Latgaliski, krieviski un igauniski

Piecsimt eksemplāru lielā tirāžā izdotā Ontona Slišāna dzejoļu grāmatiņa “Kotram” (Latgaliskuos ailis trejuos valūduos) ir dzeja kā jaunam, tā vecam.

Grāmatiņa ievērojama ne tikai ar to, ka Ontons Slišāns ir vienīgais bērnu dzejnieks pasaulē, kurš raksta latgaliski, bet arī ar to, ka katrs dzejolis ir atdzejots: Ilmārs Vananurms tos atdzejojis setu valodā (Dienvidigaunijas dialekts), savukārt krieviski Slišānu atdzejojusi mūsu novadniece Aleksandra Vilne, kura ar Slišāna kungu pazīstama sen, vēl kopš Ludzas literārās apvienības laikiem 80. gadu sākumā, kuru tolaik vadīja talantīgā dzejniece Jeļena Arbuzova.

Aleksandra Vilne dzimusi 1944. gada 20. martā Vladivostokā, 1971. gadā atbrauca uz Latviju un jau no nākamā gada sāka dzīvot Ezerniekos. Strādāja par skolotāju, bērnudārza audzinātāju un pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju. 1980. gadā uzsāka literāro darbību — tulkoja krieviski latviešu dzejniekus un sacerēja pati. Drukājusies žurnālā “Daugava” un Latgales presē.

Labu laiku pirms dzejoļu grāmatiņas “Kotram” klajā nāca Ontona Slišāna grāmata “12” — dzejoļi maziem un lieliem bērniem 12 valodās lasīšanai kopā ar māmiņām, tētiņiem, vecmāmiņām un vectētiņiem, audžuvecākiem, auklītēm un arī vieniem pašiem. Šajā grāmatā A. Vilne atdzejojusi krieviski tikai vienu dzejoli — “Ščitalka”.

“Pateicībā par sadarbību O. Slišāns uzdāvināja šo tirdzniecībā visai dārgo grāmatu,” stāsta A. Vilne. “Lasīju to, man iepatikās arī pārējā dzeja, kuru sāku atdzejot krieviski un iepazīstināju ar savu veikumu dzejas autoru. Lasīju pa tālruni, sūtīju pa pastu, un viņš priecājās par šiem tulkojumiem. Pamazām tas pārauga sadarbībā, kuras rezultātā tapa dzejoļu grāmatiņa “Kotram”. Skatoties uz grāmatā “12” iekļautajiem Latvijas skolu (tostarp Šķaunes pamatskolas) bērnu zīmējumiem, man dzima ideja: izteicu piedāvājumu, lai šo grāmatiņu ilustrētu ar mūsu skolas bērnu zīmējumiem. Dzejnieks šo manu ieceri noraidīja. Grāmatiņas “Kotram” ilustrācijas un vizuālais materiāls ir viņa meitas Anneles Slišānes nopelns, bet maketu veidojis mākslinieks Pēteris Glezdāns. Grāmatiņas izdošanai atbalstu sniedzis Jānis Jermacāns.”

Ja rajonā kāds ir ieinteresēts šajā izdevumā, tad vienkāršākais ceļš būtu sazināties ar Vilnes kundzi — honorārā viņa saņēma 80 “Kotram” grāmatiņas eksemplārus. Radošo darbību A. Vilne turpinās, tulkojot Aleksandra Pelēča dzeju, bet viņas pirmais sadarbības partneris bijis dzejnieks Pēteris Jurciņš.

Juris ROGA