Lai gan valsts masu medijos vairakkārt ir izskanējis, ka ekonomiskā krīze valstī ir veicinājusi lasītāju pieplūdumu bibliotēkās, Dagdas pilsētas tautas bibliotēkas vadītāja Marija Aņisimova apgalvo, ka šeit nekas tāds pagaidām nav novērots: “Lasītāju mums vienmēr bijis pietiekami, nevaru apgalvot, ka pēdējā laikā situācija būtu kardināli mainījusies — viņu skaits pieaudzis nedaudz. Toties krasi pieaudzis interneta lietotāju skaits.”
Dagdas pilsētas tautas bibliotēkā ir trīs darbinieki, vadītājai palīdz Ineta Leonoviča-Batņa, Marina Baranovska. Bibliotēkā darbojas abonements un lasītava. Abonementā tiek piedāvāta nozaru literatūra un daiļliteratūra latviešu un krievu valodā. Grāmatas tiek izsniegtas lasīšanai mājās. Abonementā regulāri tiek veidotas jaunumu un tematiskās izstādes. Kopš gada sākuma abonementā reģistrējušies nedaudz virs 270 cilvēkiem. Lasītavā bibliotēkas lietotāji var iepazīties ar avīzēm un žurnāliem, kuri tiek glabāti trīs gadus. Ir pieejams plašs uzziņu literatūras klāsts: enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, mācību grāmatas. Lasītavā atrodas arī novadpētniecības materiāli un tematiskās mapes par Dagdas vēsturi un šodienu. Bibliotēkas lasītava piedāvā lietotājiem interneta izmantošanas iespējas, ir pieeja NAIS datu bāzei. Bibliotēkas darbinieki vienmēr palīdzēs lietotājiem atrast jebkuru nepieciešamo informāciju. Kopš gada sākuma lasītavā reģistrējušies 236 bibliotēkas apmeklētāji. Tādējādi kopā varam rēķināt aptuveni pustūkstoša lasītāju. Salīdzinājumam: uz 2008. gada beigām abonements un lasītava kopā bibliotēkai deva 786 lasītājus.
Apmeklējumu skaits pieaug, jo jaunatne—arodskolēni, vidusskolēni — nāk izmantot internetu, pieaugušie to dara retāk, lai gan starp viņiem ir tādi, kurus tas interesē. Bibliotēkā šobrīd uzstādīti pieci no septiņiem datoriem, kas paredzēti lietotājiem, tālab brīžiem veidojas rinda. Jaunajās telpās būs uzstādīti visi. Dagdas pilsētas bibliotēka veic grāmatu, periodisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšanu, glabāšanu, nodrošina uzkrātās infor-mācijas izmantošanas iespējas Dagdas pilsētas iedzīvotājiem. Pieprasījumu, kā zināms, nosaka piedāvājums, tālab bibliotēka lepojas ar kvalitatīvu grāmatu krājumu, kuru tā saucamajos treknajos gados izdevies atjaunot vismaz par 50%. Iestādes vadītāja prognozē, ka divus trīs gadus bibliotēka spēs izdzīvot ar to, kas agrāk iekrāts.
M. Aņisimova: “Mums šodien galvenais ir pārdzīvot krīzi. Varētu sacīt, esam labi sagatavojušies — savulaik iegādājāmies gan dažādu nozaru literatūru, gan daiļliteratūru atbilstoši mūsu lietotāju vēlmēm un interesēm. Šogad dome finansējumu literatūras iegādei samazināja tā, ka par grāmatu pirkšanu nevar būt pat runa — no agrākajiem vairāk kā 2000 latu uz 200 latiem, kuru pietiek tikai preses abonēšanai. Desmitkārtīgais samazinājums ir krīzes diktēts. Grāmatas pirkt neplānojam, bet ceram šo to saņemt dāvinājumu veidā, kā arī ceram uz Lauku bibliotēku atbalsta biedrības un Kultūrkapitāla fonda atbalstu projektiem.”
Tuvojas nobeigumam Dagdas pilsētas tautas bibliotēkas piebūves celtniecības darbi. Esošajai tautas nama ēkai no pagalma puses izbūvēts otrais stāvs, atbilstoši jaunajām prasībām būs arī lifts invalīdiem, lai cilvēki ratiņkrēslos varētu nokļūt ēkas otrajā stāvā, kur atradīsies bibliotēka, veikti citi darbi. Bibliotēkas darbinieces gatavojas ievākties jaunajās telpās pēc akreditācijas, lai nesanāk tā, ka akreditācijas dienā grāmatas ir pusceļā no vienas telpas uz otru. Tagad meitenes rūpīgi pārskata visu aptuveni 20000 lielo grāmatu fondu, lai uz jaunām telpām nav jāpārnes norakstāma literatūra. Bet bija laiks, kad lasītājs bibliotēkā varēja izdarīt izvēli starp vairāk nekā 30000 literatūras vienību!
