Nozāģēji koku, iestādi jaunu

Mežsaimniecības nodaļas vadītājs kontrolē meža atjaunošanas jautājumus valsts un privātajos mežos triju rajonu teritorijā. Starp citu, privāto platību ziņā visbagātākais ir Krāslavas rajons — 72000 hektāru. Otro vietu ieņem Daugavpils rajons (44300 ha), bet Prei-ļu rajonā valstij nepiederošu mežu stādījumi ir 37400 hektāru.

Redakcijas viesis paziņoja, ka pēc optimizācijas Latvijas teritorijā funkcionē 11 struktūrvienību, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas valstī paliks tikai 9 virsmežniecības. Ne visai tālā pagātnē virsmežniecības bija katrā rajonā, turpretim tagad agrākajās ģeogrāfiskajās robežās tās saglabājušās tikai Madonā un Limbažos (arī tikai pagaidām). Tāpēc reformēšana zināmā mērā samazināja izdevumus pārvaldes aparāta uzturēšanai.

Mežu saimniecības speciālists izteica cerību uz raženu sadarbību ar Krāslavas un Dagdas novada laikrakstu, kā arī piekrita atbildēt uz jautājumiem.

— Jūsu vizītkarte?

— Esmu dzimis Daugavpilī, pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Pēc diploma esmu mežu apsaimniekošanas inženieris. Sāku strādāt Nīcgales un Naujenes mežsaimniecībās, bet kopš 1992. gada esmu Daugavpils virsmežniecības meža atjaunošanas inženieris.

— Mežs ir Latvijas galvenā bagātība. Atjaunotās Latvijas neatkarības gados Latgales iedzīvotājiem neviļus rodas iespaids par mežu pārmērīgu izciršanu. Zaļie stādījumi kļuvuši ievērojami retāki. Vai tā tas ir?

— Mežu ekspluatācija norit saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Tie vienādā mērā attiecas gan uz valsts, gan arī uz privātajiem mežiem. Pieņemsim, ka priedes nobriešanas vecums ir 101 gads, egles — 81. Tiesa, mežu apsaimniekošanai privātajos īpašumos ir sava specifika, kas nav atkarīga no kopējā meža masīva un lietotājiem kaimiņos. Jā, patvaļīgas cirtes vēl notiek, taču tās nekādā gadījumā nelīdzinās tiem apmēriem, kādi bija deviņdesmitajos gados. Pašlaik biežāk sastopami pārkāpumi meža īpašumu robežu neprecizitātes dēļ, tas ir, tiem nav atklāta krimināla rakstura. Ļaunprātīgu un apzinātu meža pārkāpumu skaits ir minimāls, tāpēc pilnīgi pamatoti varu sacīt, ka augusi disciplīna un racionāli tiek ekspluatēti privātie meži, kur “mežonīgā kapitālisma” rītausmā arī tika reģistrēts visvairāk meža pārkāpumu.

— Cik liels ir ciršu apjoms jūsu virsmežniecības teritorijā?

— Pagājušajā gadā galvenās lietošanas cirtes Krāslavas rajona privātajos mežos tika veiktas 1014,9 hektāru platībā, Daugavpils — 494,8, bet Preiļu — 401,8 ha platībā. Sekojot mūžsenajam principam “Nozāģēji koku, iestādi jaunu”, mūsu dienests īpašu uzmanību velta meža atjaunošanas kontrolei. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atjaunošanas laiks pamatā ir pieci gadi. Šogad obligāti jāpabeidz plašs meža atjaunošanas darbu apjoms 1193,5 hektāru platībā. Pretējā gadījumā īpašniekiem draud administratīvais sods: par meža neatjaunošanu tiek paredzēts naudas sods līdz 500 latiem. Krāslavas rajona kopējais meža atjaunošanas fonds privātmežu kategorijā ir 6703,6 hektāri.

— Kādu meža atjaunošanas variantu izvēlas mūsu īpašnieki?

— Meža atjaunošanas noteikumos skaidri norādīts, kādai sugai jābūt prioritārai. Privātiem mežiem visbiežāk ir zema produktivitāte, ar sarežģītiem augsnes apstākļiem. Reālajos apstākļos 90% platību notiek meža dabiskā atjaunošana. Audzējot skujkoku stādījumus, pastāvīgi nākas likvidēt lapkoku saaudzes, kas ātri aizņem izcirtumus.

— Vai pastāv problēma ar kvalitatīva meža stādāmā materiāla iegādi?

— Domāju, ka ne. Latvijas teritorijā ir kokaudzētavu tīkls. Varu nosaukt tuvākās: tās ir SIA “Andrupenes kokaudzētava”, zemnieku saimniecība “Vaivari” Daugavpils rajonā, Preiļu firma “Juzefpole”, ZS “Taudejāņi” Rēzeknes rajonā, kā arī “Viesīte” Jēkabpils rajonā.

Iegādājoties stādus kokaudzētavās, pircējam jāsaņem dokumentācija, kas apstiprina stādāmā materiāla sertifikāciju un finanšu izdevumus. Čeki un pavadzīmes var noderēt iespējamu subsīdiju saņemšanai no Eiropas struktūrfondiem. It īpaši noformējot kopšanas cirtes. Pareiza meža apsaimniekošana ir atbildīgs darbs, kas prasa izdevumus, tāpēc nav jāpalaiž garām dotācijas saņemšanas iespēja, kas bija un būs. Lūk, kāpēc nepieciešams, lai grāmatvedība būtu pilnīgā kārtībā.

Aleksejs GONČAROVS