A hepatīts

A hepatīts ir vīrusu infekcija, kas izplatās kā zarnu infekcija (fekāli orālais inficēšanās mehānisms). Šī infekcija biežāk sastopama valstīs, kurās ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu trūkums un zems higiēnas iemaņu līmenis iedzīvotājiem. Tie ir Āfrikas, Dienvidamerikas un arī Āzijas dienvidu reģioni.

Līdz 90. gadu vidum A hepatīts bija ļoti izplatīta infekcijas slimība arī Latvijā, piemēram, 1991.gadā tika reģistrēts 3901 A hepatīta gadījums, 1995.gadā — 2534 gadījumi. 2000.gadā saslimušo skaits samazinājās līdz 237 gadījumiem un arī turpmāk saslimstība turpināja samazināties. Lai gan 2007.gadā saslimstība ar A hepatītu bija viszemākā, tomēr infekcijas ievešanas un izplatīšanās risks joprojām pastāv, jo vīruss viegli izplatās, kad netiek ievērota personīgā higiēna. Gadījumos, ja piesārņots ūdens vai pārtikas produkti, var izcelties slimības uzliesmojumi.

Periods no inficēšanās brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem ir vidēji 15 līdz 50 dienas (vidēji 4 nedēļas). Pirmsdzeltes periods ilgst no 3 līdz 7 dienām, kad pacientam ir slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē. Bieži vien a hepatīs atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarna trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzelteni. Dzeltes periods ilgst līdz 2 nedēļām. Maziem bērniem dzelte var arī neveidoties. Nereti infekcija norit bez simptomiem.

Svarīgi, ka divas nedēļas pirms slimības simptomu parādīšanās hepatīta A vīruss izdalās ar slimnieka fekālijām. Tas nozīmē, ka cilvēks, pats jūtoties vesels, var izplatīt infekciju, ja netiek ievērota personīgā higiēna.

Visbiežāk A hepatīta vīruss izplatās:

* no cilvēka uz cilvēku tiešā sadzīves kontakta ceļā un ar priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām roku higiēnas neievērošanas dēļ;

* dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu;

* peldoties ūdenskrātuvēs, kuras varētu būt piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām;

* anālā seksuālā akta laikā ar inficētu personu.

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk inficējas ar A hepatītu, ceļojot uz valstīm, kurās ir augsta saslimstība ar šo infekciju.

A hepatīta profilakses pasākumi

Specifiskā profilakse:

Vakcinācija pret A hepatītu dod ilgstošu un efektīvu aizsardzību pret infekciju. Vakcinācija rekomendējama pirms ceļojuma uz valstīm, kurās A hepatīts ir plaši izplatīta infekcija. Vairākās valstīs vakcināciju iesaka arī kontaktpersonām infekcijas perēkļos, kad stingra higiēnas pasākumu ievērošana ir apgrūtināta vai nav iespējama. Atkarībā no vakcīnas ražotāja bērnus var vakcinēt no 1 vai 2 gadu vecuma. Par vakcinācijas iespēju jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.

Imūnglobulīna ievadīšana pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku (praktizē atsevišķās valstīs). Aizsardzības efekts ir īslaicīgs — līdz 3 mēnešiem.

Nespecifiskā profilakse:

Personīgās higiēnas ievērošana. Rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, it sevišķi pēc tualetes apmeklēšanas, pirms ēšanas, dzeršanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām, smēķēšanas;

Pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi nomazgā rokas. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo uz ziepju gabaliem vīrusi saglabājas;

Ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei;

Iemācīt bērniem nebāzt mutē rotaļlietas, pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji.

Nelietot kopīgus traukus — glāzes, karotes un citus.

Nedzert ūdeni no krāna. Uzturā lietot vārītu ūdeni.

Nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas vai ja ir šaubas par ūdens kvalitāti. Peldēšanās laikā nemērciet seju ūdenī.

Lai inficētos ar A hepatītu, nepieciešams niecīgs vīrusu daudzums (minimālais vīrusu daudzums nav zināms), kas ir pietiekami izturīgs apkārtējā vidē. Vīrusa inaktivēšanai izmanto:

Produktu karsēšanu (nepieciešama temperatūra, sākot no 85 grādiem, un ekspozīcijas laiks ne mazāks par 1 minūti);

Virsmu dezinfekciju telpās un sanitārajos mezglos (var lietot sadzīvē lietojamo balinātāju (satur aktīvo hloru), atšķaidot to ar ūdeni koncentrācijā 1 : 100);

Sanitāro mezglu virsmu tīrīšanu mājas apstākļos veic, izmantojot tīrīšanas līdzekļus, kas satur četraizvietotos amonija savienojumus (NH 4 + ) un/vai sālsskābi (HCl) (šādi ķīmiskie savienojumi atrodami vairāku sanitāro telpu un WC tīrīšanas līdzekļu sastāvā).

Veļas mazgāšanu veļas mazgājamā mašīnā, kas funkcionē nepieciešamajā režīmā.

Pareiza roku mazgāšana samazina A hepatīta vīrusa daudzumu.

Jāņem vērā, ka 10 dienas pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku steidzamas profilakses nolūkā ir iespējams veikt vakcināciju pret A hepatītu.