Ceļojums pagātnē un nākotnē

Līdz ar jaunā domes aparāta atnākšanu arī sākās daudzcietušās Krāslavas atdzimšana. Pilsētas pērle bija un ir pils komplekss, baznīcas un pilsētas centra saglabātā vecā daļa. Pagāja pavisam neilgs laika posms, bet jau realizēti astoņi projekti. No dažādiem finansējuma avotiem, tajā skaitā no Eiropas fondiem, pils kompleksa atjaunošanai atvēlēti 250000 eiro. Tagad kārta jauniem projektiem. Ja pagājušā gada semināram “Krāslavas gaismas pils — vakar, šodien, rīt” bija izteikti virtuāls raksturs, tad šogad analoģisks pasākums jau guvis skaidras realitātes aprises. Semināra dienas kārtība precīzi noteica apspriežamo problēmu “Jaunās pārrobežu iniciatīvas kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanā Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā”. Vēl pirms gada šajā projektā figurēja arī trešais partneris — Baltkrievija, taču acīm-redzot radušās problēmas. Cerēsim, ka tās ir pagaidu.

Starptautisko semināru atklāja projekta vadītāja Ināra Dzalbe, Krāslavas novada domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Krās-lavas rajona galvenā inspektore Dzintra Bukeviča. Lietuvas pārstāvis Martinas Užpelkins savā referātā ietvēra pieredzes apmaiņu. Referents īpaši uzsvēra to problēmu līdzību, kuras risina Eiroreģina “Ezeru zeme” partneri. Tūrisma galvenā vērtība ir unikālie dabas ūdens resursi un kultūrvēsturiskā mantojuma nenovērtējamā bagātība. Šo tēmu tālāk risināja Ilze Stabulniece, biedrības Eiroreģions “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītāja. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vecākā eksperte Rūta Kaminska runāja par arhitektūras un mākslas mantojumu Latgalē un tā saglabāšanas iespējām, kur Krāslavas rajona objektiem ir īpaša nozīme.

Ināra Dzalbe jau Krāslavas novada domes attīstības nodaļas vadītājas lomā informēja semināra dalībniekus par pašvaldības darbiem un plāniem pils kompleksa atdzimšanā, kurā aktīvi piedalās pašvaldība, vietējie iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji. Vērtīgu iniciatīvu piedāvāja Hipotēku banka, kura uzņēmās sestdienas talku organizētājas lomu bijušo grāfu īpašumu teritorijas lab-iekārtošanā. Kā vienmēr ar grāfu Plāteru ciltskoka zināšanām paspīdēja Alla Lomanovska, Vēstures un mākslas muzeja speciāliste. Manuprāt, Liesmas Markovas referātam “Krāslavas pils arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un tehniskās dokumentācijas izstrāde” bija ļoti praktisks raksturs. Ja pirms gada viņa runāja tikai par arhitektūras objektu atjaunošanas nepieciešamību un iespējām pils kom-pleksa teritorijā, tad šoreiz interesenti varēja iepazīties ar jau sagatavotiem projektiem. To nosaukumi stāsta paši par sevi: “Grotas rekonstrukcijas projekts”, “Pils fasādes tehniskais projekts”. Tas vēl nav viss: tiek gatavota dokumentācija tūrisma informācijas centra, amatnieku nama ar viesnīcas numuriem otrajā stāvā būvei. Izstrādāts arī vecā parka atjaunošanas un labiekārtošanas projekts, nav aizmirsta grāfu oranžērija. Par galveno uzdevumu Liesma Markova noteica informācijas zīmju un mazo arhitektūras formu uzstādīšanu, jo pils komplekss pat agrā rekonstrukcijas stadijā saista masu tūristu uzmanību. Sagatavoto projektu realizēšana būs atkarīga no finanšu iespējām, respektīvi, no Krāslavas ierēdņu personīgās iniciatīvas. Šajā sakarā ļoti pārsteidza tas, ka zālē nebija novada domes speciālistu, kuriem piedāvāto ideju realizēšana kļūs par tuvāko profesionālisma eksāmenu.

Izpilddirektors pagodināja starptautiskā semināra dalībniekus ar savu klātbūtni ļoti īsu laiku. Citus Krāslavas vadošos amatvīrus zālē es nemanīju. Toties redzēju skolu un pirmsskolas iestāžu pārstāvjus.

Raženā semināra organizētāji sagatavoja divus pārsteigumus. Interesenti, kuru netrūka, varēja nofotografēties Plāteru pils saimnieku tērpos. Bet, priekškaram aizveroties, zālē ienāca grāfiene, un laiks mūs pārcēla neatgriežamā pagātnē. Mūsu pienākums ir ne tikai saglabāt šo pagātnes piemiņu, bet arī vairot to.

Aleksejs GONČAROVS