Pēc pamatīgas snigšanas martā, kas uz veselu nedēļu aizkavēja silta laika iestāšanos, mēs visbeidzot sagaidījām pavasara sākumu.
Aprīļa pirmajā svētdienā es nenoturējos un apstaigāju Daugavas krastus. Visur redzēju copmaņus ar bada pātagām rokās, daži izteica nepamatotus pārmetumus, ka “Ezerzeme” pēdējā laikā mazāk publicējot rakstu par makšķerēšanu. Šogad ziema kā nekad bija neveiksmīga: ļoti īss ledstāves periods plus nelabvēlīgi laika apstākļi. Taču, kā saka, nav ļaunuma bez labuma: tāda amatierzvejas spiediena samazināšana nāk tikai par labu dabai. Iemīļotajā vietiņā Daugavas kreisajā krastā man bija izdevība aprunāties ar trim zvejas cienītājiem, un visi sūdzējās par ļoti sliktu copi. Tas arī saprotams: pie krasas ūdens temperatūras paaugstināšanās zivīm jāpierod divu triju dienu laikā. Tomēr Daugava ir laba ar to, ka copmaņiem tā pastāvīgi sagādā pārsteigumus. Es redzēju, cik prasmīgi kilogramu smagu plaudi līdz krastam pievadīja nepazīstams makšķernieks. Izrādījās, ka tas bija Andris Vilks no Daugavpils. Šajā stāvajā krastā man uzsmaidīja vēl viena veiksme. Rudenī Krāslavā paklīda runas par 22 kilogramus smagas līdakas noķeršanu, taču man nekādi neizdevās uzzināt neiereģistrētā Latvijas rekorda autoru. Te liktenis saveda mani ar Nikolaju Feklisovu, kurš bija atbraucis ar divriteni pavērot upi. Viņš arī atzinās man par savu lielo veiksmi rudenī, kad ar klasisko metāla vizuli pieveica “krokodilu”, kas svēra 22,5 kilogramus. Pēc manām ziņām agrāk reģistrētais Latvijas rekords tika pārsniegts par 3 kg, taču aiz prieka Nikolajs ne-attapās fiksēt šo sensāciju. Šajā sakarā lūdzu visus copes cienītājus pierakstīt mana mobilā tālruņa numuru: 26065838, es esmu gatavs jebkurā diennakts laikā tikties ar veiksminiekiem — interesanti copes materiāli mums jāgatavo kopīgi.
Nākamajā dienā es devos uz Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora ofisu, kur sastapu visus inspektorus. Vadītājs Edvīns Gasperovičs bija ar mieru atbildēt uz “Ezerzemes” jautājumiem. Rezumējot pagājušās ziemas sezonas veikumu, mans sarunbiedrs ar gandarījumu norādīja, ka tā bija labvēlīga apkārtējai videi: vēla ledstāve, agra sniega nokušana. Tomēr dažās ūdenstilpēs ziemas cope turpinājās līdz pat marta pēdējām dienām. Sistemātisku reidu gaitā pa ledu inspektori atklāja raksturīgus pārkāpumus: makšķerniekiem nebija līdzi makšķerēšanas karšu un tika izmantotas vairāk nekā divas (atļautās) ūdas.
No 16. marta līdz 21. jūnijam ir nārsta periods, kad zivju aizsardzības inspektori strādā īpašā režīmā un kad aizliegta rūpnieciskā zveja. Starp citu, nelielais Daugavpils sektora štats ir visvairāk noslogots Latvijā: uz vienu inspektoru pienākas 4507 ha ezeru spoguļu un 74,3 km upju, tajā skaitā Daugava 32 kilometru garumā. Temperatūras apstākļi šogad ir labvēlīgi nārstam. Šajā atbildīgajā situācijā efektīvi apkarot malu zveju bez brīvprātīgajiem palīgiem ir visai grūti. Izmantojot gadījumu, Edvīns Gasperovičs pateicas makšķerniekiem un pārējiem dabas draugiem par operatīviem telefonziņojumiem, kas palīdz dabas aizsardzības darbā. Panākta laba savstarpējā sadarbība ar policiju, kuras darbinieki gatavi reaģēt uz operatīvo informāciju pa tālr. 5603400. Turklāt zivju aizsardzības vecākie inspektori jebkurā diennakts laikā pieņems ziņojumus par malu zvejas faktiem pa tālruņiem: 26557874, 29159810 un 26105704.
