Tūrisms — ieguvums

— Kas īpašs šajā izdevumā, uz kuru tūristi gaidīja divus gadus?

— Vienmēr trūkst naudas visu ieceru realizācijai, bet šogad šis darbiņš tika paveikts, un pieprasījums pēc bukleta ir, jo ne visi ceļotāji vēlas gidu pakalpojumus. Gidu parasti pasūta grupas, reizēm to dara arī nelielas grupiņas, piemēram, tie, kas trijatā-četratā ceļo personīgajā automobilī.

Agrāk tūristiem, kuri apmeklēja mūsu iestādi un jautāja, ko var apskatīt pilsētā, biroja darbinieces zīmēja kartē punktiņus un stāstīja, kur kas atrodas. Taču tūristi arvien biežāk jautāja pēc kādas vienkāršas kartes, kur šie visi objekti jau iezīmēti. Tālab jaunais buklets tika veidots kā vienkārši saprotams ceļvedis tūristam, kurš grib visu apskatīt patstāvīgi, nepalaižot garām būtiskāko. Ar šo karti katrs pats var apskatīt visus ievērojamākos objektus Dagdā un būt pārliecināts, ka neko interesantu nav palaidis garām. Tajā ne vien atzīmēti mūsu mazpilsētas skaistākie un ievērojamākie objekti, bet ir arī katra objekta miniatūrs attēls. Nekā lieka, vēl tikai pati nepieciešamākā informācija: kur pasūtīt ekskursiju gida pavadībā, kur atrast naktsmītnes, kur ieturēt maltīti, kur piedāvā aktīvo atpūtu, kādus muzejus var apmeklēt un cita informācija (autoservisa, benzīna uzpildes stacijas, autoostas, pas-ta, medicīniskās palīdzības, policijas adreses un tālruņi, kā arī bankomāta atrašanās vieta).

Protams, mums ir arī aprakstošs buklets par Dagdu, bet tas būtībā ir prezentatīvs materiāls, ko aizvest draugiem vai paturēt sev par piemiņu no ceļojuma. Savukārt buklets “Dosimies pastaigā pa Dagdu” ir darba materiāls, starp citu, ļoti pieprasīts, lai gan nāca klajā pavisam nesen — janvāra beigās. Bukleta pozitīvā iezīme ir arī tā, ka iekļautais materiāls tik drīz nenovecos, varbūt vienīgi kāds telefons varētu mainīties.

— Kamdēļ interneta laikmetā nepieciešami informatīvie bukleti?

Patiesi, liela daļa tūristu, it īpaši jaunieši, atver mājas lapu internetā un visu izlasa. Viņiem bukleti bijuši nebijuši. Bet joprojām ļoti daudz cilvēku, sievišķi vecāka gadagājuma, kas pieraduši lasīt informāciju no papīra. Par to pārliecinājāmies starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2008", kuras apmeklētāju pulkā bija ļoti liela daļa cilvēku gados, kas interesējās par bukletiem. Par bukletiem izrādīja interesi gan pieredzējuši gidi, kuri ved tūristu grupas uz šo pusi, gan vienkārši cilvēki, kuri ceļo kopā ar ģimenēm, mazbērniem. Viņi savāc visus iespējamos bukletus, pēta un studē, paši sastāda sava ceļojuma maršrutu.

Pie mums birojā interesējas ne tikai par Dagdas bukletiem, bet prasa, vai nav Aglonas un pat Rēzeknes bukletu. Tie ir galveni virzieni, kurp tūristi dodas caur Dagdu vai uz Dagdu. Ja mums kādreiz pietrūkst retāk pieprasīts informatīvs materiāls, tad ātri sameklējam internetā un izdrukājam, jo ikviens grib plānot savu braucienu un grib zināt, ko var apskatīt ceļā no vienas pilsētas uz otru, kur apstāties, atpūsties.

— Vai tūrismam ir perspektīva Dagdas pusē? Cik daudz tūristu jūsu iestāde apkalpojusi 2007. gada tūrisma sezonā?

— Pagājušā gada tūrisma sezonā apkalpoti 1118 cilvēki, proti, tik daudzi griezās mūsu birojā un saņēma mūsu pakalpojumus. Vēl labāks bija 2006. gads, kad apkalpojām par aptuveni 300 cilvēkiem vairāk nekā pērn. Vislielākais tūristu pieplūdums ir tieši trešajā ceturksnī, kas izskaidrojams ar to, ka jūlijs tradicionāli ir atvaļinājumu mēnesis, bet augustā daudzi apmeklē Aglonas baziliku. Liela daļa ļaužu turp dodas caur Dagdu un ienāk arī mūsu birojā. Biroja darbības laikā mūs apmeklējuši arī tūristi no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Ungārijas, Polijas, Somijas, ASV (Amerikas latvieši ir katru gadu), Francijas un kāds misionārs no Dienvidāfrikas, kurš apceļoja pasauli. Ārzemnieki bieži vēlas lietot internetu, jo lauku viesu mājās internets ir neatrisināta problēma, tur tā nav. Faktiski gandrīz visi ārzemnieki lūdz piekļuvi internetam — tā ir izteikta tendence, jo tāds ir viņu dzīvesveids, ka vajag regulāri pārbaudīt e-pasta saturu, uzrakstīt vēstuli u.tml. Mēs viņiem to neatsakām, lai gan šim mērķim birojā atsevišķi nav datora, bet tas reizēm traucē darbam. Tāpēc iesaistījāmies lielajā Latgales projektā par publisko interneta pieejas punktu izveidi. Būs trīs darba vietas, kas atvieglos darbu mums, arī klientiem būs ērtāk.