M. Aņisimova: “Pie lasītājiem atrodas no 1000 līdz 1500 grāmatu. Pēc noteikumiem grāmatu var paturēt 14 dienas, bet reālajā dzīvē visādi gadās — ir, kuri atnes ātrāk, bet ir arī tādi, kuri gadiem neatdod. Mums tas rada sarežģījumus, jo grāmata ir materiālā vērtība, turklāt visai dārga — ir tādas jaunās grāmatas, kas maksā pat vairāk par 6-7 latiem. Padomju laika grāmatas nav dārgas, to vērtība lielākoties rēķināma santīmos, bet jaunās grāmatas nav lētas, tā vienkārši nenorakstīsi.”
Izmantojot izdevību, bibliotekāre aicina iedzīvotājus atcerēties par savulaik izņemto literatūru un atdot grāmatas bibliotēkai.
Starp citu, bibliotēkā tagad ir arī kompaktdisku abonements — katrs interesents var paņemt va-jadzīgo kompaktdisku, lai noklausītos, noskatītos vai palasītu tā saturu mājās. Ir pat datorbībele, ir pasakas bērniem un cita satura diski. Tie saņemti, realizējot projektus vai dāvinājumu veidā. Izvēle pagaidām neliela, bet arī pieprasījums pēc jauninājuma nav liels, grāmatas tiem neizkonkurēt. Iemesls triviāls: ja cilvēkam ir dators, tad parasti tam ir arī interneta pieslēgums un nav problēmu pašam atrast visu internetā.
Vai visi vienmēr atrod to grāmatu, pēc kādas ir šurp nākuši? Kādas tad īsti ir lasītāju intereses? Vai tās mainījušās krīzes ietekmē? Bibliotēkas vadītāja apgalvo, ka problēmas gadās retumis, turklāt tās parasti rodas studentiem: “Dažreiz studenti prasa tādas grāmatas, kādām pie mums nav jābūt, jo tām ir šaura pielietojamība. Bet tie ir reti gadījumi. Studentiem ir speciālas bibliotēkas, kur sameklēt mācību lite-ratūru, turklāt tagad daudzus jautājumus var risināt internetā, ir arī grāmatu apmaiņas fondi, tālab tā tiešām nav smaga problēma. Kas attiecas uz daiļliteratūru, tad šajā lauciņā problēmu nav. Ja arī nav kādas konkrētas grāmatas, tad vienmēr varam piedāvāt kaut ko citu, satura ziņā līdzīgu un ne mazāk aizraujošu. Tik sarežģītā laikā cilvēks nelasīs sarežģītas lietas, ja vien viņam darbā vai studijās nevajag speciālo literatūru, tad izvēle būs par labu izklaides literatūrai, lai atslēgtos no apkārtējām problēmām.”
Interesanti, ka krīzes ietekmē nav audzis pieprasījums pēc rokdarbu literatūras, kas varbūt varētu palīdzēt cilvēkam atklāt sevī kādu slēptu talantu un nopelnīt lieku latu ģimenes budžetam. Jaunatnes pulkā ar rokdarbiem aizraujas retais, bet vecā paaudze vairs tik labi neredz, arī rokas neklausa. Bibliotēkas darbiniece Ineta Leonoviča-Batņa gan netieši mēģina iedrošināt apmeklētājus pievērsties rokdarbiem, jo pati ir čakla rokdarbniece. Lasītāju lielākas uzmanības pievēršanas nolūkā Lieldienām veltīto grāmatu izstādi Ineta papildināja ar tamborētu groziņu, kas piepildīts ar Lieldienu simboliku — olām. Uzmanību pievērš arī otrs Inetas darinātais ziedu groziņš, kas pagatavots gandrīz vienlaikus ar entuziastu iecerēto un realizēto mākslas darbu, kas tapa, sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu. Atgādināšu, ka tas bija Latvijas valsts karogs, kura pamatu veidoja liels siets, tam pielīmētas rozes, kas, savukārt, ir tapušas no kļavu lapām un nokrāsotas valsts karoga krāsās. Tādā pašā tehnikā veidotas rozes Ineta izmantojusi arī savā rožu pušķa kompozīcijā, kas aplūkojama bibliotēkā.
Izveidojoties novadiem, pēc loģikas Dagdas pilsētas tautas bibliotēkai jākļūst par visa novada kultūras, informācijas un izglītības iestādi. Kā patiesi būs, šodien grūti pateikt, jo īstas skaidrības par funkcijām nav. Tikai viens piemērs: elektroniskais katalogs tika veidots Krāslavā visam rajonam, bet rajons dalās trīs daļās.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
