Divas vienā laikā

Visus šos gadus Krāslavas vēstures un mākslas muzejs ir devis savu ieguldījumu Mākslas dienu norisēs. Šogad muzeja darbinieki tieši uz Mākslas dienām saviem apmeklētājiem bija sarūpējuši Kārļa Jurjāna zīmējumu kolekciju no Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma.

Mīlestība dzimtenei

K. Jurjāns (1884.g-1951.g.) dzimis Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījās Aleksandra ģimnāzijā un V. Blūma mākslas skolā, aizbraucis uz Pēterburgu, kur mācījās Štiglica Centrālajā tehniskajā zīmēšanas skolā. Tālāk savu daiļradi attīstījis patstāvīgi, dzīvodams Maskavā un strādādams par kokgriezumu darbnīcas pārzini, kā arī vēlāk Kijevā, kur no 1911. gada sācis restauratora gaitas.

Pirmais pasaules karš un mobilizācija armijā uz laiku pārtrauca K. Jurjāna māksliniecisko daiļradi. Pie tās mākslinieks atgriezās pēc kara.

Kopš 1919. gada viņš 25 gadus strādāja Rīgā Pilsētas mākslas muzejā par grafikas kabineta pārzini, mūža otrajā pusē — 5 gadus par restauratoru un zinātnisko līdzstrādnieku. Izstāžu darbību aizsācis 1912. gadā, piedaloties ar 12 darbiem otrajā latviešu mākslinieku darbu izstādē Rīgā.

K. Jurjāns izkopis savrupu krāsaino zīmuļu tehniku, kurā darinājis ainavas. Tās labi novērojis un iepazinis daudzajos ceļojumos pa Latviju. Mākslinieks prata ne tikai vērot un sakārtot redzētos skaistos dabas stūrīšus izteiksmīgā kompozīcijā, bet arī ar krāsainā zīmējuma vien-kāršajiem līdzekļiem attēlot dabas krāšņos siluetus. K. Jurjāns mākslā pauž mīlestību dzimtenei un Latvijas skaistajai dabai. Savā daiļradē centās dziļi un patiesi izteikt dabas savdabību. 1958. gadā Valsts Mākslas muzejā tika sarīkota K. Jurjāna zīmējumu izstāde.

Krāslavas muzejā ir apskatāmi zīmējumi, kas tapuši laikā no 1923. līdz 1939. gadam.

Vēja zvani

Vienlaikus tika atklāta arī krāslavietes Ingas Maijeres izstāde “Vēja zvani”, kura raisa asociācijas ar Raimonda Paula dziesmu “Vēju stundā”, kas ir viena no populārākajām muzikālajām kompozīcijām latviešu estrādes žanrā.

Inga savu izstādi pasākumā novērtēja pieticīgi. Uzrunājot klātesošos, māksliniece pirmām kārtām pateicās apmeklētājiem par atsaucību, kā arī iedrošināja rīkoties: “Parasti mākslas darbiem nedrīkst pieskarties, bet ar šiem ir pretēji — lai sadzirdētu skaņu, vēja zvaniem nepieciešams viegli pieskarties.” Šo izstrādājumu skaņa ir patīkama ausij, tālab tiem ir praktisks pielietojums. Māksliniece iesaka tos pakarināt mājās pie loga, terasē vai citur caurvējā. No tiem var izveidot savdabīgus un krāšņus aizkariņus. Vēja zvaniem izmantotas tikai niedres no ezeru krastiem, konkrētajai izstādei tās vēl ziemā tika savāktas pie Dagdas, Rušonas, Aglonas un varbūt vēl no kāda cita ezera, kurš uz brīdi pagaisis mākslinieces atmiņā. Katrā ezerā aug atšķirīgas niedres, tālab ir iespējams iegūt lielāku dažādību. Kad savāktās niedres izžuvušas, var ņemt rokās asu nazi un tās sadalīt gabalos.

“Niedres piemeklēju gan pēc izmēra, gan pēc diametra, gan pēc krāsas — apakšējā daļa tām tumšāka,” Inga izklāsta tehnoloģiju interesentiem. “Skaņa ir rupjāka un smalkāka — tas pamatā atkarīgs no niedrēm. Vēja zvanu izgatavošana ir ļoti darbietilpīga, visvairāk pacietības vajag, lai uz niedrēm izdedzinātu rakstus.”

Inga dzimusi 1973. gadā Daugavpilī, Krāslavā dzīvo kopš 1980. gada. Beigusi Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma sieviešu apģērbu modelēšanas un konstruēšanas nodaļu. Strādājot tandēmā ar vīru Aleksandru, izgatavo savdabīgus mūzikas instrumentus. Vēja zvanus no vietējā dabīgā materiāla — niedrēm — Inga darina jau astoņus gadus. Pa šo laiku izgatavoti vairāk par 150 zvaniem, katrs ar savu īpašu rakstu un skaņu, kura ar mieru un harmoniju piepilda ikvienu māju. Inga piedalījās dažādu mākslinieku grupu darbu izstādēs. Ir no-formējusi pazīstamās netradicionālās mūzikas grupas “Oroboro” kompaktdiska vāciņus, kurā muzicē arī Aleksandrs. Pirmais kompaktdisks tika izdots 1999. gadā mūzikas apgādā “Balss”, nākamais — 2003. gadā mūzikas apgādā “Gailītis G”.

2006. gadā Krāslavas muzejā tika sarīkota Ingas apgleznoto stikla darbu izstāde, kurai netrūka interesentu. Atliek Ingai novēlēt jaunus radošus sasniegumus.

Juris ROGA