Kā Krāslavas mazpulki pavadīja vasaru

Jau aptuveni piecus gadus esmu Krāslavas Varavīksnes vidusskolas mazpulku kluba dalībnieks. Kaut arī jau esmu pabeidzis skolu un tagad studēju Latvijas Universitātē, vienalga cenšos uzturēt sakarus ar dzimto skolu un mazpulku klubu. 2003. gadā man bija izdevība piedalīties mazpulku apmaiņas ar Dāniju programmā. Toreiz programma ieilga uz divām vasarām. Pirmajā vasarā es apmeklēju Dāniju, bet nākamajā mūsu ģimenē dzīvoja viešņa no šīs valsts.

Šovasar Latvijas mazpulki piedāvāja man piedalīties mazpulku apmaiņas ar Somiju program-mā. Ilgi nedomādams, piekritu. No Latvijas saskaņā ar šo projektu aizbrauca tikai divi cilvēki. Otrā bija Linda Kopcova, bijusī Krāslavas ģimnāzijas audzēkne, bet pašlaik RTU studente. Mums bija izvirzīts noteikums: ceļš uz Somiju un atpakaļ par savu naudu, bet trīs uzturēšanās nedēļas apmaksās Somijas puse. Brauciena mērķis bija iepazīties ar Somijas mazpulku darbu, izjust Somijas klimata īpatnības, kā arī iepazīt somu valodas nianses un kultūru kopumā. Jānorāda, ka viss iecerētais bija sekmīgi realizēts.

Brauciens uz Somiju noritēja trijos posmos. Pirmās trīs dienas mēs dzīvojām Helsinku hotelī. Katru dienu — ekskursijas, braucieni, pastaigas pa šo lielisko pilsētu.
Nākamās trīs dienas mēs pavadījām nometnē, kas bija organizēta tādiem pašiem apmaiņas studentiem kā mēs. Tur trijās dienās mēs nobraucām ar velosipēdiem 65 kilometrus pa gleznaino Somiju, apmeklējot daudzas skaistas vietas, kas atrodas pie jūras valsts rietumos.

Trešais ceļojuma posms — dzīvošana somu ģimenēs. Man bija iespēja divas nedēļas nodzīvot somu ģimenē ar vecākā dēla tiesībām. Bet tas nozīmēja noteiktus pienākumus. Ģimene nodarbojas ar lauksaimniecību. Fermā ir apmēram 120 govju. Taču es pārsvarā palīdzēju celtniecībā, reizēm veicu šofera darbu, kas ļāva man braukāt pa apkārtnes vietām. Ar darbu es nebiju pārslogots, man palika daudz brīvā laika, ko es centos izmantot tam, lai apgūtu somu kultūru un tradīcijas.

Fermeru ģimene aktīvi nodarbojas ar sportu. Galvenokārt tā ir orientēšanās apvidū ar kartes un kompasa palīdzību, kā arī slēpošana. Taču man izdevās piedalīties arī citā somiem raksturīgā sporta veidā, par ko es agrāk netiku dzirdējis. Tas ir tā saucamais purva futbols. Spēle šķita neparasta, taču diezgan azartiska un interesanta. Kopumā dzīve fermeru ģimenē man nelikās garlaicīga.

Laiks, ko es pavadīju somu ģimenē, bija neaizmirstams un iespaidu pilns. Tāds tas arī saglabāsies manā atmiņā. Es nenožēloju, ka aizbraucu uz turieni, un ceru, ka kādreiz man būs iespēja Latvijas mazpulku apmaiņas programmā piedalīties vēlreiz.

Sergejs BOVTRAMOVIČS