbības notiek no plkst. 5.00 līdz 10.00 vakarā. Ko lai saka, studentiem arī tajos laikos klājās grūti, tāpēc no rīta viņi strādāja, bet vakarā mācījās. Bet, lūk, mums ļoti pazīstamās firmas reklāma: grāmatnīca “Valters un Rapa”. Veikals piedāvā atrast jebkuru pirmskara izdevumu, visu PSRS izdevniecību un aizrobežu izdevumu jaunākās grāmatas. Bet par savu specializāciju veikals uzskata “krievu klasiķu darbus”. Didkovska grāmatnīca piedāvā mācību grāmatu plašu izvēli, vārdnīcas, tehnisko literatūru un daiļliteratūru, veikala specializācija — jaunākā literatūra. Īpašs piedāvājums — LATA romānu grāmatu sērija — lēti klasiskās un mūsdienu literatūras izdevumi, kas pieejami visiem.

Tālāk ir kaleidoskops: ziepes “Peri”, sieviešu somiņas, ģimenes kafija bez kofeīna, konfektes, mēbeles, kažokādas, divriteņi, lauksaimniecības mašīnas un daudz kas cits. “Krievu dienas” numurs beidzas ar Krievu kultūras dienu pasākumu programmu Latvijā. Svētkus atklāj baznīcas pasākums ar Krustaceļu un aizlūgumiem, tad svinīgs pasākums Krievu drāmas teātrī ar krievu koru piedalīšanos, bērnu izrāde “Burvīgu sapņu nakts”, opera “Sadko” Nacionālajā operas teātrī. Tālāk seko ģimnāziju sarīkojumu saraksts par visdažādākajām tēmām...

Tajos tālajos laikos krievi, kuri dzīvoja svešumā, mēģināja saglabāt savu kultūru, valodu un sevi jaunajos apstākļos. Pašlaik, šķiet, neviens nešaubīsies par to, ka Pirmās republikas laikos krievu diaspora varēja ne tikai nodot jaunajai paaudzei nacionālās kultūras bagātības, bet arī vairot tās.

Sen pagājušo dienu darbi, tālās senatnes leģendas... Liecības par to tālo dzīvi... Par tiem laikiem, kad cilvēki aktīvi lasīja grāmatas, apsprieda savu lomu nacionālās kultūras saglabāšanā, rūpējās par garīgo attīstību... Nekas uz pasaules nav nejaušs. Lūk, arī veco “Krievu dienas” numuru es atradu tieši laikā...

Daudziem no mums saglabājušās sen pagājušo dienu liecības. Varbūt pienācis laiks pa graudiņam savākt mūsu Krāslavas vēsturi? Pa sīkām drumslām atjaunot tās tālās dzīves ainu, kurā mēs atrastu ieteikumus, mājienus, norādījumus, kas ļautu mums pārdzīvot juku laikus un ar pārliecību raudzīties nākotnē. Kurš dalīsies savā vēsturē?

Andrejs JAKUBOVSKIS