Ja esi cietis vardarbīgā noziegumā — nenolaid rokas!

Jau 2006. gada 20. jūnijā stājās spēkā likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Tā mērķis nodrošināt personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju, ja tīšs noziegums bijis vērsts pret personas dzīvību, veselību vai dzimumneaizskaramību. Likuma nozīmi var apjaust, iepazīstoties ar statistiku.

Latgales reģions — 2. vietā!

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2007. gada statiskas dati liecina, ka Latgales reģionā ir reģistrēts otrais lielākais noziedzīgo nodarījumu skaits valstī (pēc Rīgas reģiona), no tiem 448 noziegumi tika pastrādāti tieši Krāslavas rajonā. Kopumā Latvijā pagājušajā gadā pēc Valsts policijas datiem tika reģistrēti 54954 noziedzīgie nodarījumi, no kuriem 4154 gadījumos rīcība tika vērsta pret personas veselību, 500 gadījumos — pret ģimeni un nepilngadīgajiem, 426 gadījumos — pret tikumību un dzimumneaizskaramību, bet 207 gadījumos cilvēks ir nonāvēts. Pēc smaguma pakāpes no visiem pērn reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pirmajā vietā ir tieši smagie noziegumi.

Viena no aktuālākajām problēmām valstī ir vardarbība ģimenē, no kuras pārsvarā cieš sievietes un bērni. Pēc Pasaules Veselības organizācijas veiktā pētījuma datiem Latvijā vardarbībā cietušo sieviešu un bērnu skaits turpina palielināties. Gada laikā Latvijā apmēram 120 sievietes tiek smagi piekautas un 35 sievietes tiek nogalinātas. Latvijā ir reģioni, kur vīrietis sit sievieti katrā ceturtajā ģimenē. Turklāt varmākas visbiežāk ir nevis nejauši svešinieki, bet cietušo vīri, partneri, ģimenes locekļi, draugi un paziņas. Vardarbībā pret bērnu 53% gadījumu noziedzīgo nodarījumu pastrādā tēvs, bet 24% — māte. Latvijā ar emocionālu vai fizisku vardarbību ģimenē saskaras no 20% līdz 30% bērnu un jauniešu. Kopumā Latvijā ir apzināts apmēram 14000 bērnu un 11000 vardarbībā cietušo bērnu-invalīdu. Bērniem, kas uzaug ģimenēs, kur notiek vardarbība, arī pašiem vēlāk piemīt nosliece konfliktus risināt ar spēka palīdzību.

Ir jāmeklē palīdzība!

Juridiskās palīdzības administrācijas direktora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ruta Siliņa stāsta, ka cilvēki, kas tika pakļauti vardarbībai, izvēlas par to nerunāt un policijai neziņot. Iemesli tam ir dažādi: nevēlēšanās, lai par to uzzina citi cilvēki, bailes no varmākas un cilvēku nosodījuma, samierināšanās ar notikušo, neuzticība aizsardzības institūcijām un citi iemesli. Vēl daudzi uzskata, ka notiekošais ģimenē, ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Tomēr vardarbība ir smags noziegums, kas ietekmē cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo veselību ilgstošā laika posmā. Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) iesaka: “Ja Tu esi cietis vardarbīgā noziegumā, noteikti nenolaid rokas!”

“Ikvienam cietušajam, kuram pienākas valsts kompensācijas, ir jāizmanto savas tiesības un tās jāsaņem!” uzsver Ruta Siliņa.

— Kādas personas var saņemt valsts kompensāciju?

— Valsts kompensāciju var saņemt ikviens, kurš atzīts par cietušo un kura veselībai tīši ir nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai iestājusies personas nāve, vai persona cietusi dzimumnoziegumā. Kompensāciju izmaksā tikai par tīši radītu kaitējumu. Ja cietušais ir nepilngadīgs, piemēram, bērns, kompensācijas pieprasījumu iesniedz viņa pārstāvis, kas, visticamāk, būs kāds no vecākiem. Savukārt, ja tīšā noziegumā cilvēks ir gājis bojā, tad procesa virzītājs (policija, prokuratūra, tiesa) par cietušo atzīst laulāto, kādu no mirušā augšupejošiem (piemēram, vecāki) vai lejupejošiem radiniekiem (piemēram, bērni) vai pirmās pakāpes sānu līnijas radiniekiem (piemēram, brālis vai māsa). Un tam, kurš šajā gadījumā tiks atzīts par cietušo, būs tiesības uz valsts kompensāciju. Kompensāciju cietušajiem izmaksā arī tad, ja vainīgais nav zināms vai nevar tikt saukts pie kriminālatbildības.

