Dzīvības elpa

Tomēr Skuku iedzīvotājiem tā ir vitāli nepieciešama — nelielajā ciematā bibliotēkai esot 145 lietotāji. Bibliotēkas vadītāja Žanna Juhņeviča, kuru bez iepriekšējā brīdinājuma pārsteidzu, šķirojot norakstāmo literatūru, pastāstīja, ka rit gatavošanās bibliotēku akreditācijai. Ir virkne prasību, kas jāizpilda, lai bibliotēka varētu turpināt sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Viena no tām — grāmatu plauk-ti jāatbrīvo no nepieprasītās un morāli novecojušās literatūras.

“Aptuveni 150-200 literatūras vienības nākas norakstīt katru gadu, bet šoreiz atbrīvojos no vairāk kā 1000 grāmatām,” stāsta bibliotekāre. “Astoņdesmito gadu grāmatas sen neviens nelasa, bet, godīgi sakot, man tas nepatīk, jo ilgu laiku nepieprasītās grāmatas ne vienmēr ir tā pati sliktākā literatūra. Arī cilvēki reaģē dīvaini — sāku izvākt no plauktiem un kraut gaitenī kaudzēs, viņiem grāmatu uzreiz palika žēl un sāka rakņāties tajā čupās. Kad grāmatas gulēja plauktos, vienaldzīgi gāja tām garām, cenšoties atrast jaunākās. Lai norakstīto literatūru nebūtu jāsadedzina krāsnī vai jāizmet atkritumu urnā, cenšos to izdalīt cilvēkiem, kam ir interese par šīm grāmatām.”

Joņinu tautas bibliotēkas lasītāju lokā dominē pensionāri un cilvēki pusmūža vecumā. Nelielu procentu kopējā katlā dod arī Skuku veco ļaužu mājas iemītnieki. Jaunas grāmatas bibliotēka iepērk par pagasta pašvaldības piešķirto finansējumu, kā arī saņem sponsoru dāvinājumus un piedalās projektos. Par budžeta līdzekļiem pērn iepirktas 142 grāmatas kopsummā 185 latu vērtībā. Tik daudz bija iespējams iegādāties, tikai pateicoties centralizētam iepirkumam ar atlaidēm, ko pēc lauku bibliotēku lūguma veic Krāslavas kolēģi. Veikalā par tik nelielu summu nereāli nopirkt tik daudz lasāmvielas. Joņinu tautas bibliotēka pamatā pasūta grāmatas krievu valodā, jo te ir tikai daži lasītāji — latvieši. Pērn kopumā, ieskaitot dāvinājumus un projektos iegūtās grāmatas, Joņinu bibliotēkas fonds papildinājās ar 216 grāmatām. Plus 150 periodikas vienības, ja pēc nosaukuma — kādi desmit da-žādi izdevumi. Lasītākie ir žurnāli “Lilit”, “Ļubļu” un bērnu izdevumi. Ir sadarbība ar Robežnieku bibliotēku, iestādes apmainās ar grāmatām, tas paplašina iespējas lasītājiem.

“Čaklākie lasītāji ir pensionāre Raisa Buko, kurai jau pilna kārtējā kartiņa, Terēze Gorškova, Valentīna Olehno, bezdarbnieks Andrejs Kostjuķevičs, kurš izlasījis ļoti daudz grāmatu,” turpina Ž. Juhņeviča. “Aktīvi lasa sievietes, kuras pansionātā strādā nakts maiņā. Savukārt starp jauniešiem man grūti kādu nosaukt. Ak, jā, čakli lasītāji ir visi Novosadu ģimenes locekļi, kurā ir četras meitenes. Viņas interesējas ne tikai par sērfošanu internetā, bet ņem arī lasīt grāmatas. Pārējie jaunieši, šķiet, tikai skata pēc paņem kādu grāmatu, viņu galvenais mērķis ir dators un internets.”

Tā kā bibliotēkā ir viens dators, tad kāds puika nes šurp savu mājas datoru ar monitoru. Nudien jābūt datormaniakam, lai šurpu turpu staipītu šīs kastes. Datoru jomā situācijas uzlabojumu gaida maijā, kad bibliotēkai jāsaņem jauna datortehnika, ar kuru varēs izveidot trīs jaunas darba vietas. Jau savlaicīgi ir nopirkti datorgaldi, krēsli, kā arī printeris un daži sīkumi, piemēram, austiņas.

Bibliotekāre apgalvo, ka Internets iepūta dzīvības dzirksti: “Pirms tam bibliotēkā bija iestājies panīkums, pat strādāt nebija interesanti. Tagad pavisam cita lieta. Nāk jaunieši, nāk pieaugušie, kuri studē augstskolās, jo daudziem mājas nav ne interneta, ne datora, bet kontroldarbi un pārbaudes darbi jāpilda, referāti jāraksta, informācija jāmeklē. Bibliotēka cilvēkiem nepieciešama, to saprot arī pašvaldības vadība. Ir uzsākts sanitāro mezglu remonts, ceru, ka būs iespēja izremontēt arī bibliotēkas telpas.”

Juris ROGA