Prieks dzīvot un strādāt

Pirmo darba pieredzi Latgales pilsētā Armands guva telekomunikāciju uzņēmumā. Iekārtojās SIA “LATTELECOM” kā klientu apkalpošanas speciālists, kuram visu dienu, citreiz vēlu vakarā, bija jāsēž pie datora ar austiņām uz galvas un jāatbild uz klientu jautājumiem.

Armandam kopš mazotnes patīk audio, video, foto tehnika. Patika fotografēt dabu un cilvēkus, iemūžināt kādu interesantu notikumu, iegūt vērtīgu kadru. Uzzinājis, ka Latgales Reģionālajai televīzijai (LRT) nepieciešams žurnālists, viņš nolēma izmēģināt savus spēkus. Tā kā domraksti skolas laikā padevās, Armands jutās pārliecināts, ka ar visu tiks galā, un viņu pieņēma jaunajā darbā. Televīzijā mācījās no cilvēkiem, kuri tur strādājuši daudz ilgāk par viņu, tie, savukārt, bija izgājuši Latvijas 1. televīzijas skolu.

Armands: “Novadu sižetus, ko LRT sūta uz Latvijas televīziju, tās pārstāvji iepriekš izvērtē, vai pareizi safilmēts, vai pareizi samontēts, vai žurnālists pareizi izteicies. Man tā bija pirmā saskare ar televīziju, kur gūtā darba pieredze izrādījās ļoti interesanta un vērtīga. Neesmu studējis žurnālistiku, es strādāju un mācījos no svešām un arī savām kļūdām.”

Taču apvienot studijas ar darbu televīzijā un vēl atrast laiku ģimenei izrādījās pārāk smagi, tālab Armands sameklēja citu darbu un aizgāja no LRT pavisam. Preču izplatītāja darbs prestiža un intereses ziņā bija krietni zemāks, taču tas deva vairāk brīvības, kas viņam kā studentam tobrīd bija ļoti būtiski. Bet atklājās, ka izplatītāja darbs negarantē stabilus ienākumus: vienreiz tie bija labi, citreiz — švaki. Turklāt Armands atklāj, ka juta nostalģiju pēc televīzijas, un, neskatoties ne uz ko, darbs televīzijā viņu arvien vilināja, tāpēc sāka jaunus meklējumus. Viņš pat zvanīja uz Valmieras televīziju, kur brieda kāds variants, bet tad reģionālajā laikrakstā izlasīja rakstu, kurā Dagdas domes priekšsēdētājs žurnālistam sacīja, ka vietējai televīzijai nepieciešams direktors.

Bija nosaukti vēl daži citi speciālisti, bet tos Armands pat neatceras, jo viņu tūlīt pat ieinteresēja iespēja atgriezties darbā televīzijā. Sazvanījās ar Dagdas domes priekšsēdētāju Viktoru Stikutu, vienojās par tikšanos. Nokārtoja visas formalitātes, pēc kāda laika dome viņu apstiprināja par TV studijas “Ezerzeme” direktoru.

Sākumā gan nebija tāda nosacījuma, ka noteikti jādzīvo Dagdā, taču Armands to uztvēra kā loģisku prasību: “Ja gribi strādāt šeit, vajadzētu šeit arī dzīvot. Pamatproblēma bija, ka nebija, kur dzīvot. Bet nāca negaidīta apstākļu sakritība — kāds labs draugs palīdzēja atrast un noīrēt pusi mājas tepat pilsētā, ezera krastā. Vieta ļoti skaista, prieks dzīvot un strādāt. Esmu precējies tikai divus gadus, mums ar Daci bērnu vēl nav. Līdz ar to pārcelšanās nebija smaga.”

— Kādi ir jaunā direktora plāni attiecībā uz Dagdas televīziju?

— Pagaidām direktora krēslā esmu tikai otro mēnesi, bijis piektais raidījums. Mērķis paliek tas pats: informēt iedzīvotājus par aktuālāko, par to, kas pilsētā notiek pozitīvā gaisotnē. Mani priekšgājēji jau daudz paveikuši un sasnieguši, bet daži uzmetumi pārmaiņām man ir. Gribas padarīt Dagdas televīziju skatāmāku, nekā tā bija līdz šim. Es nesaku, ka agrāk bija slikti. Patiesībā strādāts labi, bet gribu ienest šeit to pieredzi tieši no žurnālistikas viedokļa, ko esmu guvis, savulaik strādājot reģionālajā televīzijā. Gribas vairāk dinamikas, gribas padarīt televīziju baudāmāku un interesantāku. Bet kolēģi šeit strādā profesionāli, ātri atradām kopīgu valodu, lai sižetu, kurš citā brīdī šķiet garlaicīgs, varētu uzfilmēt un samontēt dinamiskākā veidolā.

— Kādā līmenī ir Dagdas televīzijas tehniskā nodrošinātība? Vai nepieciešams kaut ko iegādāties?

