Astoņas dienas Turcijā

TurcijaTikai vēstures gaita ir nepielūdzama, un beigu beigās īstas brīvības ideāli izraisīja komunisma celtniecības utopiskās idejas pilnīgu krahu. Vecākās un vidējās paaudzes cilvēki, kuri dzimuši Padomju Savienībā, dažādi integrējās tirgus ekonomikā, un daudzi nevis vienkārši izdzīvoja, bet iemācījās dzīvot pilnīgi cienīgi un izmantoja ne tikai reālās brīvības, bet arī atvērto robežu pasauli. Ja pirms divdesmit - trīsdesmit gadiem nevarēja ne domāt par kapitālistiskas valsts apmeklējumu, tad tagad jebkurš sapnis ir realizējams. Protams, ja vien to atļauj iespējas.

... Nesen es satiku pazīstamu krāslavieti Zoju Mažajevu un tik tikko pazinu: iedegums maijā, kad saulainu dienu tikpat kā nebija. Arī acīs staroja neviltots prieks... Uzreiz noskaidrojās, ka Zoja tikai nupat atgriezās no Turcijas, kur atpūtās pie jūras un bija pilnīgā sajūsmā. Mēs norunājām tikties redakcijā.

Sākumā neliela informācija. Mana sarunbiedre stādījās priekšā kā individuālā komersante un galvenā grāmatvede. Visai tipiska mūsu laika aina, kad vieni šķietama bezdarba dēļ nododas uzdzīvei, bet citiem diena šķiet īsa: darbu atliku likām. Zoja, kuru daudzi pastāvīgi redz tirgojam universālveikala otrajā stāvā, pieskaitāma pie otrajiem. Komercija nogurdina un prasa atpūtu. Kaut retumis. Nojauzdama mātes plānus, meita Nadežda vērsās ar negaidītu ideju: visbeidzot jāatpūšas ārzemēs, nevis Jūrmalā kā parasti. Dēls Igors solīja materiālo palīdzību, un process sākās.

Interesantās ieceres iedvesmota, Zoja ar Interneta palīdzību sāka meklēt informāciju par Ēģipti. Piramīdu un sfinksu zeme viņu intriģēja sen. Ar sarūgtinājumu uzzināja, ka braucieni uz seno valsti pagaidām pārtraukti, bet viņai pēc aukstā Latvijas pavasara tā gribējās aizbraukt uz karstām zemēm. Nākamā izvēle bija Tunisija vai Turcija? Palīdzēja gadījums: tūrisma firma “Rauštur” piedāvāja ceļazīmi uz Turciju, taču divām personām. Ekonomiskais variants pamudināja meklēt, un drīz vien Zoja atrada kompanjoni — krāslavieti Janīnu. Doties nezināmā ceļā ar pazīstamu cilvēku ir drošāk un mierīgāk.