Sarunas turpinājumā Edvīns Gasperovičs atgādināja par Administratīvo pārkāpumu likuma grozījumiem. Ja agrāk par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem tika piemērots naudas sods no 5 līdz 50 latiem, tad ar šo gadu — no 20 līdz 500! Striktākas sankcijas — naudas sods no 200 līdz 1000 latiem (fiziskām personām) un no 200 līdz 3000 latiem (juridiskām personām) — paredzētas arī par rūpnieciskās zvejas noteikumu neievērošanu.
Kad nokusa sniegs, mūsu inspektori uzsāka reidu darbu... Uz plānā Indras ezera ledus tika pamanīti divi aizdomīgi slēpotāji, kuri neatgādināja nedz makšķerniekus, nedz arī sportistus — zeme bija melna. Tā kā tādā negaidītā situācijā paši pārbaudes dalībnieki nebija gatavi distanču slēpošanai, tad viņi attapās izskaitļot iespējamo finiša vietu, kur arī sagaidīja divus krāslaviešus. Būdami pārsteigti negaidot, 1950. gadā dzimušais V. D. un 1941. gadā dzimušais N. S. ar malu zvejas rīkiem rokās atzinās, ka esot mēģinājuši ielikt divus tīklus, taču nekas neiznāca. Bezmaksas zivju ieguvējiem laimējās, ka viņi nepaspēja nodarīt kaitējumu zivju resursiem, tāpēc tika sveikā ar šādos gadījumos minimāliem naudas sodiem (200 latu katram). Aizbildināšanās ar jauno noteikumu grozījumu nezināšanu nelīdzēja: mūsu laikraksts jau trešo reizi ziņo par Administratīvo pārkāpumu likuma grozījumiem! Vienā no Skaistas pagasta ūdenstilpēm inspektoriem personīgi nācās brīdināt par to aizdomīgu “novērotāju” ezera krastā. Šķiet, ka tas uzklausīja padomu, taču nākamajā dienā tika notverts ar vainas pierādījumu, kad pārbaudīja tīklu, par ko “izpelnījās” 200 latu naudas sodu.
Malu zvejas epizodē uz Ežezera operatīvi pastrādāja Dagdas policijas darbinieki, kuri notvēra pārkāpēju ar četrām sakropļotām līdakām. Tiek veikta izmeklēšana, un šajā gadī-jumā bez citām gaidāmajām sankcijām kaitējums vien, kas nodarīts zivju resursiem, bēdu zvejniekam izmaksās 240 latus!
Edvīns Gasperovičs atgādina, ka patlaban atļauts izmantot divas makšķeres ar trim āķiem uz katras. Līdaku zveja aizliegta līdz 30. aprīlim. Ar 1. maiju būs atļauta licencēta zveja uz Sīvera, Dridža, Ardava, Leja, Indra ezera un Ežezera. Makšķerēšanas kartes un licences esamība ļauj izvēlēties jebkuru no minētajiem ezeriem. Starp citu, kartes ir derīgas tikai vienu kalendāro gadu. Un vēl ļoti svarīgs jaunievedums. Rāznas dabas parka teritorijā, kas ietver visus Andzeļu pagasta ezerus, kā arī daļu Andrupenes un Ezernieku pagasta ezeru, par jebkuru malu zvejas veidu tiek ierosināta krimināllieta.
Aleksejs GONČAROVS