— Kā ir jārīkojas lai saņemtu valsts kompensāciju?

—Pēc iespējas ātrāk jāvēršas policijā, jo informācijas un lietišķo pierādījumu laicīga uzrādīšana ievērojami uzlabos kriminālprocesa izmeklēšanas gaitu. Policija izvērtēs nodarīto kaitējumu un uzsāks kriminālprocesu.

— Kādi dokumenti ir jāiesniedz?

— Jāaizpilda veidlapa, kuru var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA), Rīgā, Brīvības gatvē 214 (bez-maksas tālrunis uzziņām 80001801); policijā, prokuratūrā vai tiesā (pie procesa virzītāja); vai arī izdrukāt no JPA interneta mājas lapas (www.jpa.gov.lv, sadaļā “Iedzīvotājiem”).

Klāt jāpievieno procesa virzītāja izziņu (ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocess nav pabeigts) vai spēkā stājušos galīgo procesa virzītāja nolēmumu (ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocess ir pabeigts).

Aizpildīto veidlapu kopā ar pievienotajiem dokumentiem jāiesniedz JPA. To var izdarīt personīgi vai, nosūtot pa pastu uz adresi: Juridiskās palīdzības administrācija, Brīvības gatvē 214, Rīgā, LV-1039. Jāatceras, ka valsts kompensācijas pieprasījums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā no brīža, kad persona atzīta par cietušo (nevis no nozieguma dienas!). Savā pašvaldībā vai pie procesa virzītāja persona var saņemt speciālu aploksni, kas adresēta JPA, tad pašam nebūs jāmaksā pasta izdevumi par kompensācijas iesnieguma un dokumentu nosūtīšanu.

— Cik ilgi būs jāgaida kompensācija?

— JPA pieņem lēmumu 30 dienu laikā pēc kompensācijas pieprasījuma saņemšanas. Par pieņemto lēmumu tiek paziņots rakstveidā, nosūtot pa pastu uz cietušā norādīto adresi vai nododot cietušajam personīgi. Lēmuma norakstu nosūta procesa virzītājam vai tiesu izpildītājam, kura lietvedībā lieta atrodas. Ja lēmums būs pozitīvs, JPA kompensāciju izmaksās, pārskaitot to uz iesniegumā norādīto kontu bankā vai pasta norēķinu sistēmā. Kompensācija netiek izmaksāta skaidrā naudā.

— Kāds ir kompensācijas apmērs?

— Šobrīd maksimālais kompensācijas apmērs cietušajiem ir piecas minimālās mēneša darba algas. Tā kā minimālā darba alga Latvijā 2008. gadā ir 160 latu, tad kompensācijas maksimālais apmērs ir 800 latu.

Kompensācija tiek izmaksāta:

* 100% apmērā, ja pēc tīša noziedzīga nodarījuma cilvēks ir miris (kompensācija — Ls 800);

* 70% apmērā, ja cietušajam ir nodarīti smagi miesas bojājumi vai aizskarta cietušā dzimumneaizskaramība (kompensācija — Ls 560);

* 50% apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi (kompensācija — Ls 400).

Noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpe tiek noteikta Valsts policijā, izvērtējot cietušajam nodarīto kaitējumu.

— Cik pieteikumu valsts kompensāciju izmaksām saņemts šogad un cik līdzekļu ir izmaksāts?

— Šī gada trijos mēnešos saņemts 131 pieteikums, pieņemti 89 pozitīvi lēmumi un 20 atteikumi. Valsts kompensācijās cietušajiem izmaksāti Ls 51910, t.sk.: cietušā nāve (26 pozitīvi lēmumi, kopā izmaksāts Ls 21600), aizskarta dzimumneaizskaramība (16 pozitīvi lēmumi, kopā izmaksāts Ls 7280); smagi miesas bojājumi (31 pozitīvs lēmums, kopā izmaksāts Ls 17830); vidēja smaguma miesas bojājumi (16 pozitīvi lēmumi, kopā izmaksāts Ls 5200).

Salīdzinājumam 2007. gadā kopējais pieteikumu skaits bija 240, pozitīvi lēmumi — 191, atteikumi — 52. Valsts kompensācijās cietušajiem 2007. gadā kopsummā izmaksāti Ls 94743,60.

— Paldies par atbildēm!

Lappusi sagatavoja Juris ROGA