— Man šķita, ka nekas dižs te nebūs, bet biju patīkami pārsteigts: izrādījās, tehnika ir augstākā līmenī, nekā iedomājos to, kāda varētu būt mazpilsētas televīzijā. Piemēram, kamera filmēšanai ir līdzīga tai, ar kādu es pats filmēju Latgales reģionālajā televīzijā. Diemžēl vai par laimi esošā tehnika savu laiku nokalpojusi, tagad strādājam, lai nopirktu jaunu filmēšanas kameru un citu filmēšanas aprīkojumu (statīvs, mikrofoni, apgaisme u.c.). Strādājam pie iegādes nozīmē to, ka tiek izvērtēts, ko tieši vajag, un par sava budžeta līdzekļiem nopirksim. Pamatlīdzekļiem mums ir piešķirta zināma summa.

Tehnikas atjaunošana sasaucas ar TV kvalitātes paaugstināšanas nosacījumiem. Drīzumā Latvijā sāksies digitālās TV apraides ēra, mūsu jaunā filmēšanas kamera būs gatava arī tik kvalitatīvas bildes iegūšanai. Ar jauno kameru varēs radīt kvalitatīvas prezentāciju filmas, jo tā būs platleņķa. Līdz ar to bilde uz baltā ekrāna būs pavisam citādāka, nekā esam raduši redzēt līdz šim. Vārdu sakot, tā būs konkurētspējīga ar reģionālo TV kamerām. Bet mums nav visās jomās jāsasniedz lielo televīziju tehniskā nodrošinājuma līmenis, jo tām ir citi mērķi, cits finansējums.

Televīzijas tehniskā daļa ir normālā līmenī, vajadzēs vien atjaunot datorprogrammu, lai varētu strādāt augstākā kvalitātē, bet, domāju,arī tas mums izdosies. Jā, montāžas pults novecojusi, bet visu reizē nopirkt nevaram. Laiks rādīs, kā televīzija attīstīsies pēc novadu izveides. Viens no mūsu mērķiem ir pārtapt par novada televīziju, lai atspoguļotu notikumus arī ārpus Dagdas. Jau tagad izbraucam ārpus pilsētas, pat uz Rīgu, lai filmētu un parādītu tos notikumus, informāciju, kas svarīga mūsu iedzīvotājiem.

Pagaidām maz esam braukuši uz pagastiem, bet darīsim to arvien biežāk. Vienīgi ir problēma ar transportu. Agrāk televīzijai bija kaut kāda automašīna, tagad braucam ar domes transportu, ja tajā ir kāda brīva vieta. Kad būs novada televīzija, mums noteikti būs nepieciešams savs transports, pie šī jautājuma risināšanas būs jāatgriežas.

— Stikuta kungs bija izteicies, ka vairāk jāstrādā ar jauniešiem skolā, vairāk jārīko tematiski raidījumi...

— Jau tagad atspoguļojam to, kas notiek izglītības iestādēs pilsētā. Vispārzināms, ka skolās daudz radošu prātu, bet tos nevaram nekādi redzēt, ja ar viņiem nerunājam. Šo darbu darīsim. Domāju, ka nākotnē televīzijā noteikti vajadzēs vienu divus žurnālistus, kurus varētu izvēlēties konkursa kārtībā no skolu jaunatnes. Vairāk cilvēku — vairāk viedokļu, jauns redzējums, daudzveidība. Varbūt nākotnē būs tik labi, ka varēs iz-braukt divas filmēšanas grupas.

— Dagdas TV redz visai ierobežotā teritorijā, eventuālo novadu tā neaptver pilnībā. Pašā Dagdā nav arī kabeļtelevīzijas.

Administratīvi teritoriālā reforma un novadu veidošana vēl ir priekšā, bet mums jau tagad jādomā, kā varēsim realizēt apraidi nākotnē? Ir tuvu Baltkrievijas robeža, tālab ir problēmas ar raidīšanas jaudām, frekvencēm. Nevaram uz savu galvu paplašināt apraides teritoriju. Elektronisko sakaru direkcija nosaka, šajā frekvencē var raidīt tik gadus, un viss. Pamazām tiek ieviesta digitālā televīzija. Tas ir daudzu faktoru kopums, jāskatās, ko varēsim.

Dagdā nav kabeļtelevīzijas, bet mums ir doma par interneta televīziju onlain režīmā pēc kāda laika. Tas paplašinās skatīju loku jaunatnes vidū. Kāpēc, sēžot internetā, nepaskatīties to, kas notiek tepat Dagdā? Bet ar interneta televīziju būs par maz, jo visi iedzīvotāji internetu nelieto. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ētera televīzija pieņemamāka un saprotamāka, jo televizors viņiem jau ir un nekas jauns nav jāpērk. Gados veci ļaudis daudz konservatīvāki attiecībā uz jaunu lietu iegādi, kur nu vēl lietot internetu.

— Paldies par sarunu!

Juris ROGA