Dzīvojam — jau labi!

Iestāde gan nav slēgta un turpina strādāt. Bibliotēkas vadītāju todien sastapt neizdevās, bet parunāju ar tautas nama vadītāju Raisu Bižāni, kura savu pamatdarbu savieto arī ar bibliotekāres pienākumiem uz pusslodzi. Viņa pastāstīja, ka pēc remonta bibliotēkā tiks ierīkota atsevišķa telpa datortehnikai, kas padarīs datorus pieejamākus lietotājiem. Pašreiz ir tikai divas darba vietas, bet plānots, ka šogad bibliotēka saņems vēl četrus datorus. Turklāt esošie datori izvietoti telpas stūrī vienviet ar grāmatu fondu, un tas nav ērti lietotājiem. Ir pasūtīti jauni grāmatu plaukti, tiks uzlabots telpu apgaismojums, nomainot savu laiku nokalpojušos vecos gaismekļus pret jauniem, mūsdienīgiem.

“Atsevišķa vieta tiks atrasta arī bērnu literatūrai,” turpina Raisa. “Vēl nezinu, kā to izdarīsim, bet noteikti izdarīsim. Bibliotēkas akreditācija visticamāk gaidāma nākamgad, bet mēs vismaz būsim labi sagatavojušies. Vēl jāveic liels metodiskā darba apjoms, jānoraksta vecās un nolietotās grāmatas. Fondā ļoti daudz padomju laika literatūras, kurai gan lasītāji ir, bet tās ir morāli novecojušas grāmatas. Prognozēju, ka būs jānoraksta milzīgs grāmatu skaits.”

Grāveru tautas bibliotēkas grāmatu krājumu veido 6465 literatūras vienības. Gadā izdodas iepirkt aptuveni 50 jaunu grāmatu, par finansējumu literatūras iepirkšanai gādā pagasta pašvaldība. Būtībā tas nav daudz, ņemot vērā to, ka iedzīvotāji pamatā grib lasīt jaunas grāmatas. Bibliotēkai ir 256 reģistrēti lasītāji, tostarp jaunieši līdz 18 gadu vecumam — 56. Apmeklējumu skaits gadā sasniedz aptuveni pusotru tūkstoti, literatūras izsniegšana pārsniedz trīs tūkstošus eksemplāru.

No periodiskajiem izdevumiem bibliotēkas lietotāji pamatā lasa “Ezerzemi”, ar labiem panākumiem var lepoties arī “7 Se-kretov!” un “Vesti”. Pieprasīti ir žurnāli “Ļub-ļu” un “Delaj sam”, ko pirmoreiz pasūtījām, bet cilvēkiem patīk. Lasītājs pamatā mums krievvalodīgais. Pēdējā laikā augusi iedzīvotāju interese par mājas apkārtnes sakopšanu (dārzi, dīķi, puķudobes un tamlīdzīga literatūra). Šo pašu informāciju meklē arī internetā.

Čakli lasītāji ir atrodami dažādās sociālajās grupās, kā visaktīvākos bibliotekāre nosauca Olgu Ukinu, Ļubu Antonovu, Veru Kormiļcevu un Vjačeslavu Ekstu.

“Šie un citi lasītāji tomēr ir cilvēki brieduma vai pensijas gados, bet no jaunatnes vidus aktīvu lasītāju tā uzreiz man pat grūti nosaukt,” aizdomājas Raisa. “Lūk, aktīvus interneta lietotājus varētu nosaukt ne vienu vien. Jaunā paaudze faktiski nāk pēc elektroniskās grāmatas. Nesaukšu uzvārdā, bet ir viens, kurš atnāk plkst. 8 no rīta un līdz plkst. 15 viņu nevar padzīt no datora. Tas ir normāli? Tas nav normāli! Bet ko tu izdarīsi. Šis jaunietis palicis nevienam nevajadzīgs — mamma slima, tētis pameta, vecmāmiņai arī nevajag, nestrādā. Profesijas viņam nav, kuram vajag tādu? Mitinās vecajā vectēva mājā, sitas pa dzīvi, kā prot. Tālab es tikai priecājos, ka lauku jaunatne dodas projām uz pilsētām. Vismaz iekārtojas darbā, bet ar darbu dzīvē nepazudīs. Tad jau labāk tā, nekā staigā apkārt dzerdami. Man viņu ļoti žēl, jo ikdienā redzu, kā šī jaunatne iet bojā.

Kā redzat, nekā laba, bet nekā slikta arī nav. Dzīve rit pelēcīgi, bet — uz priekšu. Gribam atjaunot bibliotēkā senu priekšmetu muzeju. Kādreiz te tāds bija, bet tad savāktās senlietas atdeva skolai un viss pamazām izplēnēja. Mums ir neliela telpa, kuru varētu izremontēt un atkal savākt tur šīs mantas.”

Grāveru tautas bibliotēkā reti notiek skolas pasākumi, taču parasti tie ir labi izdevušies. Pēdējais no tādiem — bērnu zīmējumu izstāde, kuri piedalījās konkursā, kas veltīts Astrīdas Lindgrēnas simtgadei. Toreiz bibliotēkā bija apskatāmi kādi divi desmiti interesantu zīmējumu, turklāt skolēni lasīja sev mīļākos izvilkumus no grāmatas par Pepiju Garzeķi. Beigās bērni dabūja saldumus.

Juris ROGA