Aleksandra Puškina daiļrade nav izvērtējama, tas ir harmoniski skaistās mākslas lielisks piemērs ne tikai krievu, bet arī pasaules literatūrā. Klasiķa nemirstīgie daiļdarbi ir tuvi miljonu visu planētas lasītāju sirdīm, bet Latvijā tos no krievu valodas tulkoja Blaumanis, Plūdonis, Rainis... “Kapteiņa meitiņai” vien ir pieci tulkojumi latviešu valodā!
Šogad, organizējot 43. Krievijas Puškina dzejas svētkus, dzejnieka dzimtenē notika festivāls “Jauna, nezināma cilts — XXI gadsimts” un apaļais galds “Kamēr Krievijā Puškins dzīvs”. Pasākumos, kas bija veltīti pasaules literatūras ģēnija 210. dzimšanas dienai, piedalījās arī Krāslavas delegācija.
Viss sākās šajā mācību gadā, kad mūsu pilsētā ieradās Pleskavas izglītības darbinieku delegācija. Atbildot uz sirsnīgo uzņemšanu un tikšanās iespaidā, “Varavīksnes” skola drīz vien saņēma Pleskavas apgabala valsts izglītības pārvaldes ielūgumu apmeklēt jubilejas svinības Aleksandra Puškina dzimtenē. Ne visai tālajā ceļā devās literatūras skolotāja Nadežda Grebjolkina, mūzikas skolotājas Rita Andrejeva un Nadežda Tadello, dziedošās skolnieces Evita Hartmane, Diāna Andrukoviča un Anastasija Ivanova, bet delegāciju vadīja skolas administrācijas pārstāve Jeva Bojarčuka.
Triju dienu vizītes programma bija ļoti piesātināta. Tā sākās ar ziedu nolikšanu A. Puškina pieminekļa pakājē un 43. Krievijas Puškina dzejas svētku atklāšanas svinīgo ceremoniju, kur klasiķa nemirstīgos dzejoļus lasīja un romances dziedāja Krievijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Oļegs Pogudins. Protams, krāslavieši apmeklēja Mihailovskas ciemu, Trigorsku, Svjatogorskas klosteri un nolika ziedus uz dzejnieka kapa. Viņi noklausījās dvēseles aizlūgumu pie kapa un dievkalpojumu baznīcā.
Otrajā dienā vienīgā delegācija no Latvijas piedalījās ar Puškina medaļu apbalvoto pedagogu un kultūras darbinieku tikšanās pasākumā, pēc tam bija apaļais galds. Uzstāšanās tēmas bija ļoti dažādas un aktuālas: “Kā lasīt Puškinu?”, “Puškina vārds — novitātes un eksperimentālā darba atslēga skolēnu garīgajā un tikumiskajā audzināšanā”, “Puškins — tā ir Krievija, kas izteikta vārdos”, bet pavisam četrpadsmit referātu! Izskanēja arī referāts “Puškins Igaunijā”, bet Krāslavas pedagoģe Nadežda Grebjolkina ieinteresēja apaļā galda dalībniekus ar ārzemju tēmu “Puškina pasaules uzskata atspoguļojums mūsdienu skolēna personībā”.
Nobeiguma pasākums bija galakoncerts “Lai dzīvo mans Puškins!”, kur par Latvijas vizītkarti kļuva ansambļa “Raduga” spilgta uzstāšanās. Pedagogi un skolēni sākumā nodziedāja krievu tautas dziesmu “Ivuški”, taču par īstu programmas naglu kļuva Raimonda Paula dziesmu popūrijs. Kad skanēja krievu hīti “Miljons sarkanu rožu”, “Lapas dzeltenas...”, “Darbam laiks”, piedziedāja simtiem skatītāju, kuri lielā skaitā bija sapulcējušies klajumā Mihailovskā. Piemiņai par sekmīgo uzstāšanos uz skatuves krāslavieši atveda mājās Puškina dzejas svētku laureātu diplomu.
Krievijas puse demonstrēja viesmīlības kalngalus. Sakarā ar problēmām Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanā mūsējie pirmajā dienā nepaspēja apskatīt Pleskavas ievērojamākās vietas. Tāpēc Puškina svētku pasākumu organizētāji piedāvāja krāslaviešiem atsevišķu ekskursijuar ar gidu. Pleskavas kremļa un Svjatotroickas klostera apmeklējums atstāja neizdzēšamus iespaidus.
Tagad paklausīsimies pedagoģes Nadeždas Grebjolkinas pārdomas: “Agrāk Puškina vietas esmu apmeklējusi vairākkārt, tad sekoja divdesmit gadu pārtraukums. Brauciens bija ražīgs un ļoti interesants, tāpēc gribas ticēt, ka draudzīgie sakari starp Pleskavu un Krāslavu tiks paplašināti un turpināti.” Savukārt delegācijas vadītāja Jeva Bojarčuka pateicas visiem tiem, kuri palīdzēja atjaunot maršrutu uz dižā dzejnieka, pasaules mēroga ģēnija dzimteni.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