... Lidojums no Rīgas uz noslēpumaino Antāliju ilga tikai nepilnas trīsarpus stundas. Tūristi no Latvijas atbrauca siltās jakās, bet Vidusjūras piekrastē bija karsta vasara. Temperatūras starpība (trīs desmiti grādu) neiespaidoja nedz pašsajūtu, nedz arī veselības stāvokli. Firmas pārstāvji ne tikai sagaidīja krāslavietes, bet arī pavadīja uz Alānijas pilsētu, kur viņām bija sagatavots pilnīgi komfortabls numurs. Tās pašas dienas vakarā Latvijas tūristi tīksminājās par neredzēto skaistumu. Neparasti zila jūra ar baltām jahtām un motorkuģiem pie horizonta, spoža debesu zilgme, zilgani kalni. Krastā — palmas, apelsīnu koki ar nobriedušiem oranžiem augļiem, fantastiski krāšņas puķes neviļus izraisīja asociāciju: tu esi nokļuvis paradīzē zemes virsū! Vēsie jūras ūdeņi patīkami veldzēja un aizdzina nogurumu, vairoja možumu un veselību. Kas sakāms par kūrorta servisu, tad tas bija nevainojams — viss bija ieskaitīts ceļazīmes cenā. Hotelī tūristus vienmēr gaidīja silta duša, zviedru galds ar izmeklētiem ēdieniem, bet vēl augļu pārpilnība, dzērieni pēc izvēles: Turcijas vīni un viskijs, alus, sulas... Četru šķirņu kafija un tēja jebkurā daudzumā un visu diennakti. Kas bija pārsteidzoši: nekur mēs neredzējām iereibušus cilvēkus. Starp citu, hotelī “Zilais vilnis” atpūtās dažādu tautību pārstāvji: krievi, vācieši, poļi, baltkrievi, tūristi no Latvijas.... Neizmantot slavenās turku pirts jaukumus būtu nepiedodama kļūda. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis prieks maksāja tikai 25 dolārus, un Zoja ar Janīnu nolēma riskēt. Sākumā nokļuva pazīstamā saunā, kur sausā gaisā pie akmens krāsns viņas karsējās ceturtdaļstundu. Otrais etaps — tvaiks, pēc tam viņas nokļuva apsildāmos guļamkrēslos, kur turki prasmīgi veica ādas mehānisku attīrīšanu. Tikai tad sekoja ādas berzēšana ar sūkļiem, galvas mazgāšanai tika izmantoti īpaši austrumu šampūni un smaržvielas. Pēc noslaucīšanas hoteļa apkalpotāji pavadīja krāslavietes uz sejas masku istabu, kur viens no komponentiem bija... māli. Tālāk varēja baudīt svētlaimi greznos krēslos, kur sveču gaismā pieredzējuši masieri sniedza savu augsti profesionālo gadsimtu gaitā izkopto pakalpojumu. Kopumā pirts bauda turpinājās vairāk nekā divas stundas, pēc tam gribējās... lidot. Beigās tika piedāvāta zaļā vai melnā tēja, kam jau vienkārši neatlika laika — Zoja un Janīna gribēja lietderīgi izmantot katru atpūtas pie jūras stundu.

Palika atmiņā brauciens jahtā ar pirātu skatiem un peldēšanos atklātā jūrā. Katru vakaru hoteļos bija bezmaksas šovs, vēderdejas, visi iespējamie konkursi un ugunīgu faķīru uzstāšanās. Vārdu sakot, galva griezās riņķī...

Viņas bija arī kalnos, taču uz visaugstāko virsotni Alānijas apkaimē tūristus aizveda ar autobusu. Jūsmīgi skati, skaistuma ziņā burvīgas kotedžas stāvās nogāzēs. Tieši te arī dzīvo hoteļu īpašnieki, kuru ir bezgala daudz krastmalas zonā. Jo augstāk virs jūras līmeņa, jo dārgāk maksā zeme.

Preces, kas interesēja tūristus, bija zelts un Turcijas ražojuma āda. Bet cenas bija augstas, taču varēja kaulēties un panākt cenas noslīdēšanu līdz 70% no sākotnējās. Turīgie vācieši nekad nekaulējās, jo to viņi uzskatīja zem sava goda, turpretim citi nepalaida garām iespēju labi ietaupīt. Tūristi no Baltijas valstīm parasti dāvanu un suvenīru veidā atved džinsus, firmas kreklus no simtprocentīgas kokvilnas un kvalitatīvus austrumu apavus.

Stāsta Zoja: “Turcija mūs apbūra. Ļoti viesmīlīgi, laipni un smaidīgi cilvēki, lai gan viņiem nākas strādāt tūrisma servisā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Pie daudzām letēm mēs redzējām azerbaidžāņus un gruzīnus, kuri brīvi runā krievu, kā arī turku un angļu mēlē. Tā svētītā zeme taču atgādināja pasaules krustceles. Gandrīz viss ekonomikas sektors pieder privātīpašniekiem un tikai pieci procenti — valsts struktūras. Vietējie iedzīvotāji nodarbināti austuvēs: austrumu tepiķi un paklāji ir pastāvīgi pieprasīti. Attīstīts arī agrārais sektors: dārzeņkopība, lopkopība un augļu audzēšana. Arī zivju ēdienu izvēle viesnīcas ēdienkartē bija visai liela. Mēs ar prieku baudījām krāsnī ceptas jūras zivis, vistas un jēra gaļas ēdienus. Turki ir lieliski kulināri: ļoti daudz dažādu mērču, austrumu garšvielas.

Neaizmirstamais ceļojums, iespaidi uz visu mūžu! Kas ir pārsteidzoši — atpūta eksotiskajā valstī, ieskaitot lidojumus turp un atpakaļ izmaksāja tikai nedaudz vairāk nekā ilguma ziņā tāda pati brīvā laika pavadīšana Jūrmalā. Saku tāpēc, ka labi zinu situāciju.”

Aleksejs GONČAROVS