— Kādas ir ārzemnieku atsauksmes?

— Viņiem šeit patīk, bet ir manāma neliela nedrošības sajūta. Piemēram, mums bieži jautā, vai konkrētajā vietā var droši atstāt automašīnu vai velosipēdu. Vai tur patiesi ir droši. Bet tas ir saprotams, arī ikviens no mums svešā vidē būs vairāk norūpējies par drošības jautājumiem nekā mājās.

— Ar velosipēdiem šurp arī ceļo?

— Ar velosipēdiem un motocikliem ceļo jauniešu grupas. Katru gadu ir kāda igauņu velosipēdistu grupa, viņiem tas raksturīgi. Veselīgs dzīvesveids: brauc, nakšņo, atkal brauc.

— Vai šī gada tūrisma sezona Dagdā jau sākusies?

— Sezonu atklājam parasti maijā, kaut gan jau martā bija dažas ekskursijas un aprīlī ir ekskursanti. Šajā laikā pārsvarā tās ir skolēnu grupas. Sezona beidzas oktobrī, novembris, decembris un janvāris ir tas laiks, kuru izmantojam analīzei un gatavojamies starptautiskajai tūrisma izstādei.

— Kāpēc ziemā tūristu plūsma noplok?

— Tas izskaidrojams ar mūsu tradīcijām. Tiesa, šogad bija labs piedāvājums Sauleskalnā — viņi pūta mākslīgo sniegu, un bija salīdzinoši daudz slēpotāju no Lietuvas. Bet ziemā tā ir, ka atpūtnieku ir mazāk. Pamatā tās ir makšķernieku grupas, kas prasa arī pirtiņu. Pārsvarā visi brauc atpūsties pie ezeriem vasarā. Tāda ir iesakņojušies tradīcija, un stereotipus lauzt grūti. Atpūtnieki pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji, ģimenes, ārzemnieku skaits procentuāli neliels. Bet ik pa laikam birojā dzirdama arī kāda sveša mēle.

— Vieni saka, ka tūrisms ir ieguvums pilsētai, citi aizstāv pretēju pozīciju.

— Viennozīmīgi ieguvums, lai gan lielas cilvēku masas vienmēr atstāj atkritumus un pašvaldībām patiesībā negribas pēc tam to visu vākt. Jāatzīmē, ka organizētas grupas gan uzvedas ļoti prātīgi. Kopumā tūrisms ir ieguvums, jo tūristi iepērkas mūsu veikalos, tirgū, ienāk aptiekā, uzpilda autotransportu benzīntankos utt. Jo vairāk cilvēku apgrozās, jo vairāk naudas viņi šeit atstāj.

Turklāt Dagdas pašvaldība parūpējusies, lai pilsētā netrūktu atkritumu tvertņu, un gādā par teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu. Šim nolūkam Dagdā izveidota iestāde “Pilsētsaimniecība”, kas par to rūpējas. Varbūt tāpēc mums sokas pat labāk nekā citām pašvaldībām. Diemžēl reizēm gadās, ka pēc kādiem tusiņiem atkritumu tvertnes ir izgāztas un gruži izmētāti.

— Latvijas tūrisma jomā ir viena skaudra problēma — tualetes. Kā ir Dagdā?

— Arī Dagdā tā ir problēma. Labiekārtota tualete ir autoostā, ir dažas sausās tualetes parkā. Visgrūtāk ir uzņemt organizētās grupas. Ja autobusā 40 cilvēku, mums labi jāpārdomā, kā nodrošināt cilvēkiem labierīcību apmeklēšanu. Ja apmeklējam kādu izstādi tautas namā, tad tur ir tualetes. Tualešu trūkums patiesi ir problēma visā valstī, kas zināmā mērā bremzē tūrisma attīstību. Pamazām gan Latvijas ceļmalu krogos sāk izbūvēt dušas un tualetes, bet tas tikai sākums. Ārzemēs gan ļoti skaisti — izbūvēti atsevišķi korpusi pie ceļmalu krogiem.

Starp citu, starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour” mūsu meitenes nesaprata, kāpēc kartē prasa iezīmēt tualetes. Pat jokoja, kopš kura laika tualetes kļuvušas par tūrisma objektu? Bet tiem, kas organizē tūristu grupas, ir tas jāzina. Tūrismā nav sīkumu. Dagdā pagaidām atrodam dažādus risinājumus, izlīdz iestādes, kuras ir pretimnākošas, lai gan tas nav labākais variants. Tā ka ir ko attīstīt. Visi ļoti cer uz Eiropas naudu sanitāro mezglu izbūvei, bet Eiropas nauda ir grūti prognozējama lieta, turklāt tā tiks dota ne jau pašvaldībām.

Ja būtu izbūvētas dušas un tualetes, tūristi vairāk ceļotu ar teltīm, mazāk meklētu viesu mājas, kuras nevar uzņemt daudz cilvēku. Mūspusē vairākumā tās ir tādas, ka var uzņemt vienu vai divas ģimenes (līdz 10 cilvēkiem). Vasarā Dagdas arodvidusskolā dienesta viesnīcā var izvietot līdz 250 cilvēku, bet labiekārtotajos numuros arī tur var uzņemt 10-11. Atrast pagrūti, bet ja gribas ēst vai gulēt, visu var atrast. Viņiem no Krāslavas puses ir laba izkārtne, kas informē par viesnīcu un ēdnīcu — tā nostrādā. Ir informācija bukletos, internetā.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA