Bērni aizbrauc, mēs — paliekam!

“Latvijā nokļuvu 20. gadsimta 80. gadu vidū, pirmo laiku — aptuveni gadu — strādāju par drošības tehnikas inženieri,” atceras Valentīna. “Nākamā darba vieta bija pagasta bērnudārzā, tikai pēc tam radās iespēja pāriet uz fizioterapijas kabinetu Grāveru feldšerpuntā. Kopš tās dienas medicīnas jomā darbojos jau 20 gadus.”

Valentīna ir precējusies, vīru sauc Nikolajs. Arī viņam savulaik neatradās darbs specialitātē — grāmatvedis devās strādāt par šoferi, taču, sagrūstot attīstītā sociālisma sistēmai, līdzīgi kā daudzi citi amata brāļi, arī viņš papildināja bezdarbnieku rindas.

“Vīrs ir čakls un strādīgs cilvēks, bet mūsu pagasta teritorijā neiespējami atrast pastāvīgu darbu, jo nav pieprasījuma,” uzsver Valentīna, kura līdz pat šai dienai ir vienīgā ģimenes uzturētāja ar regulāriem ienākumiem. Nikolajs ģimeni atbalsta, piepelnoties gadījuma darbos, kurus sameklē pamatā ārpus pagasta robežām. Vēl viņš čakli darbojas piemājas saimniecībā. Lai savilktu galus kopā, dzīvesbiedri vienkārši spiesti turēt nelielu piemājas saimniecību laukos, kurā ir pāris govis un zirgs. Ziemā abi dzīvo ciemata centrā Līvānu mājā, bet vasarā brauc uz laukiem, kur darba netrūkst.

Laika gaitā Demidoviči izaudzinājuši trīs dēlus. Boriss vēl mācās Daugavpils Dzelzceļa transporta tehnikumā par programmētāju, Nikolajs un Sergejs iekārtojušies galvaspilsētā, strādā būvniecībā. Pirms tam abi dēli bija aizbraukuši peļņā uz Angliju, bet pēc aptuveni trim gadiem nolēma atgriezties dzimtenē. Par savu dzīvesvietu viņi apzināti izvēlējās Rīgu — bezmaz vienīgo pilsētu Latvijā, kur jauni cilvēki saskata vismaz kādu perspektīvu. Tiesa, lai sarūpētu savu jumtu virs galvas, nācās ņemt kredītu.

“Sergejs jau paspējis nodibināt savu ģimeni, kurā ir pirmā atvasīte — Roberts,” stāsta Valentīna. “Mazbērnam jau apritējis gads.”

Valentīna un Nikolajs priecājas par to, ka vecākie bērni jau atraduši savu vietu dzīvē, lai arī tālu no mājām. Bet ko gan viņi darītu šeit, laukos? Arī jaunākais dēls pabeigs studijas un meklēs darbu pilsētā. Tāda ir mūsdienu realitāte.

Juris ROGA